Ugunsdzēsējiem ar siltā laika iestāšanos bažas par kūlas ugunsgrēku pieaugumu

Iestājoties siltam un sausam laikam, Latviju piemeklē pērnās zāles dedzināšana. Pērn Latvijā reģistrēti 750 kūlas ugunsgrēki, arī šogad kūlas ugunsgrēki jau fiksēti vairākos Latvijas novados. Latgalē pagaidām kūlu dedzina nelielās platībās, jo daudzviet vēl saglabājies sniegs, zeme un pērnā zāle ir slapja, taču ugunsdzēsēji ar bažām gaida sinoptiķu solīto siltumu.

Ugunsdzēsējiem ar siltā laika iestāšanos bažas par kūlas ugunsgrēku pieaugumu
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Ludzas novadā šogad jau reģistrēti vairāki kūlas ugunsgrēki. Arī pašā pilsētas teritorijā, Dzelzceļa ielā kūla degusi 500 kvadrātmetru platībā. Tagad par ugunsgrēku te liecina melniem pelniem klātā zeme un vēl joprojām gaisā virmojošā deguma smaka. Kāpēc te, ceļa malā, netālu no dzelzceļa sliedēm izcēlās kūlas ugunsgrēks, atliek vien minēt, strādājošie dzelzceļa strādnieki sakās neko nav redzējuši.

Pilsētas teritorijā, kādreizējā rūpniecības zonā izdegušas kūlas laukuma platība ir salīdzinoši neliela, un to, ka pagaidām sausā zāle Latgalē deg nelielās platībās, apliecināja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis. Viņš izformēja, ka ugunsdzēsēji ir saņēmuši jaunu ugunsdzēšamo mašīnu un aprīkojumu, arī četras brīvās štata vietas daļā tuvākajā laikā tikšos aizpildītas, taču, lai samazinātu kūlas dedzināšanas apmērus, ar to vien nepietiek. Jau šopavasar sausā zāle deg atkal.

VUGD Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis.
VUGD Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis.

"Rēzeknes pārziņas rajonā reģistrēti četri notikumi, kūlas ugunsgrēki. Pirmais mums bija reģistrēts 5. martā. Visi četri reģistrēti novadā, pilsētā pagaidām kūla nav degusi. Šogad degšanas platības ir mazas, bet, ja mēs skatāmies uz pērno gadu, tad izdega 16 hektāri kūlas," sacīja Ščavinskis.

Pieķert kūlas dedzinātājus ir grūti, Ščavinskis atzina, taču, vadoties pēc ugunsgrēku liecinieku, zemes īpašnieku sniegtās informācijas, dedzinātājus var iedalīt trīs grupās.

Viņš norādīja: "Pirmā grupa ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kuri uzskata, ka zāles dedzināšana ir lēts zāles nokopšanas veids. Otrā grupa mums ir bērni un pusaudži, kuri spēlējas vai apzināti dedzina, un pie trešās grupas attiecināmi tādi neuzmanīgi smēķētāji, kuri izmet nenodzēstu cigareti. Kā piemērs varētu būt autovadītāji."

Pērn salīdzinājumā ar 2022. gadu kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā bija samazinājies uz pusi. Kā uzsvēra VUGD pārstāve Viktorija Gribuste, tas visdrīzāk ir saistīts nevis ar iedzīvotāju paradumu maiņu, bet gan ar pērnā pavasara laika apstākļiem.

"Aizvadītais pavasaris bija diezgan auksts un mitrs, un tad ļoti strauji iestājās silts laiks, kas ātri izdzina jauno zaļo zālīti. To, kāds būs šis gads, protams, ir grūti prognozēt. Līdz šim visā Latvijā ir dzēsti 165 kūlas ugunsgrēki un var teikt, ka kūlas dedzināšanas sezona vēl nav īsti sākusies. Mēs ar ļoti lielām bažām skatāmies uz laika prognozi Lieldienām, jo šobrīd paredzēts silts un saulains laiks, būs četras brīvdienas, kas diemžēl, pēc mūsu pieredzes spriežot, liecina, ka šī kombinācija liecina par lielu un plašu kūlas ugunsgrēku skaitu," atzīmēja Gribuste.

Par kūlas dedzināšanu cilvēks tiek saukts pie administratīvās atbildības un par to arī paredzēts naudas sods no 180 līdz 700 eiro. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniegs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti