Deputāts Kazinovskis izstājas no JKP frakcijas

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāts Andris Kazinovskis otrdien, 26. maijā, izstājies no partijas Saeimas frakcijas, jo nav saņēmis partijas atbalstu administratīvi teritoriālās reformas jautājumos.

Deputāts rosināja administratīvo reģionus noteikt par administratīvajām teritorijām, lai līdzsvarotu dzīves līmeņa lielās atšķirības starp pašvaldībām, bet frakcijas kolēģi to neatbalstīja.

"Ja neatbalsta manus priekšlikumus, es nesapratu, kāpēc mani šī partija aicināja politikā. Es pats neprasījos. Tas nozīmē, ka grib saglabāt veco kārtību, reformai nav jēgas bez administratīvajiem reģioniem," uzsvēra Kazinovskis.

Kazinovskis sarunā ar LTV uzsvēra, ka viņam ir svarīga visu reģionu attīstība, tādēļ, nesaņemot savas partijas atbalstu, viņš izlēmis no frakcijas izstāties.

Savukārt par to, vai viņš paliks partijā, Kazinovskis norādīja - “par to lems viņi paši”.

JKP deputāts Krišjānis Feldmans debatēs aicināja atbalstīt komisijā pieņemto reformas variantu. Viņš baidījās, ka politiķi nav pietiekami gudri juridiskajā jomā, lai lemtu pret komisijā pieņemto.

"Man nav šaubu, ka Andris Kazinovskis iestājas par reģionu attīstību, bet man ir jautājums, kāpēc par to priekšlikumu cīnās Viktors Valainis (no Zaļo un Zemnieku savienības), man tas liekas aizdomīgi," sacīja Feldmans.

Kazinovskis paliks strādāt Saeimā kā neatkarīgais deputāts un būs jau desmitais pie frakcijām nepiederošais deputāts šī sasaukuma Saeimā.

Priekšlikums par administratīvajiem reģioniem paredzēja divu līmeņu pārvaldi: administratīvais reģions ir otrā līmeņa pārvalde, kam ir specifiskas funkcijas.

Koalīcija gan norādīja, ka par 2. līmeņa pārvaldi lems pēc reformas likuma pieņemšanas, bet Kazinovskis uzskata, ka koalīcija nevēlas jaunu pārvaldības modeli pēc būtības. Pēc viņa domām, tiks pārsaukti jau esošie plānošanas reģioni, kam reālas varas nav.

Neoficiālā informācija liecina, ka JKP Kazinovskim, kuram ir tā dēvētais mīkstais mandāts uz laiku, kamēr Ilga Šuplinska pilda izglītības ministres pienākumus, lūgs šo mandātu nolikt.  

Pretējā gadījumā Šuplinska atgriezīsies Saeimā, savienojot amatus, un ieņems viņa vietu.

KONTEKSTS:

12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai. Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.

Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.

Atbildīgās ministrijas sākotnējo ieceri Latvijā veidot 39 pašvaldības Saeimas komisija koriģēja, palielinot šo skaitu par trijām. Iecerēts veidot jaunu  Saulkrastu novadu, bet valstpilsētas statusu piešķirt Jelgavai un Ventspilij, neapvienojot šīs pilsētas ar novadiem.

Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti