"Tie priekšlikumi, ko izstrādā ministrs, neatbilst tām prasībām, kas ir likumprojektiem trešajā lasījumā," norādīja deputāts. Gerhards rosināja, ka ir divu veidu pašvaldības referendumi: konsultatīvais pašvaldības referendums un lemjošais pašvaldības referendums. Tas nozīmē, ka, ja likums bija teju gatavs, tad, ņemot vērā ministra priekšlikumus, tas būtu jāpārstrādā.
"Tā ir zināma divkosība, jo it kā vārdos visi ir par to, bet, kad sākās runas par to, ka to vajag iemiesot konkrētā likumā..." teica politiķis.
Likumu bijis paredzēt pieņemt jau šī gada pavasarī. Bijuši iebildumi arī no Latvijas Pašvaldību savienības. Pēc Dolgopolova teiktā, likums ir par 99% gatavs, tomēr nav sagatavots vēlētāju reģistrs, kas nozīmē, ka likums nevarētu strādāt.
KONTEKSTS:
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aprīļa beigās atbalstīja ieceri virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas paredz noteikt pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Gerhards pēc tam pauda, ka pašreizējā redakcijā likumprojekts reālajā dzīvē nebūs darboties spējīgs.
Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.
Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts parlamentā nonāca 2013.gadā, arī iepriekšējā sasaukumā tas netika izskatīts līdz galam.
