Norāda uz trim problēmām
Politiķis skaidroja, ka likumprojektam patlaban ir trīs būtiski trūkumi. Pirmais saistīts ar lielo iesaistīto cilvēku skaitu. Proti, patlaban esot noteikts, ka rosināt referendumu var 30% no pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, bet, lai to uzskatītu par notikušu, jāpiedalās vismaz divām trešdaļām no kopējā pašvaldības iedzīvotāju skaita. Tie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā ir nesasniedzami rādītāji.
VARAM rosina noteikt, ka ierosinātāji var būt 10% no pašvaldības balsot tiesīgo iedzīvotāju skaita,
bet, lai referendumu varētu uzskatīt par notikušu - jāpiedalās divām trešdaļām no pēdējās vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaita.
Otra problēma esot saistīta ar šauro tematu loku, par kuru iedzīvotāji var referendumus rosināt. Patlaban likumprojekts paredz, ka referendumu var rosināt par domes atlaišanu, pašvaldības attīstības plāna iecerēm un būvniecības iecerēm. Ministrijas ieskatā, šīs jomas būtu jāpaplašina un jāveido, piemēram, konsultatīvās padomes, kurās iedzīvotāji varētu izteikt viedokli arī par citiem būtiskiem jautājumiem.
Trešais trūkums esot saistīts ar finansējumu referendumu rīkošanai, jo turpmākajā trīsgades budžetā pašvaldību referendumu rīkošanai nauda nav paredzēta, tādēļ neesot skaidrs, kas par tiem maksās - pašvaldības vai valsts, ja tādi tiešām notiktu.
Izbrīna ministrijas vēlā iesaistīšanās
Tā kā likumprojekts jau ir sagatavots galīgajam lasījumam, uzklausot ministra argumentus, izbrīnu par tik vēlu ministrijas iesaisti dokumenta virzībā neslēpa deputāts Juris Šulcs ("Vienotība"). "Kas ir mainījies VARAM nostājā kopš likuma skatīšanu pārņēma šī Saeima? Kas mainījies pēc likumprojekta izskatīšanas 2.lasījumā, kur ministrijai bija tikai viens priekšlikums? Arī 3.lasījumā rosinājums no jūsu puses bija viens," jautāja Šulcs.
Gerhards uz to atbildēja, norādot, ka kopš 2.lasījuma atbildīgā darba grupa neesot strādājusi pietiekoši atbildīgi un nav pieaicinājusi visas iesaistītās puses uz konsultācijām. "Jūs trešajam lasījumam gatavojāties trīs gadus. Kā mēs varējām zināt, ka nebūs jāgaida vēl trīs?" kritiku neslēpa Gerhards. Šulcs gan atbildēja, ka tās esot muļķības un tikšanās pēdējo trīs gadu laikā esot bijušas daudz.
Latvijas Lielo pašvaldību asociācijas (LLPA) vadītājs Viktors Valainis, kā arī daži citi komisijas deputāti piekrita, ka šobrīd likums būtu tikai kārtējais normatīvismu palielinošais slogs, jo reāli to ieviest dzīvē nevar. "Šim mērķim tiešām trīs gadu budžetā nav paredzēts ne cents. Un ar tik lielu cilvēku iesaistes kvotu ir jāsaprot, ka, balstoties uz šo likumu, nekādi referendumi nekad nenotiks. Tā būs tikai tautas tracināšana, kas ne pie kā nenovedīs," pauda Valainis. LLPA ir iesniegusi komisijai rosinājumu atlikt likuma skatīšanu.
Diskusiju laikā deputāti pauda dažādus viedokļus, gan norādot, ka referendumi tiek plānoti tikai kā galējā norma, kad starp pašvaldību un iedzīvotājiem komunikācija tiešām esot neizbēgami slikta un citas iespējas atrisināt problēmu neesot, gan atbalstot VARAM viedokli, ka vairākas lietas tomēr nepieciešams atvieglot, lai padarītu likumu dzīvotspējīgu.
Apkopojot dzirdēto, komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") norādīja, ka risinājumi esot divi - vai nu VARAM oficiāli lūdz likumprojektu apturēt, vai arī tiek turpinātas diskusijas par to, ko ierakstīt likuma pārejas noteikumos, pašu likuma tekstu nekoriģējot. Pēc Gerharda paustā, pārejas noteikumi varētu būt risinājums pašreizējā situācijā, taču tas ministrijai vēl jāvērtē. Klātesošie vienojās, ka līdz 1.jūnijam VARAM sagatavos savus priekšlikumus un iesniegs tos izvērtēšanai komisijā, pēc kā tiks pieņemts lēmums virzīt likumu skatīšanai Saeimā, apturēt tā virzību vai kā citādi lemt par situācijas atrisināšanu.
Deputāts Šulcs sarunā ar aģentūru LETA pauda viedokli, ka šie priekšlikumi būtībā noteiks to, vai likums "tiks norakts" vai nē, jo 3.lasījums vairs neparedz nekādu būtisku izmaiņu ieviešanu un izpildīt visas VARAM ieceres vairs neesot iespējams. "Šie jautājumi tika risināti trīs gadus, un mēs šādu redakciju pieņēmām kā kompromisu starp visām iesaistītajām pusēm. Es tiešām esmu izbrīnīts, ka ministrijai iebildes parādās tikai tagad. Šie sliekšņi par cilvēku iesaisti ir tik augsti tieši tāpēc, lai tauta netiktu tracināta, jo citādāk visu laiku tiks organizēti referendumi. Ar tik lielu nepieciešamo iesaisti sabiedrība tiešām kārtīgi izsvērs referenduma nepieciešamību," izteicās Šulcs.
KONTEKSTS:
Kā ziņots, komisija aprīļa beigās atbalstīja ieceri virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas paredz noteikt pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.
Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, kā arī par domes atlaišanu.
Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.
Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts parlamentā nonāca 2013.gadā, iepriekšējā sasaukumā tas netika izskatīts līdz galam, tāpēc to pārņēma pašreizējais deputātu sasaukums.
