Panorāma

Jau 10 vakcīnas pret Covid-19 testē uz cilvēkiem

Panorāma

Par budžeta naudu atbalsta arī viltus ziņu izplatītājus

Teritoriālo reformu sāk skatīt galīgajā lasījumā

Novadu reforma galīgajā lasījumā Saeimā: ķibeles ar e-Saeimu, piketi un strīdīgi jautājumi

Saeima otrdien, 26. maijā, sāk skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu trešajā, galīgajā lasījumā, pirmo reizi strādājot e-Saeimā. Vienlaikus pie Saeimas norisinājās piketi pret reformu.

ĪSUMĀ:

  • Novadu reformu sāk skatīt jaunā rīkā - e-Saeimā; opozīcija pret to iebilst.
  • Opozīcija atkal izceļ rosinājumu veidot divu līmeņu pārvaldi, kas veicinātu reģionu līdzvērtīgu attīstību; to noraida.
  • Pie Saeimas protestē pret novadu reformas sasteigšanu; policija izraksta sešus protokolus par Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu.
  • Apstiprina jau ierastos kultūrvēsturiskos novadus un nosaka valstspilsētas.
  • Deputātiem pēdējā lasījumā priekšā vēl vairāki strīdīgi jautājumi par novadu aprisēm.

Ķibeles ar e-Saeimu

E-Saeima izstrādāta, lai deputāti varētu ērtāk strādāt attālināti, ievērojot Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus, bet opozīcija asi iebilst pret novadu reformas izskatīšanu e-Saeimā. Tā arī uzskata, ka ir bijis par maz diskusiju un daudzu pašvaldību viedokļi nav ņemti vērā. 

Novadu reforma galīgajā lasījumā SaeimāJānis Kincis
Sēdes sākumā kādam opozīcijas deputātam bija ķibeles ar tehniku, kā arī kāds nebija reģistrējis eParakstu, lai varētu izmantot e-Saeimu. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) bija arī nosūtījusi vēstuli prezidijam, lai aicinātu sēdi noturēt klātienē. Savukārt kādam deputātam no "Saskaņas" ir problēmas ar redzi, tādēļ viņam grūti daudz laika pavadīt pie datora ekrāna. Vēl arī opozīcijas pārstāvji norādīja uz iespējamu Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpumu, jo priekšlikumu tabulai jābūt iesniegtai piecas dienas pirms sēdes, bet precizētais dokuments iesniegts 22. maijā.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja, ka eParaksta nokārtošanai bija daudz laika, vēstule saņemta tikai pēdējā brīdī, savukārt priekšlikumu tabula oriģinālajā versijā saņemta 15. maijā. Ar to diskusijas par procedūru tika izbeigtas.

Pret e-vides lietošanu Saeimā asi iebilst neatkarīgie deputāti, kuri nolēmuši to apstrīdēt Satversmes tiesā. Viņi uzskata, ka sistēma ne tikai strādā slikti, bet atsevišķiem deputātiem ir liegta iespēja piedalīties Saeimas darbā.

"Kaut kāda sapulce notiek. Viss ir austiņās. Tā nav leģitīma un nav sasaukta atbilstoši Satversmes garam," komentēja deputāts Didzis Šmits.

Diskusijas par divu līmeņu pārvaldi

Saeimas deputātiem jāizskata 377 reformai iesniegtie priekšlikumi. Otrdien izdevās nokļūt līdz 75. priekšlikumam.

Vairākums otrdien noraidīja zaļzemnieka Viktora Valaiņa priekšlikumu topošajā likumā noteikt administratīvo reģionu iesaisti pašvaldību pārvaldē. Koalīcijas pārstāvji norādīja, ka administratīvo reģionu regulējumu paredz iesniegt rudenī atsevišķā likumā. Deputāti atbalstīja priekšlikumu, kurā norādīts, ka tiks izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru darbību noteiks atsevišķs likums.

Valainis, kā arī Jaunās konservatīvās partijas deputāts Andris Kazinovskis debatēs turpināja pārstāvēt viedokli, ka reformā ir jāpieņem divu līmeņu pārvalde - administratīvie reģioni ir jānosaka par administratīvajām teritorijām, citādi nenotiks līdzsvarota reģionu attīstība. 

Pēc abu deputātu teiktā, koalīcijas piedāvājumā izskatās, ka pēc būtības tiks atstāti jau esošie plānošanas reģioni.

 Valainis uzsvēra, ka ir liela atšķirība starp sadarbību plānošanas reģionā un otrā līmeņa pārvaldību, kurai tiek nodotas kādas konkrētas funkcijas.

Kultūrvēsturiskie novadi un valstspilsētas

Deputāti teju vienbalsīgi akceptēja komisijā apspriesto priekšlikumu, ka valstspilsētas (iepriekš sauktas par lielajām pilsētām) ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Tas nenozīmē, ka visas šīs pilsētas ir kā atsevišķas pašvaldības.

Tādu pašu atbalstu guva Valsts prezidenta Egila Levita rosinājums noteikt kultūrvēsturiskos novadus Kurzemi, Vidzemi, Zemgali, Latgali un Sēliju. Ideju kā būtisku uzsvēra deputātes Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) un Inga Goldberga ("Saskaņa").

"Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, un runa ir par latviešu veidotajām vēsturiskajām zemēm un kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko, protams, mūsdienās apdzīvo ne tikai latvieši, bet šeit svarīga vēsturiskā un kultūrvēsturiskā pēctecība. Šis ir visam likumam ļoti būtisks priekšlikums, kas paver plašāku kontekstu, ne tikai administratīvo, ne tikai ekonomisko aspektu," debatēs sacīja Kursīte-Pakule.

