Nedzirdīgajiem

LV jaunatklāšanas raidījums «TE!»

Nedzirdīgajiem

Zebra

Tieša runa. Kāpēc tik vāji sokas ar lielo, skaļi pieteikto lietu atrisināšanu?

Eksperti: Tiesībsargājošām iestādēm jāpārdomā komunikācija ar sabiedrību

Bieži vien par tiesu procesa ieilgšanu atbildīga ir apsūdzētā puse, lūdzot aizvien jaunus pierādījumus un tādējādi izmantojot tiesu sistēmas likumus savā labā. Tā kā valsts iedzīvotāji šo apstākli neizprot, tiesībsargājošām iestādēm būtu jāpārdomā veids, kā komunicēt ar sabiedrību un sniegt informāciju par savu darbību, Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" skaidroja jomas eksperti. 

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis («Vienotība») skaidroja, ka tiesu sistēmā ir uzkrāta negatīva prakse, kas saistīta ar  sprieduma pieņemšanai nepieciešamo pierādījumu apjomu - bieži vien izmeklētāji, apzinoties, ka ar esošajiem pierādījumiem nepietiek, ilgstoši nenodod lietu prokuratūrai.

Savukārt tiesu procesa laikā apsūdzētā puse bieži vien izmanto iespējas pieprasīt papildu pierādījumus un palēnina sprieduma pieņemšanu, tajā pašā laikā izmantojot masu medijos sniegtās informācijas nepilnīgumu savā  labā. 

Eksperti  lēsa, ka sabiedrībai sniegtajai informācijai jābūt saskaņotai, korektai un precīzai, tāpēc rūpīgāk jāpārdomā veids, tieši kādā veidā pasniegt faktus, lai sabiedrība būtu informēta, bet nerastos pārpratumi vai netiktu izpausta sensitīva informācija.

Žurnāla «Ir» galvenā redaktore Nellija Ločmele norādīja, ka masu mediju vēlme informēt saistāma ar vēlmi ātrāk atrast vainīgos, bet sniegtās informācijas trūkums liek domāt par to, vai šāda vēlēšanās vispār pastāv. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks gan skaidroja, ka ir pagājuši laiki, kad "birojs strādāja uz to, lai padarītu procesu par šovu". Šobrīd primāri ir izmeklēt potenciālos noziegumus un neradīt situācijas, kurās cilvēks var apsūdzēt valsti par savas personas nomelnošanu.

Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers skaidroja, ka Krimināllikumā noteikts, ka informāciju nosaka procesa virzītājs, tādēļ citiem nav tiesību izpaust informāciju. 

Ziņots, ka, izvērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) līdz šim paveikto darbu tā dēvētajā oligarhu lietā, prokuratūra nolēma daļēji izbeigt kriminālprocesu pret Aivaru Lembergu (Zaļo un Zemnieku savienība) un Aināru Šleseru un nodot lietu atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers jau iepriekš paudis neapmierinātību ar valsts drošības iestāžu darbu sarežģītu lietu izmeklēšanā.

Augusta beigās "oligarhu lietā" KNAB rosināja vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi. Par aizdomās turamajiem šajā lietā KNAB bija atzinis Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti