Panorāma

Panorāma

Panorāma

No pansionāta uz grupu dzīvokli

VUGD: sabiedrība un uzņēmēji ir mācījušies

Glābēji: Kopš Zolitūdes traģēdijas sabiedrība ir mācījusies – veikalos trauksmes zvanus vairs klaji neignorē

Situācija ir būtiski mainījusies, sabiedrība sākusi respektēt ugunsdrošības noteikumus, un vairums pircēju, atskanot trauksmes zvanam, dodas prom no veikala. Šoruden – trīs gadus pēc traģēdijas Zolitūdē – beidzot spēkā stājās arī jaunais Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un Ugunsdrošības noteikumi, kas skaidri nosaka ēku īpašnieku atbildību un privātpersonu pienākumus.

Stingrāki noteikumi, lielāka atbildība

Pirms Zolitūdes traģēdijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) mēnesī vidēji saņēma septiņus izsaukumus uz vietām, kur noskanēja trauksmes signalizācija. Pēc veikala “Maxima” sagrūšanas šādu izsaukumu skaits būtiski pieauga: bija 30 līdz 50 gadījumi mēnesī. Šogad ugunsdrošības trauksme veikalos iedarbojusies vidēji vienu - divas reizes mēnesī. Taču tagad iezīmējusies jauna tendence. Šogad 11 mēnešos jau bijuši 199 gadījumi, kad ugunsdzēsēji braukuši uz dzīvojamām mājām, kurās atskanējis trauksmes signāls.

Pēc Zolitūdes traģēdijas VUGD pamatīgi pārstrādāja Ugunsdrošības noteikumus, palielinot ēku īpašnieku un katra indivīda atbildību.

Tagad stingri noteikts – atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam, katram iedzīvotājam nekavējoties jāatstāj ēka, negaidot, kad kāds pienāks un palūgs doties prom.

“Tagad ir pienākums. Ar ko esam sastapušies praksē - it īpaši veikalu apmeklētāji ir ļoti kūtri uz evakuāciju. Un, ja viņš ir piepircis jau pusgrozu un jau ir citi plāni, atsakās pamest ēku. Un gandrīz ar spēku jādzen ārā. Taču šobrīd mēs varam pret šiem cilvēkiem piemērot administratīvo sodu,” norāda VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Sods ir no 30 līdz 280 eiro.

Nu trauksmi vairs neignorē

Glābēji un veikalu pārstāvji atzīst – kopējā situācija ir būtiski uzlabojusies. Aizvien biežāk evakuācija jau pabeigta vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

“Cilvēku drošība ir prioriotāte numur viens. Ja pircējs atsakās  atstāt telpas, mums ir tiesības ar apsardzes  darbinieku palīdzību ļoti konkrēti un strikti  norādīt, ka telpas nepieciešams atstāt. Kā jau minēju, tie ir ļoti reti gadījumi,” saka lielveikalu tīkla “RIMI” pārstāve Inga Bite.

Veikala apmeklētājs Viktors stāsta, ka pēc signalizācijas atskanēšanas vienmēr pamet telpas: “Kad atskan trauksme, cilvēki aizdomājas, sāk uztraukties. Kāds iziet no veikala, cits paliek. Es uzreiz skrienu prom. Kā tad citādi! Tik daudz cilvēku gāja bojā.”

“Pēc tā visa, kas ir pieredzēts, es tagad skriešu laukā. Es neatceros, ka man kādreiz būtu bijusi signalizācija. – Un groziņu atstāsiet? – Ja varēšu, kaut ko paķeršu. Neesmu tik bagāta, lai pamestu. Saku, ka žēl būtu... Protams, ka katrs metīsies un atstās visu, lai tas glābtu dzīvību, jo kas tad te var būt vērtīgs salīdzinot ar dzīvību,” saka veikala apmeklētāja Īra.

“Tas notikums ir devis mācību. Varēja cilvēki izglābties, ja ievēroja šos drošības noteikumus. Neuztver nopietni, un tad iznākums varbūt letāls, tādēļ es pavisam noteikti būtu pa durvīm ārā,” saka Viktors.

Labāk sagatavoti ārkārtas situācijām

Kā stāsta VUGD, uzņēmumi iepriekš ļoti formāli izturējās pret ugunsdrošību. Traģēdija likusi daudziem ēku īpašniekiem saprast, ka viņi ir personīgi atbildīgi par to, lai ēkas būtu drošas un cilvēki nepieciešamības gadījumā varētu ātri atstāt telpas.

Pārbaudes liecinot, ka dokumentu kvalitāte un personāla gatavība ārkārtas situācijām būtiski uzlabojusies.

Oktobrī spēkā stājās Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likums, kas samazina neskaidrību par to, kurš atbild par ēkas un cilvēku drošību, informēšanu un evakuēšanu. Tas ir ēkas īpašnieks un vadītājs.

“Ir pateikts precīzi, kāda ir rīcība gan ugunsgrēka gadījumā, gan  materiālo vērtību evakuācijā, gan dzēšanā. Ja ir cilvēki sagatavoti, var lietot primāros līdzekļus. Konkrēti uzdevumi atsevišķiem darbiniekiem par evakuācijas nodrošināšanu, ka iet no ēkas ārā ne tikai pats, bet viņam pa ceļam ir uzdevums palīdzēt iziet vēl kādam  vai pārliecināties, ka ēku pametuši,” saka VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Papildus tam, ko prasa likums, uzņēmēji īsteno arī savas iniciatīvas.

Piemēram, “Rimi” šobrīd strādā pie tā, lai veikalos ierīkotu īpašu vietu – kasti, kur glabāsies informācija operatīvajiem dienestiem ugunsgrēka vai katastrofu gadījumos.

“Par visām nepieciešamajām inženiertehniskajām sistēmām, ūdens pievadiem, elektrības pievadiem ļoti precīza tehniskā informācija, kas ārkārtas situācijās ir būtiska glābējiem šādās situācijās. Glābējiem iespēja operatīvi reaģēt,” stāsta Inga Bite.

Problēmas aizvien sociālajos namos

Vienlaikus VUGD atzīst – joprojām ir grūti īstenot evakuāciju, piemēram, sociālās aprūpes iestādēs, kur mīt smagi slimi un guloši pacienti.

“Konstatējām, ka daudzās iestādēs joprojām nav pietiekošas kapacitātes, un par to  mēs nekautrējamies norādīt. Esam sodījuši iestādes, ka netiek nodrošināti tie pasākumi, kas uzņēmējiem vai iestādēm ir jānodrošina. Sociālā namā dežūrpersonāls ir divi cilvēki, mēs labi zinām, kādi ir budžeta un kapacitātes. Viņiem rīt neparādīsies desmit,” atzīst Eklons.

Kā norādīja VUGD, šo jautājumu sakārtošanai vēl vajadzēs laiku. Tikmēr, lai evakuācija noritētu raitāk, var paredzēt kompensējošus pasākumus. Piemēram, iespēju piesaistīt cilvēkus no malas, kuri ugunsnelaimes gadījumā palīdz.

Tā dēvētā Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.

Policija traģēdijas apjomīgās lietas izmeklēšanu pabeidza gandrīz pusotru gadu pēc notikuma, un prokuratūra kriminālvajāšanu sākusi pret astoņām personām. Tāpat šajā lietā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas.

Savukārt lietas iztiesāšana notiek kopš 2015.gada decembra, un sākotnēji tajā uzklausīti cietušie un viņu pārstāvji, kā arī risināti procesuāli lēmumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti