Panorāma

Plāno Ukrainas bēgļus sadalīt starp dažādām pašvaldībām

Panorāma

Par Krievijas gāzi turpmāk būs jāmaksā tikai rubļos

Dānija lems par 800 karavīru nosūtīšanu uz Latviju

Dānija gatava lemt par aptuveni 800 karavīru nosūtīšanu uz Latviju

Dānija ir gatava lemt par aptuveni 800 karavīru nosūtīšanu uz Latviju, pēc tikšanās Rīgā medijiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

Kariņš norādīja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Dānija ir gatava pieņemt lēmumu par aptuveni 800 dāņu karavīru nosūtīšanu uz Latviju, lai stiprinātu NATO aizsardzību pret jebkādu potenciālu Krievijas agresiju reģionā.

Kariņš uzsvēra, ka tas būs nozīmīgs lēmums, jo NATO papildspēks skaidri parāda arī Vladimira Putina Krievijai, ka NATO dalībvalstis ir vienotas ne tikai vārdos, bet arī  darbos, un stiprina viena otru.

Latvijas premjers pauda, ka šāds kontingents stiprina jebkurus bruņotos spēkus un ir svarīgs signāls – ja kāds domā iebrukt Latvijā, jāsaprot, ka tas būtu uzbrukums visai NATO aliansei, nevis tikai teorētiski, bet konkrētiem karavīriem no dažādām NATO valstīm, kuri te atrodas un ir gatavi kopā ar Latvijas karavīriem aizstāvēt Latviju.

"Šāds lēmums ir ļoti nozīmīgs, jo šāds papildus spēks ļoti skaidri parāda visai pasaulei un Putina Krievijai, ka NATO ir vienoti ne tikai vārdos, bet reāli arī darbos un ka mēs tiešām strādājam un stiprinām viens otru. Šobrīd visam austrumu flangam ir zināms drauds no Krievijas, un, lai stātos pretī, mūsu sabiedrotie nāk un ar mums strādā. Tas, man šķiet tuvinās Latvijas un Dānijas attiecības," sacīja Latvijas valdības vadītājs.

Premjers Krišjānis Kariņš
00:00 / 00:35
Lejuplādēt

Kariņš arī norādīja, ka 800 karavīru liela grupa būtu vislielākā vienība no vienas valsts, kas atrodas Latvijā.  

Mete Frederiksena savukārt sacīja, ka lēmums par karavīru nosūtīšanu vēl jāapstiprina parlamentā, un viņa nevar pašlaik atklāt detaļas, kad tieši dāņu karavīri varētu ierasties Latvijā.

Viņa uzsvēra, ka Dānija ir apņēmības pilna nodrošināt Baltijas jūras reģiona drošību un stabilitāti, jo tā ir šī reģiona valsts, tāpēc Dānija atbildēja NATO aicinājumam un ir gatava nosūtīt papildspēkus uz Baltijas valstīm.

"Tas mums, protams, arī ir jāapspriež NATO ietvaros. Tāpēc šodien mēs esam gandarīti paziņot jums par lēmumu nosūtīt bataljonu, taču pagaidām mums nav konkrētu detaļu," sacīja Frederiksena.

Pēc tikšanās Ministru kabinetā premjeri devās uz Ādažu militāro bāzi, kur NATO Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi" dienē karavīri no Dānijas. Premjeri satikās ar karavīriem un apskatīja militāro tehniku.

Abi premjeri uzsvēra, ka visos iespējamos veidos arī turpmāk ir jāatbalsta Ukraina tās cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem. Ukrainai ir jāsniedz humānā palīdzība, jāpiegādā tai ieroči, jāpalīdz Ukrainas bēgļiem, kā arī jāturpina starptautiskais sankciju spiediens pret Putina režīmu.

KONTEKSTS:

Latvijā kopš 2017.gada ir izvietota viena no četrām NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālajām kaujas grupām, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm - Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā uz pastāvīgu rotāciju Latvijā ieradušies arī 300 ASV karavīri. Arī Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju, Latvijā jau sāka ierasties papildspēki, plānots, ka kopumā ieradīsies vēl 130 Kanādas bruņoto spēku karavīri, palielinot Kanādas kontingentu līdz aptuveni 660 karavīriem. Arī Spānija ir lēmusi uz Latviju nosūtīt 157 karavīrus papildu esošajiem 350.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt