Viņaprāt, Gobzema plāns par nozares profesionāļu valdību ar mazāku ministru skaitu varētu neatbilst likumam. Savukārt Gobzems situāciju varētu izmantot, lai mudinātu uz ārkārtas vēlēšanām.
Skudra norādīja – tā sauktās tehnokrātiskās valdības nav nekas neparasts, tomēr Alda Gobzema mēģinājums tādu izveidot būs neveiksmīgs, tāpēc ka Gobzemam trūkst laika un citu partiju atbalsta.
“Šāds plāns šķiet ārkārtīgi grūti realizējams, lai neteiktu - būs nerealizējams. Turklāt šajā gadījumā prezidents uzņemas līdzatbildību, jo tāda prakse varētu būt apšaubāma gan no Satversmes viedokļa, gan no Ministru kabineta darbības viedokļa, kuru arī regulē likums,” sacīja Skudra.
“Līdz ar to es teiktu, ka, manuprāt, loģiski būtu, ka prezidents atsauc savu deleģējumu Gobzema kungam, un tas pasākums ar ierašanos Saeimā ar kaut kādu personu sarakstu, ko Gobzema kungs uzskata par Ministru kabineta sastāvu, un piedāvājumu Saeimai balsot nemaz nenotiek,” pauda Skudra.
Tikmēr Gobzems profesora ieskatā ar jau kārtējo valdības sarunu izgāšanos varētu pamatot vajadzību pēc ārkārtas vēlēšanām.
“Sliktākajā gadījumā tas varētu noslēgties ar to, ka Gobzema kungs īsteno savu solījumu aicināt, kā viņš teica, tautu vai cilvēkus ielās tā iemesla dēļ, ka viņam neļauj īstenot šo misiju, ko viņš ir uzņēmies. Tas attiektos kā uz nebalsošanu par tehnokrātu valdību Saeimā, tā arī uz jautājumu par pirmstermiņa vēlēšanām,” norādīja eksperts.
“Gobzema kungs varētu, piemēram, iniciēt parakstu vākšanu par pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu,” pieļāva Skudra.
Profesors pieļāva, ka partijas varētu aicināt prezidentu nesteigties ar nākamā kandidāta nominēšanu, lai politiskie spēki vēl varētu paši mēģināt vienoties par kādu citu kandidātu.
KONTEKSTS:
Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību. Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Gobzemam tika dots laiks līdz 10. decembrim, lai vienotos par valdības aprisēm. Sarunas sāka sešas no septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām, jo no sadarbības ar “Saskaņu” tās atteicās jau pirms vēlēšanām. Drīz vien Gobzems no sarunām izslēdza “Attīstībai/Par!”, vainojot to aizmuguriskajā citas valdības veidošanā. Tad JKP kategoriski atteicās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet Gobzems vēlējās redzēt ZZS valdībā.
7. decembrī Gobzems atsauca savu valdības piedāvājumu partijām un valdībā aicināja bezpartijiskus profesionāļus. Ja šāda valdība netiks apstiprināta, Gobzems lūgšot izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Pēc tam “Jaunā Vienotība”, JKP un Nacionālā apvienība atzina, ka nevar turpināt sarunas par Gobzema valdību.
