FOTO: Ziemassvētku sajūtu var baudīt Rūķupē - Ziemupes piejūras mežā

Rūķupē Ziemassvētku vecītis tomēr atradis veidu, kā satikties ar bērniem un viņu vecākiem. Mierpilnā gaisotnē vecītis sēž virtulī. Virtulis ir atslēgas vārds virtuālai realitātei – tā tagad notiek satikšanās ar Ziemassvētku vecīti, klausoties priežu mežā radio sveicienus un sūtot vecītim no piejūras meža vēstules telefonā. Rūķi stāsta, ka ģimenes brīvi var pārvietoties Ziemupes piejūras mežā.

Ar Ziemassvētku vecīti, kurš katru gadu saņem simtiem vēstuļu no visas plašās pasaules, un rūķiem palīgiem tikās arī Latvijas Radio.

Ziemassvētku sajūtu var baudīt Rūķupē - Ziemupes piejūras mežā
00:00 / 16:20
Lejuplādēt

Rūķis Rakstītājs stāsta, ka Ziemupe ir iedvesmojoša vieta. Rūķupei blakus ir jūra. Skaistie priežu meži un dažādas takas, vietas, kur staigāt, elpot, ieraudzīt. Varbūt mazliet vējaināks nekā paradīzē.

Ziemassvētku vecītis ir pārliecināts, ka Ziemupē ir droša iespēja ieelpot daudz skābekļa, izstaigāties un nomierināties. Tas ir vecīša vēlējums šajos trauksmainajos laikos.

“Cilvēki ļoti satraucas par to, kā viņiem nav, bet vajag skatīties uz to, kas viņiem ir. Ir mājas, esam siltumā, esam paēduši. Ja man cilvēks prasa jaunu “iPhone”, tad cilvēciņam vajag to, kā viņam nav. Viņam ir ļoti grūti novērtēt to, kas viņam jau ir,” spriež Ziemassvētku vecītis.

Rūķis Rakstītājs atklāj, ka rūķu sapulcēs nācās mainīt plānus tāpat kā valdībai. Rūķu lielākais aicinājums – ir vienkārši jābauda un pašiem jārada svētku sajūta. Cilvēki var braukt paši ar savām mantiņām, izrotāt kādu kadiķi vai priedi.

Vecītis saka paldies tiem, kuri atved videi draudzīgus rotājumus un  paldies visiem, kuri ievēro distanci; ja jau kāds iet pa taku, tad otrs var iet pa citu un līdz jūrai. Tas vecītim patīk, ka ir miers.

“Ziemassvētku vecītis strādā virtulī – virtuālā vidē. Esmu palicis moderns, esmu “Facebook”, “Instagram” utt. Ar Ziemassvētku vecīša „izstrādājumu”, kā joko rūķi, var nofotografēties. Esmu paslēpies virtulī.”

Vecītis ir saņēmis 408 vēstules – no Krievijas, Vācijas, Latvijas un viseksotiskākā zeme ir Brazīlija. No citām valstīm bērni un ģimenes runā par globālām lietām, novēl veselību.

“Bērni, kuri raksta ar roku, tas ir tik mīļi, pat smaržo vēstules pēc Ziemassvētkiem. Silda sirsniņu vēstules,” viņš nosaka.

“Bērni, kuri jau pazīst Rūķupi, prasa, kā mums un trusīšiem klājas,” Rūķis Rakstītājs stāsta, ka vecītis piedomā par katru no bērniem. Dāvanas, kuras vajag, tās arī būs. Jautājums, vai dāvana ir svarīgākā, varbūt kāds pārsteigums zem eglītes, ko neesi gaidījis, saņemta vēstule, mazi mirkļi un mazas lietas. Cilvēki vēlas un vēlas diezgan daudz, tas gan šajā dzīve nav mainījies. 

“Šogad aicinām piepildīt lielo dāvanu maisu, šogad dāvanas var vest pie mums, jo mūsu rūķu brigāde šogad to nevar darīt. No Kuldīgas Neatliekamās  medicīniskās palīdzības dienesta sarūpējuši dāvanas jau otro gadu un paši atveda. Liels, paldies, ar DPD kurjeru dāvanas atsūtīja Valdis un Zane,” stāsta vecītis.

Vecītis piebilst, ka dāvanas šogad ir pārdomātas.

“Klātienē mēs šogad satikties nevaram, tikai tik daudz, kā satikties ar Rūķeni Kadiķogu, nopirkt kādu karsto cidoniju dzērienu vai ko siltu ēdienu vēderpriekam līdzi ņemšanai,” viņš stāsta.

“Tā mums radās ķeksīšu saraksts, lai cilvēkam ir izaicinājums kaut ko Rūķupē sameklēt. Jūra ir vesels punkts, kur var aiziet.  Jūras varenums dod enerģijas vilni un ieelpu,” viņš saka.

Ziemassvētku vecītis saka, ka noskaņojies ar jūru uz vienu vilni, zina, kas tas par spēku, mieru un reizēm dusmām.

“Pats galvenais ir emocijas, ko cilvēks var piedzīvot Rūķupē, sildoties pie ugunskura, vai ir tā sajūta, mežā, kad zem kājām brikšķ zariņi vai šalc priežu meža galotnes.. ir daudzas maņas,” viņš saka.

Paldies-čiekurs  – tā ir pateicība rūķiem, kas uzkopj šo vietu,  lai pietiktu malkas ugunskurā, lai lampiņām jaudiņas pietiktu. Tas nav obligāti, bet tad prieks ir arī rūķiem darboties. Čiekuru var ielikt eglītē un atcerēties Rūķupi!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt