Eksperti aicina valdību neignorēt neapmierinātos
Trešdien Rīgas pils laukumā sapulcējās cilvēki, lai protestētu pret pienākumu vakcinēties atsevišķās jomās strādājošajiem. Tomēr, kā liecina Latvijas Televīzijas novērojumi piketa laikā, cilvēku motivācija bija dažāda. Tā šī pasākuma norisi vērtē arī LTV uzrunātie eksperti.
"Ja mēs skatāmies, kā tas ir vēsturiski noticis, un par to liecina arī socioloģisko aptauju dati, tad gatavība vakcinēties korelē ar uzticēšanos valdībai. Patiesībā, plašākā nozīmē arī ar uzticēšanos politiskai sistēmai. Un tas nav tikai Latvijā. Tā ir tāda stabila tendence, ko jebkurā valstī mēs varam ņemt," norādīja Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers.
Pretestība vakcinācijas pasākumiem bija piketa centrālā tēma, taču arvien vairāk šādus piketus cilvēki izmanto, lai paustu neapmierinātību par valstī notiekošo.
"No mana skatu punkta – tur, protams, ir stāsts par vakcināciju, bet arvien vairāk tur ir stāsts par kaut ko citu.
Tā vakcinācija tur veido fonu. Kaut kādu skatuvi, kurā iedzīvotāji arvien vairāk izpauž savu neapmierinātību ar lietu stāvokli valstī, valsts varas darbībām, rīcībām," izteicās
tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
"Manuprāt, šo [Saeimas deputāta Alda] Gobzema ("Likums un kārtība") aicinājumu uz pulcēšanos viena daļa cilvēku izmanto, pat īsti neatbalstot Gobzema idejas. Bet vienkārši kā veidu izpaust un pateikt valdošajai elitei, ka mēs ar kaut ko esam neapmierināti, ka mums kaut kā trūkst, mūs kaut kas uztrauc," sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.
Piketa dalībnieki izvirzīja vairākas prasības prezidentam Egilam Levitam un arī premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"). Piemēram, pieprasīja Kariņa valdības demisiju. Ņemot vērā šo cilvēku noskaņojumu, Metla-Rozentāle uzskata, ka politiķiem jānodrošina atgriezeniskā saite.
"Tas jau ir stāsts par komunikāciju. Un principā, es domāju, ka no politiķu puses vajadzētu sekot atbildei, ka viņi ir dzirdējuši, ka mēs jūs dzirdējām. Jo ir grūti komunicēt, ja viņi pilnībā mani ignorē. Ka es tur neesmu. Es runāju, bet uz mani neskatās," uzsvēra Metla-Rozentāle.
Eksperti iesaka uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, meklējot kopīgus saskares punktus dažādam iedzīvotāju grupām.
Ko teica piketētāji
Piketu pie Rīgas pils bija pieteicis partijas "Likums un kārtība" valdes loceklis Agris Freifalts. Atļautais dalībnieku skaits bija 50. Freifalts pasākuma sākumā ar lentu norobežoja nelielu laukumu piketa teritorijai. "Es neatbildu par tiem, kas atrodas ārpus manas lentas," viņš sacīja.
Atnākušo skaita aplēses ir pretrunīgas. Valsts policija ziņo, ka bijis ap 4000 cilvēku. Skaitīšanai policija izmantojusi drona uzņemtus attēlus. Atsūtīt attēlus Latvijas Televīzijai policija atteica un aicinājumam sīkāk paskaidrot savus aprēķinus neatsaucās, uzsverot, ka aplēses esot aptuvenas. Savukārt rīkotājs Aldis Gobzems ("Likums un kārtība") uzskata, ka pasākuma dalībnieku skaits bijis virs 10 000.
Kā iemeslu, kādēļ ieradušies, cilvēki visbiežāk minēja to, ka neatbalsta valdības ieceri darba devējiem ļaut atlaist daļu strādājošo, ja tie atteiksies vakcinēties. To protestētāji uzskata par piespiedu vakcināciju.
"Jebkurš piespiedu mehānisms izraisa cilvēkiem pretošanos tā vai tā," izteicās piketa dalībniece Inga.
Savukārt Aija norādīja, ka nav kategoriski pret vakcināciju, bet nevēlas, lai viņai to uzspiestu.
Vairāki cilvēki gan norādīja, ka protestē ne tikai pret vakcināciju, bet gan valdības darbu kopumā.
"Klausos to, ko saka oficiālās galvas. Man liekas, ka kaut ko viņi mums nedastāsta vai stāsta par daudz. Līdz ar to man nav ticības tam, ka nav cita risinājuma tam, ko viņi piedāvā," sacīja piketa dalībnieks Uga.
Arī Jānis gribētu parunāt ar valdības pārstāvjiem, vai tiešām vajadzīga "piespiedu vakcinācija un tāda cilvēku šķirošana, kurš ir vakcinējies, kurš nav vakcinējies".
Sanākušos no autobusa jumta uzrunāja ne tikai Gobzems, bet arī vairāki viņa partijas valdes locekļi, kā arī partijas "Stabilitātei!" vadītājs Aleksejs Rosļikovs. Izskanēja gan dažādi saukļi par brīvību, gan prasība valdībai atkāpties.
Pēc rīkotāju uzrunām cilvēki gāja uz Brīvības pieminekli. Tur notika sadalīšanās. Daļa cilvēku devās līdzi Gobzemam uz Ministru kabineta ēku, daļa palika pie pieminekļa, kur iniciatīvu uzņēmās citi dalībnieki. Pie Ministru kabineta Gobzems aicināja nolikt līdzi paņemtās bērnu mīkstās mantiņas uz policijas izveidotā žoga. Daudzām mantiņām klāt bija uzraksti pret bērnu vakcināciju. Ar Gobzema mudinājumu protestētājiem lūgt Dievu pasākums tika noslēgts. Lai gan pasākuma līderi aizgāja, cilvēki pie Ministru kabineta palika. Tad arī notika atsevišķi incidenti. Vienam policijas auto tika izsists logs. Tikusi izšauta arī petarde, taču nekādas būtiskas reakcijas no likumsargiem nebija. Cilvēki lēnām sāka izklīst, savukārt neliela grupiņa vēl palikušo dziedāja Latvijas himnu.
Neilgi pirms pusnakts policisti lika brauktuvi atbrīvot. Policijas vērtējumā pasākums noticis mierīgi. Tomēr ierosināti divi kriminālprocesi. Viens par uzbrukumu policistam un viens par policijas automašīnai izsisto logu. Tāpat policija vēl vērtēs, kuras personas saukt pie atbildības par pulcēšanās un citiem drošības noteikumu pārkāpumiem.
KONTEKSTS:
Trešdienas vakarā Vecrīgā un Rīgas centrā notika protests pret obligātu Covid-19 vakcināciju, kurā pulcējās 3500–4000 cilvēku. Tāpat Saeimā nonākusi 50 000 reizes parakstīta iniciatīva par vakcinācijas pret Covid-19 brīvprātīgumu. Atbildīgās komitejas vadītājs gan uzsver, ka vakcinācija nav un nebūs obligāta, bet vērtējama kā pienākums atsevišķās nozarēs. Attiecīgais likumprojekts, kas vairākās profesijās noteiks pienākumu vakcinēties, kā arī dos darba devējam tiesības atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta, parlamentā pirmajā lasījumā ticis atbalstīts.
