Kopumā balsojums sākās 12.novembrī un lielāko balsotāju atbalstu ir izpelnījušies politiķi un kultūras darbinieki: aizvien valdības vadībā esošais Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers un filmu režisors Jānis Nords.
Māris Sirmais
- Kādu dziesmu veltītu Latvijas tautas gara stiprināšanai?
- Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju"!
- Kā paaugstināt vīru koru kultūru provincē?
- Ne tikai provincē, bet arī visā Latvijā būtu jāpaaugstina vīru kora kultūra, jo kustība ir ļoti apsīkusi. Tas ir jādara, pievēršoties saknēm un jau izglītības līmenī – jāvelta uzmanība zēnu koru attīstībai Latvijā līdzīgi kā to ar lieliem panākumiem šobrīd dara Igaunijā, kur valsts ir piešķīrusi lielas investīcijas zēnu koru kustībai visā valstī. Ar koriem strādā labākie pedagogi, līdz ar to tiek radīta labvēlīga augsne arī turpmākai spēcīgai vīru koru kustībai. Arī mums ir jāsāk ar zēnu koriem!
- Kādas virsotnes Latvijas koru dzīvē vēl sasniedzamas?
- Nekad nevajag domāt par virsotnēm, par panākumiem kā kaut ko galīgu. Māksla un mūzika ir neizsmeļami jēdzieni. Tad, kad liekas, ka ejot vienā virzienā, viss ir izzināts un apgūts, iespējams mainīt skatu punktu un atkal apgūt ko jaunu. Nav tādas formulas, kas pateiktu, uz ko vēl tiekties, tas ir nepārtraukts ceļš. Cilvēka dvēseliskās vibrācijas nosaka to, vai esi pietuvojies tam, ko tu sauc par Notikumu koncertā. Vajadzētu tiekties uz to, lai katrs koncerts un uzstāšanās būtu Notikums – vispirms jau katram viņa paša muzikālajā dzīvē un tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā tiek radīta mūzika. Ja tas tā notiek, tad neizbēgami tiek sasniegtas virsotnes.
Egils Levits
- Vai atbalstāt Valsts padomes izveidi Latvijā pēc Francijas piemēra, kur šim institūtam ir uzticēta autoritatīva, konsultatīva loma jautājumu izvērtēšanai no konstitucionālo normu skatu punkta pirms attiecīgā jautājuma (likuma) izsludināšananas?
Par jaunas valsts institūcijas - Valsts padomes - nepieciešamību rakstīju jau 2005.gadā. Francijā Valsts padome pastāv kopš 1799.gada, kad to izveidoja Napoleons (vēlāk šis modelis tika pārņemts arī daudzās citās valstīs, piemēram, Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Portugālē, Grieķijā u.c.). Valsts padomei vajadzētu būt juridiski-politiskai institūcijai, kas konsultē tās valsts galvenās institūcijas, kas pieņem lēmumus - Ministru kabinetu, Saeimu, Valsts prezidentu, varbūt arī citas. Valsts padomei vajadzētu sagatavot primāri juridiskus atzinumus par plānotiem vai iespējamiem valsts lēmumiem un projektiem, taču tiem jāietver arī tālredzīgāki politiski apsvērumi, kas nav primāri saistīti ar partiju politiku, bet gan orientēti uz valsts un sabiedrības interesēm kopumā. Tādēļ Valsts padomes sastāvā vairākumā vajadzētu būt juristiem, kuriem ir liela autoritāte, bet kuriem ir arī plašāks politisks, vēsturisks, sabiedrisks, kultūras apvārsnis. Papildus tur varētu būt arī bijušie Valsts prezidenti vai citi politiķi ar autoritāri un pieredzi. Šāda institūcija veicinātu mūsu valsts vadības svarīgu lēmumu tālredzīgumu un kvalitāti, palīdzētu pacelt šādus lēmumus virs ikdienas politiskajām domstarpībām un noorientēt tos uz tālejošām, ilgtermiņa valsts un sabiedrības interesēm.
- Kā vērtējiet Latvijas Republikas tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbu?
Jānis Bordāns ir viens no labākajiem atjaunotās Latvijas tieslietu ministriem - principiāli orientēts uz tiesiskumu, nacionāli un demokrātiski domājošs, ar krietni plašāku redzējumu kā tikai savas nozares speciālists.
- Kas Latvijā būtu jādara, lai reformētu segregēto vispārējās izglītības sistēmu.
Segregētā izglītības sistēma, kur viena daļa jaunās paaudzes tiek atdalīta no mūsu kopējās latviešu valodas, kultūras, vēstures redzējuma, atražo padomju sistēmas struktūras, apgrūtina šīs jaunās paaudzes daļas dabisku un automātisku ieaugšanu un integrāciju latviskajā informācijas telpā. Šāda sistēma veicina sabiedrības sašķeltību. Tādēļ tā būtu jāreformē, lai nodrošinātu vienotu skolu sistēmu visiem Latvijas bērniem. Šāda reforma ir ļoti rūpīgi un profesionāli jāsagatavo, it sevišķi jānodrošina, ka tie skolnieki, kas latviešu valodu mājās nav apguvuši pietiekamā līmenī, to var paātrināti apgūt speciālās nodarbībās, jānodrošina arī tas, ka skolnieku savstarpējā sarunvaloda skolās ir latviešu valoda. Šeit daudz ko var mācīties no paraugiem citās Eiropas valstīs, kā tās integrē vienotā skolu sistēmā bērnus, kuri mājās nerunā valsts valodā; Rietumeiropā skolnieku segregācija pēc valodas principa praktiski neeksistē. Lai veicinātu mazākumtautību valodas, tās būtu jāpasniedz kā atsevišķs priekšmets. Reforma būtu jāveic pakāpeniski - vispirms jānodrošina priekšnoteikumi, it sevišķi jāsagatavo skolotāji, tad jāsāk ar pirmo klasi. Tātad reforma var pakāpeniski tikt veikta 12 gados.
