Trešdien, 26.jūlijā, parakstīts jaunās kustības manifests. Kustībai pagaidām pievienojušies 48 cilvēki. Viņu vidū ir arī izglītības eksperte Marija Golubeva, bijušais sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Kristaps Petermanis, bijušie politiķi Daniels Pavļuts un Pēteris Viņķelis, vēsturnieki Gustavs Strenga un Edgars Engīzers, un citi.
Kustībai pievienojušies arī no partijas "Vienotība" aizgājušie politiķi Ilze Viņķele, Ints Dālderis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs.
Šis jautājums iepriekš apspriests domubiedru grupā, kas kopējās tikšanās nonākusi pie pārliecības, ka iespējams veidot izcilu un modernu Latviju 21. gadsimtā – valsti, kas ir efektīvi pārvaldīta un kas nebīstas no jaunākajām tehnoloģijām.
Izglītības eksperte Golubeva kustības prezentācijas pasākumā atzina, ka Latvijā ir "jāatsakās no vakardienas politikas, no vakardienas veselības aprūpes un izglītības sistēmas".
Ambainis atklāja, ka parakstījis manifestu, jo tajā pausts tas, ko arī viņš domā – Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei ir nepieciešams papildu finansējums, augstskolu skaits ir jāmazina, izglītībā un zinātnē vairāk jātiecas uz izcilību. Taču viņš aktīvajā politikā neplāno iesaistīties.
“Es uzskatu, ka man zinātnē ir ļoti daudz ko darīt, un zinātnē zaudējums būtu lielāks nekā politikā ieguvums, bet šeit es redzēju manifestu, kurš ļoti labi atspoguļo manas vērtības,” pauda Ambainis.
Līdzīgi atbildēja arī Vjačeslavs Kaščejevs.
“Mans nodoms nav startēt tuvākajās Saeimas vēlēšanās. Šobrīd es saskatu, ka mana enerģija ir vislabāk izlietojama akadēmiskajā vidē, kurā es varu darīt lietas, kuras manā vietā cits nevarētu izdarīt. Tajā pašā laikā es neliegšu savu padomu jaunajai kustībai un partijai tajās jomās, kur es profesionāli varu būt noderīgs,” norādīja Kaščejevs.
Pavļuts neslēpa, ka politiskā kustība pārtaps par partiju un kandidēs nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Partijas dibināšanas kongress paredzēts pēc mēneša, 26. augustā, kad arī plānots plašāk runāt par to, ko politiskais spēks vēlas darīt un kādu Latviju veidot nākotnē.
Tiesa, ne visi tie cilvēki, kas iesaistījušies kustībā un parakstījuši tās manifestu "Mēs esam PAR!", stāsies partijā un piedalīsies vēlēšanās – tā būs viņu izvēle, teica Pavļuts.
Viņš norādīja arī, ka ar visiem jaunās partijas biedriem tiks pārrunāti partijas pamatprincipi, lai partijā neveidotos pārāk lielas ideoloģiskās atšķirības.
“Tas, ko mēs darām, ir šī jauna politiskā tendence Eiropā, kur tiek runāts ar jauno politisko centru, domājot par [jauno Francijas prezidentu Emanuēlu] Makronu, domājot par citām valsītim, kur tiek liktas kopā lietas, kas vairs neiekļaujas nekādā tradicionālās politologu birkās, tas nav klasisks liberālisms, tas nav klasisks kreisums, tas ir jaunais centrisms, kur mums ir svarīgi apvienot indivīda brīvības un rūpes par neaizsargātākajiem, par vienādām iespējām,” skaidroja Pavļuts.
Pavļuts Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka partijas mērķis ienest Latvijas politikā vērtības un principus, kuras kustības veidotāju ieskatā, tajā šobrīd pietrūkst.
“Mūsu ambīcijas ir pieteikt sevi nacionālajā politikā,” atzina Pavļuts.
Viņš stāstīja, ka topošā partija arī vēlas atteikties no etniskā balsojam, vēlas veidot saelidētu sabiedrību, un kustības veidotāji tic, ka var būt principos valstīta politika, nevis tikai “varas partiju” politika, kuras mērķis ir tikai iegūt varu.
Taču viņš izvairījās no atbildes, par iesējamo sadarbību ar citiem, pašlaik Saeimā un politikā pārstāvētajiem spēkiem.
Savukārt politologs Juris Rozenvalds raidījumā “Pēcpusdiena” sprieda, ka jaunais spēks mēģina ieņemt sociālā liberālisma nišu un sociālā taisnīguma idejas, kas pašlaik “okupēja “Saskaņa’”. Viņš arī pieļāva, ka ir nepieciešams spēks, kas būtu gatavs mēģināt pārvarēt etnisko šķirtni, kas šobrīd lielā mērā nosaka politiku, un būtu gatavs sākt uzrunāt krievvalodīgo auditoriju, veidojot konkurenci “Saskaņai”.
Partijas dibināšanai nepieciešami 200 biedri, bet dalībai Saeimas vēlēšanās partijai jābūt dibinātai vismaz gadu pirms tām un jābūt vismaz 500 biedriem, vēsta LETA.
Pavļuts ir pārliecināts, ka vajadzīgo skaitu izdosies savākt.
“Minētie 500 ir nepieciešami uz saraksta iesniegšanas brīdi. Līdz tam mums vēl ir aptuveni gads. Man nav šaubu, ka mēs varēsim piesaistīt, patiesībā nevis piesaistīt, bet ka atnāks un pievienosies daudzi līdzīgi domājoši cilvēki. Mēs viņus pazīstam, mēs viņus jūtam, mēs gribam viņus iedrošināt,” norādīja Pavļuts.
Arī Ilze Viņķele nešaubās, ka jaunais politiskais spēks spēs pulcēt vajadzīgo biedru skaitu startam vēlēšanās. Viņa stāstīja, ka šī kustība atšķiras no iepriekšējām politiskajām partijām, kurās piedalījusies.
“Te ir tā kopības sajūta, ko es neesmu politikā līdz šim redzējusi, gatavībā nepopulārām lietām, kas ir kopīgam labumam,” sacīja Viņķele.
