ĪSUMĀ:
- Vējonis dod Bordānam divas nedēļas, lai iezīmētu vairākuma valdības aprises.
- Ja tas neizdosies, premjera amatam tiks nominēts cits kandidāts.
- Bordāns piedāvās piecu partiju koalīciju bez ZZS un “Saskaņas”.
- Bordāns redz Gobzemu un Pabriku kā nākamās valdības ministrus.
- Pabriks gatavs sadarbībai, bet izvairījās atbildēt, vai gatavs strādāt kā ministrs.
- Gobzems: ““KPV LV” var publiski paziņot, ka atbalstīs Bordāna valdību.”
Prezidents dod 2 nedēļas
Valsts prezidents šodien uz Rīgas pili bija aicinājis visus trīs premjera amata kandidātus. Savu izvēli viņš atklāja pēc īsas sarunas ar nominantiem. Viņš neslēpa, ka ir neapmierināts ar to, ka partijas pašas nav spējušas vienoties par valdības izveidi.
Kāpēc izvēle ir tieši šāda, prezidents plašāk nepaskaidroja. Iepriekš Vējonis par izvēles kritērijiem nosauca spēju nodrošināt balsu vairākumu parlamentā un redzējumu par veicamajiem darbiem.
Nu prezidents sagaida no Bordāna izlēmīgu un atbildīgu rīcību, lai panāktu vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm un Saeimas vairākuma atbalstu, iespējamo valdības sastāvu, saskaņojot ar prezidentu iespējamos ārlietu un aizsardzības ministru kandidātus, un prioritāri veicamajiem darbiem.
Vējonis norādīja, ka šim kandidātam dod laiku līdz 21.novembrim. Viņš sagaida, ka šajā laikā iezīmēsies vairākuma koalīcijas aprises. Ja tas neizdosies, premjera amatam tiks nominēts cits kandidāts.
Paziņojumā medijiem Vējonis uzsvēra, ka vienlīdz būtiski ir nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību, stiprināt mediju neatkarību Latvijā un stiprināt tiesiskumu, tai skaitā pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas mehānismus.
Piedāvās 5 partiju koalīciju
Bordāns sacīja, ka viņa piedāvājums būs koalīcija ar piecām partijām – ar JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”, atstājot opozīcijā Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Viņš gan piekrita, ka matemātiski iespējama arī četru partiju koalīcija, “apspriežoties dažādas iespējas ir iespējamas”.
JKP līdera uzstādījums būs, ka valdībā strādā ministri un valdība ir komanda, protams, ņemot vērā to, ar kādiem uzstādījumiem cilvēki nākuši politikā, bet nebūs nodalītas “feodālās jomas” partijām.
Bordāns arī pauda, ka 2 nedēļas ir pietiekams laiks, lai izveidotu valdību. Ja sarunas ievilksies, “tad tiešām JKP nekad nebija uzstādījums veidot vai būt valdībā par katru cenu”. Jautāts, kā viņš vērtē iespēju, ka Saeima apstiprinās viņa valdību, viņš atbildēja “80% pret 20%”, jo “vienmēr ir kļūdas iespējas”.
Bordāns arī piebilda, ka mazākuma valdība nebūtu Latvijas interesēs.
Nominētais premjera amata kandidāts arī sacīja, ka redz abus pārējos līdzšinējos premjera amata kandidātus – Aldi Gobzemu no “KPV LV” un Arti Pabriku no “Attīstībai/Par!” – kā nākamās valdības ministrus.
Bordāns klāstīja, ka valdības veidošanu sāks ar “KPV LV” un “Attīstībai/Par!” - partijām, kurām vēlētāji uzticējās visvairāk.
Viņš arī pauda, ka viņa valdība būs komanda: “Es esmu līderis, nevis priekšnieks, viens no komandas biedriem, ar savu atbildības pakāpi, lielāku nekā citiem, un pienākumiem, nevis privilēģijām”.
Gatavi sarunām ar Bordānu
Pabriks žurnālistiem sacīja, ka “Attīstībai/Par!” respektē prezidenta izvēli, “esam gatavi sadarbībai, aicinājumam uz sarunām par valdības veidošanu, un mēs, pirmkārt, gribam redzēt izvērstāku plānu par valdības deklarāciju”.
Pabriks izvairījās atbildēt, vai būtu gatavs strādāt Bordāna valdībā kā ministrs, norādot, ka vispirms jārunā par valdības darbiem.
“Attīstībai/Par!” iepriekš vēlējās koalīcijā redzēt arī ZZS, bet
šobrīd respektēs prezidenta nominētā premjera amata kandidāta pieeju sarunu veidošanai par valdības koalīciju, sacīja Pabriks.
