Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atzina, ka, vērtējot sabiedrības noskaņojumus, sabiedrisko domu, var redzēt, ka “absolūti lielākā daļa cilvēku ir neapmierināti ar notiekošo valstī, kas vedina domāt, ka viņi vismaz potenciāli varētu nobalsot par kaut ko jaunu un svaigu”.
“Ja mēs skatāmies uz iepriekšējo vēlēšanu pieredzi, tā liecina, ka ir ne viens vien gadījums, kad īsi pirms vēlēšanām izveidotas partijas vai partiju apvienības ir guvušas vērā ņemamus rezultātus, īpaši, ja šo partiju vadībā ir labi atpazīstami cilvēki,” atgādināja Kaktiņš.
“Un no šī skatupunkta es teiku, ka potencialitāte ir, un tā ir diezgan liela, bet no tā neizriet, ka automātiski būs panākumi, jo tas būs lielā mērā atkarīgs no tā, ko un kā viņi darīs un kas būs ar konkurentiem,” norādīja Kaktiņš.
Politikas procesu vērotājs Filips Rajevskis savukārt sprieda, ka, skatoties plašākā – Saeimas vēlēšanu kontekstā, “viņiem būs jāpaskatās vēl kādi spējīgi, atpazīstami līderi, jo, nosaucot visus šos uzvārdus, katrai partijai noderētu šie cilvēki, šāds stiprs otrais ešelons, kas ir vienmēr sākot ar 2.,3.,4. numuru, kas dod stabilitāti, kad cilvēki atpazīst”.
“Jā, šeit ir cilvēks, ko es zinu, tas dod drošumu, bet tās pirmās personas, kas izvelk tos sarakstus, un tādas ir vajadzīgas piecas visā Latvijā, katrā vēlēšanu apgabalā, tas viņiem ir vēl jāmeklē,” uzskata Rajevskis.
Bet politologs Ivars Ījabs pauda - “ir jāsaprot tas, ka ne jau visi tie cilvēki, kas ir šodien parakstījuši aicinājumi, būs tie, kas nākamajā gadā ies sarakstos un kandidēs”.
“Tur varētu izrādīties pavisam cits salikums, par kuru šobrīd runāt būtu pāragri, tāpēc es gribētu redzēt, kas būs politiķi, nevis vienkārši atbalstītāji. Liberāļi tradicionāli ir bijuši ar lielu noslieci uz tukšu runāšanu, nevis praktisku darbību, līdz ar to tas, ka viņi mēģina šādu iniciatīvu izveidot kā partiju, ir labi, un dos iespēju vērtēt, vai tiešām šāda niša Latvijas sabiedrībā pastāv, jo priekšstats, ko mums rada sociālie tīkli, varētu izrādīties maldīgs,” brīdināja Ījabs.
Jauno kustību trešdien, 26.jūlijā, pieteica no ''Vienotības'' aizgājušie Saeimas deputāti – Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs, kādreizējais ministrs, tagad uzņēmējs un vadības konsultants Daniels Pavļuts, rīcībpolitikas analītiķe Marija Golubeva, matemātiķis Andris Ambainis, fiziķis Vjačelavs Kaščejevs, mācītājs Juris Cālītis, mediju eksperts Ainārs Dimants un citi.
Viņi parakstīja kopīgu kustības manifestu un pieteica arī partijas dibināšanu, kas gaidāma pēc mēneša. Daniels Pavļuts, kurš jau ir bijis politikā, atgriezies, jo tā viņu saista un bijuši domubiedri par kopīgu redzējumu.
Partijas programma gan vēl taps, lai par plāniem runātu konkrēti, bet manifestā jau ir minētas atsevišķas lietas, par ko kustība iestājas. Piemēram, par progresīvu nodokļu sistēmu, par mazāku pašvaldību skaitu, vai, piemēram, pabalstu pakāpenisku aizstāšanu ar vispārējo pamatienākumu.
Ne visi, kas atbalsta kustību, gan būs arī aktīvi politikas darbinieki.
No “Vienotības” aizgājušie biedri arī pēc oficiālas jaunās partijas nodibināšanas gan joprojām strādās Saeimas “Vienotības” frakcijā, jo no šī saraksta parlamentā ir ievēlēti.