- Vai Latvijā ir nepieciešams visas tautas vēlēts Valsts prezidents?
Tautas vēlēts prezidents ir iespējams. Jautājum ir, kādas tad būtu Valsts prezidenta pilnvaras. Tomēr nedomāju, ka ar to tiks atrisinātas tās problēmas, uz kuru atrisināšanu cer šī modeļa piekritēji. Jo vēlētāji jau ir tie paši, kas vēlē Saeimu - kādēļ gan lai vēlētāji, vēlot prezidentu, principiāli vadītos no citiem politiskiem kritērijiem, nekā tad, kad viņi balso par Saeimas deputātu kandidātiem? Arī citu valsts pieredze rāda, ka tautas vēlēts parezidents praktiski vienmēr ir kāds no lielākā politiskā spēka pārstāvjiem. Katrā ziņā, valsts politika tad lielākā mērā būs atkarīga no viena konkrēta cilvēka labajām vai sliktajām īpašībām, spējām un deficītiem, kā tas ir tagad. Neesmu principiāli pret tautas vēlētu prezidentu, taču neredzu arī īpašu labumu, ko tas varētu dot, salīdzinot ar pašreizējo sistēmu. Šai ziņā esmu neitrāls.
Alvis Hermanis
- LNO šobrīd ir jauna vadība.Vai šajos apstākļos Jūs vēlētos iestudēt izrādi Rīgā, LNO?
- Vienīgā skatuve, kas Latvijā mani interesē, ir JRT skatuve.
- Vai pieņemtu šo titulu – Gada Eiropas cilvēks Latvijā?
- Jā
Inese Vaidere
- Kā izdodas saglabāt enerģiju un darba prieku?
Darbs patiešām ir saspringts un, kā mēdzu teikt, sprints piecu gadu garumā, tomēr esmu iemācījusies starp lidojumiem un sēdēm atrast laiku sev. Ik rītu sāku ar vingrojumiem, Rīgā un arī Strasbūrā no rītiem mēdzu skriet. Liels atbalsts ir mana ģimene un, protams, kaķis Roberts, kurš prot ar savu klātbūtni vien radīt manī mieru un sniegt arvien jaunus spēka resursus. Jebkurš darbs labāk sokas, ja dari to, kas pašam patīk, un esmu pateicīga liktenim par iespēju strādāt Latvijai ar prieku.
- Kāda ir Jūsu prognoze, kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas labklājības līmeni?
Kopš 1998.gada esmu Latvijas Ekonomikas attīstības foruma (LEAF) prezidente. LEAF ik gadus organizē studentu zinātnisko darbu konkursu, apbalvojot labākos darbus par aktuāliem ekonomikas un izglītības politikas jautājumiem. Pērn LEAF balvu saņēma darbs, kurā tika analizēta Latvijas nominālā un reālā konverģence uz ES vidējo līmeni un ar aprēķiniem tika pierādīts, ka, saglabājot pašreizējos ekonomikas attīstības tempus, vidējais ES IKP līmenis tiks sasniegts pēc 30 gadiem.
Tomēr manā skatījumā viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir noticēt saviem spēkiem. Lai noturētu izaugsmi un vairotu ikkatra labklājību, jāspēj vispirms pašiem novērtēt to, kas mums ir, ko mēs varam, jāsāk domāt pozitīvāk un ieraudzīt to, kas jau sasniegts. Tie, kuri ar prieku dara savu darbu, gūst lielāku gandarījumu un panākumus, tāpēc katram no sirds darot savu darbu, uz šo labklājību nebūs ilgi jāgaida.
- Vai uzskatāt, ka katra sieviete spēj sasniegt to, kas ir izdevies Jums?
Spēja kaut ko dzīvē sasniegt galvenokārt atkarīga no katra paša – kā sievietēm, tā vīriešiem. Esmu vēlējusies ar savu darbu ne tikai nodrošināt iztiku, bet sniegt kādu pievienoto vērtību, lai tas dotu ieguldījumu arī Latvijas izaugsmē. To visu esmu paveikusi saviem spēkiem, ņemot talkā neatlaidību un izmantodama katru iespēju -studējot, strādājot, dibinot kontaktus. Protams, ka liela nozīme ir atbalsta komandai – ģimene ir pats svarīgākais, bez tās atbalsta sasniegt kaut ko ir sarežģīti, bet ne neiespējami. Un vēl latvieši ir dzimuši inovatori, mūsu tauta, kā vienmēr saku, ir izredzētā, un katram no mums ir spējas sasniegt to, ko patiesi vēlamies.
