Šogad savu zemi dedzināt pirmie atkal sākuši kurzemnieki. Izskaidrojums tam esot vienkāršs – Liepājas pusē jau nokususi sniega sega. Tikmēr miers pārējā Latvijā ir mānīgs, un ugunsdzēsēji paredz, ka arī citur valstī tuvāko nedēļu laikā sāks svilt pērnā zāle. Spītīgi nerūkošajam kūlas ugunsgrēku skaitam ir pavisam vienkāršs iemesls.
„Kūlas ugunsgrēks principā ir tas, ka nav bijusi nopļauta pērnā zāle. Līdz ar to arī atbildība par to paredzēta un, manuprāt, te ir tikai vienkārši jāstrādā visiem kopā. Protams arī preventīvi,” norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Nopļaut jau rudenī
Sekojot šai atziņai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ceturtdien, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, rosināja vietējai varai būt aktīvākai cīņā ar cilvēkiem, kuri savu zemi nevīžo sakopt. Piemēram, vajadzētu ar saistošajiem noteikumiem likt lauku zemju īpašniekiem zāli savā teritorijā pļaut vairāk nekā vienu reizi pļaušanas sezonā, savukārt ēkas desmit metru rādiusā būtu jāattīra no visas sausās zāles.
Ugunsdzēsēju ieskatā, īpašumiem, kuros šīs prasības netiktu pildītas, pašvaldības varētu ne tikai piespriest soda naudas, bet arī uzrēķināt lielāku zemes nodokli. Tādējādi varētu panākt, ka zāle tiek nopļauta jau rudenī un pavasarī vienkārši nav ko svilināt.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš šos ierosinājumus atzina par labiem: „Tā kūlas dedzināšana un viss pārējais jau ir tikai sekas. Mums vajadzētu runāt tik tiešām par šiem preventīvajiem pasākumiem, kur kopā pašvaldības ar Lauksaimniecības atbalsta dienestu, ar tiem cilvēkiem, kas uzrauga Eiropas Savienības maksājumus, šo jautājumu kontrolē nevis pavasarī, bet rudenī.”
Jāpiebilst, ka jau vairākus gadus tādiem lauksaimniekiem, kuru teritorijās svilināta kūla, draud Eiropas Savienības tiešo maksājumu samazinājums līdz pat 15%. No pašvaldību pārstāvjiem izskanēja, ka šis sods tiekot piemērots pārāk reti un neesot gana bargs. Lauku atbalsta dienestā gan informēja, ka pērn tiešmaksājumi kūlas dedzināšanas dēļ samazināti 283,3 hektāru kopplatībā.
Liepājā dedzina piecas reizes vairāk
Liepājā un apkārtnes novados martā VUGD reģistrējis 95 kūlas ugunsgrēkus. Tas ir apmēram piecas reizes vairāk kā iepriekšējos gados šajā pašā laikā. Pilsētas teritorijā pērnās zāles dedzināšana kļuvusi par ļaunprātīgu izklaidi, bet novados – iedzīvotāji tādā veidā izvēlējušies sakopt savus īpašumus.
Liepāja ieņem vienu no pirmajām vietām valstī, kur kūlu sāk dedzināt visātrāk un zāle deg visbiežāk. Martā Liepājas teritorijā vien ugunsdzēsēji devušies uz 71 kūlas ugunsgrēka dzēšanu.
Dedzināšanu un degšanu veicina salīdzinoši siltie un sausie laikapstākļi. 29.martā bijuši pat desmit izsaukumi, vienā no tiem līdz ar zāli nopostītas arī desmit dārza mājiņas. Vairākkārt – 12 reizes – sausā zāle degusi Dienvidu fortos.
Liepājas ezermalas iedzīvotājs Igors par uguns šķilšanu blakus viņa dzīvesvietai ir sašutis, un uzskata, ka augstākiem varas līmeņiem jāmeklē papildus risinājumi šai sērga: „Ko darīt – nezinu! Policijai vajag labāk strādāt!”
Savukārt VUGD Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas skaidroja: „Tika organizēta tikšanās, kā jau katru gadu, un vienojāmies par to, ka policija apzinās tās teritorijas, kur netiek kopta zāle, kā arī pastāvīgi veiks reidus šajās teritorijās. Kad VUGD saņem informāciju par kūlas ugunsgrēku, nekavējoties tiek ziņots policijai par šo faktu, un policija kopā ar ugunsdzēsējiem izbrauc uz notikuma vietu ar mērķi, iespējams, notvert šo kūlas dedzinātāju.” Taču kūlas dedzinātāji ir uzmanīgi, policijai izdevies līdz šim aizturēt vien dažus, piemēram, trīs nepilngadīgas, iereibušas liepājnieces, kuras kūlu dedzināja izklaides pēc.
Dedzināšanu Liepājas apkārtnes novados, līdzīgi kā citviet, īpašnieki izvēlas par vieglāko apaugušo un aizaugošo īpašumu sakopšanas veidu, līdz liesmas kļūst nekontrolējamas. Ugunsdzēsēji ar novadu pašvaldību palīdzību sazinās ar zemju īpašniekiem un aicina uz pārrunām. Andrijauskas stāsta, ka dienesti izvērtē dedzinātāju vainu un pieņem lēmumu, vai saukt pie administratīvās atbildības. Tāpat papildus ugunsgrēka akti tiek sūtīti uz Lauku atbalsta dienestu, kas attiecīgi tālāk rīkojas.