“Attīstībai/Par!” līderis arī pieļāva, ka tagad nominētajam premjera amata kandidātam ir lielāks svars, nekā bija trīs partiju līderiem, kuru spēkiem ir vairāk vai mazāk vienāda izmēra frakcijas Saeimā. Viņaprāt, līdz šim tieši tas arī bija klupšanas akmens valdības veidošanas sarunās, jo katra partija aizgāja sarunās līdz zināmai robežai un to nepārkāpa.
Aldis Gobzems medijiem uzsvēra, ka “KPV LV” var publiski paziņot, ka atbalstīs Bordāna valdību.
Viņš sacīja, ka partija atbalstīs arī JKP pārstāvi Jutu Strīķi iekšlietu ministres amatā un arī viņš pats piekristu strādāt Bordāna valdībā, ja viņu aicinās.
“Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība lēmumu par iesaistīšanos Bordāna valdībā vēl nav pieņēmušas.
Kāds bija JKp deklarācijas piedāvājums
Jaunās konservatīvās partijas plāns 13. Saeimas Ministru kabineta darbiem, ko partija iepriekš iesniedza prezidentam, atkāpjas no atsevišķiem solījumiem, kas bija lasāmi partijas priekšvēlēšanu programmā.
Specdienestu apvienošanas vietā partija tagad sola padarīt drošības iestāžu darbu efektīvāku. Dokumentā, ko Bordāns cer izmantot par valdības deklarācijas pamatu, nav arī ministriju skaita samazināšanas.
Savukārt no partijas ekonomiskā plāna uz nākamo gadu tiek solīts tikai minimālās pensijas palielinājums līdz 200 eiro, taču minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro notikšot “tuvākajā laikā”, konkrētu gadu neminot.
Izglītības jomā JKP sola saglabāt mazās lauku skolas, savukārt vidusskolas pārņemt valsts pārraudzībā. Vidusskolēniem tikšot atjaunoti obligātie eksāmeni ķīmijā, fizikā un matemātikā. Savukārt mazākajiem skolēniem pirmajās klases esot jāmāca “biznesa zinības”.
Augstākajā izglītība JKP sola vairāk piesaistīt ārvalstu pasniedzējus, kā arī veidot starptautiska līmeņa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju augstskolu. Zinātnei tikšot atvēlēti 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Veselības aprūpes sadaļā partija nepiemin priekšvēlēšanu laikā daudz kritizēto veselības aprūpes finansēšanas reformu, kas sociālo iemaksu nemaksātājiem samazinās iespējas saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus. JKP sola palielināt ārstu un medmāsu algas, pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstu un noteikt stingrākus kvalitātes kritērijus ģimenes ārstiem.
Enerģētikas jomā partija sola samazināt OIK slogu, atceļot atbalstu TEC-2. Lai nodrošinātu gāzes piegāžu neatkarību no Krievijas, tikšot atbalstīta sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība Skultē. Lielās ostas JKP vēlas pakļaut pilnīgai valsts kontrolei, savukārt dzelzceļa elektrifikācijas projektu partija sola apturēt.
Būtiskas izmaiņas Bordāns sola lauksaimniecības politikā – subsīdijas tiktu samazinātas lielajiem, taču palielinātas mazajiem lauksaimniekiem. Par zāles nopļaušanu platībmaksājumi vairs nepienāktos.
Partija sola virzīties uz piecu reģionu pārvaldības modeli, kas palīdzēšot sakārtot izglītības un veselības sistēmu.
Mazāk dokumentā runāts par ieņēmumu avotiem. Partija sola pārdot daļu valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju, kā arī dažādos veidos atvieglot darbu uzņēmējiem, piemēram, pieņemot jaunu grāmatvedības likumu.
KONTEKSTS:
Sarunas par nākamās valdības veidošanu turpinās jau mēnesi, taču līdz šim nebija panākta vienošanās. Šajā laikā Jaunā konservatīvā partija piedāvāja amatu sadalījumu jaunajā koalīcijā, bet neguva citu partiju atsaucību.
Prezidents bija atzinis, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs.
Saeimā ir ievēlētas septiņas partijas, taču sešas no tām paziņoja, ka nesadarbosies ar "Saskaņu", kura vēlēšanās saņēma lielāko balsu skaitu, iegūstot 23 deputātu mandātus. Savukārt "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija katra saņēma 16 mandātus, "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība - katra 13 mandātus. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienību 13.Saeimā pārstāv 11 deputāti, bet "Jauno Vienotību" - astoņi.
JKP, “KPV LV” un Nacionālajai apvienībai, kurām līdz šim publiski mazāk iezīmējušās domstarpības, kopumā 13.Saeimā ir 45 mandāti, bet vairākuma valdības izveidei nepieciešams vismaz 51 mandāts.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57