"Diemžēl šī virzītā reforma tiek balstīta uz saimniecību un politiskajām realitātēm, izpaliekot tādam īstam nākotnes redzējumam, ģeogrāfijai un kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Tāpēc aicinu atbalstīt šo Valsts prezidenta priekšlikumu, citādi būs bažas, ka šis aspekts varētu tikt vispār aizmirsts," savukārt norādīja Goldberga.

Deputāti arī pieņēma priekšlikumus par to, ka valdība varēs pieņemt administratīvo teritoriju robežu maiņu bez sabiedriskās apspriešanas.

Pret to iepriekš daudz bija iebildusi opozīcija, bet otrdienas sēdē deputāti necentās daudz iebilst. Deputāte Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") jau sēdes sākumā norādīja, ka nav vērts dzisināt muti, jo opozīcijas iebildumi tāpat netiekot ņemti vērā.

 

Piketi pret reformu

Opozīcija bija aktīva arī protestos, un pie parlamenta ēkas bija sapulcējušies aptuveni 200 cilvēki. Viņi bija aicināti ievērot divu metru distanci. Piketus organizēja gan opozīcijā esošās Latvijas Zaļās partijas pārstāvji, kā arī opozīcijas deputāts Aldis Gobzems. Abas puses iebilst pret likumprojekta skatīšanu e-Saeimā. Aģentūra LETA pavēstīja, ka uz Zaļās partijas pasākumiem pret jauno administratīvi teritoriālo reformu pie Saeimas ēkas sapulcējās aptuveni 70 reformas pretinieki, bet Gobzemam bija izdevies sapulcēt vairāk nekā 100 cilvēkus.

Administratīvi teritoriālās reformas pretiniekus uzrunāja arī Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Eduards Smiltēns un vairāku pilsētu un novadu mēri. Protestētajiem līdzi bija plakāti, uz kuriem bija attēloti tie novadi, kuri reformas rezultātā izzudīs.

Novadu reformas pretinieku protesta pieteicējs Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretārs Pēteris Dimants atsaucās uz Satversmes tiesas lēmumu, ka Ikšķiles novada iedzīvotāju referenduma nolikums bija leģitīms pretēji vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par") lēmumam to apturēt. Protesta akcijas turpināšoties, uzsvēra Dimants.

Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretārs Pēteris DimantsJānis Kincis

"Tieši Ikšķiles novada lieta un Satversmes tiesas lēmums ir piemērs, ka demokrātijas apstākļos ne tikai Ikšķilē, bet visā Latvijā, kur tika aizliegts veikt aptaujas un noskaidrot viedokļus, ir pārkāptas ikkatra cilvēka tiesības.

Tāpēc pašlaik mums visiem ir aizliegts izteikt savu viedokli. Rodas loģisks pirmais jautājums, un tāpēc šeit ir daudz cilvēku: kā tad vēl mēs varējām pašnoteikties jeb teikt to, ko mēs domājam? Tāpēc šodien mums ir vairāki iemesli, kādēļ mēs tiekamies. Pirmais: lai atgādinātu un parādītu, ka mēs neapstāsimies ar bijušajiem piketiem un šodienas piketu. Mēs kļūsim par kustību, kas panāks, ka administratīvi teritoriālā reforma tiek atcelta!" sacīja Dimants.

Savukārt Gobzema atbalstītāji, sekojot deputāta norādēm, klusējot skatījās uz Saeimas namu. 

Administratīvi teritoriālās reformas pretinieki dziedāja dziesmu "Pūt, vējiņi" un izkliedza saukļus "Atlaist Saeimu" un "Nost ar Pūci".

Piketētāju vidū bija pret reformu iebildušie ikšķilieši, kuri protestēja pret sava novada iekļaušanu Ogres novadā. Kandavas novada iedzīvotājas uzsvēra, ka negrib, lai novadu pievieno Tukumam, jo tad "Kurzemes šveice" pēkšņi būtu Zemgalē. Uz piketu bija ieradušies arī vairāki līdzšinējo novadu mēri. 

"Mēs pasakām, ka, pārzīmējot karti, atrisinām visas problēmas, bet tā tas nav. Tā ir varas un ietekmes pārdale," sacīja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (ZZS).

Aģentūra LETA pavēstīja, ka Valsts policija ir sākusi sešas administratīvā pārkāpuma lietvedības pret otrdien pie Saeimas notikušo piketu organizatoriem.

Trīs lietvedības sāktas par piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, bet pārējās sāktas par distances un pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu.

Policija neprecizē, pret kura piketa organizatoriem lietvedības sāktas.

Saeimai jālemj par vairākiem strīdīgiem jautājumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") uzskata, ka Saeimas deputāti galīgajā lasījumā pieņems administratīvi teritoriālo reformu ar 42 pašvaldību modeli.

Par jauno karti pēc administratīvi teritoriālās reformas ir vēl vairāki nezināmie, jo valdošo koalīciju pārstāvošajiem Saeimas deputātiem viedoklis vairākos jautājumos atšķiras pat vienas frakcijas ietvaros.

Pašlaik neskaidrība saglabājas par Alsungas jeb suitu novada, Kandavas, apvienotā Lielvārdes un Ķeguma novada, kā arī Skultes pagasta aprisēm. Patlaban kļūdas dēļ likumprojektā Varakļānu novads pieskaitīts gan pie Madonas, gan Rēzeknes novada, un Saeimas deputātu vairākumam būs jāizvēlas viens no variantiem.

Otrajā lasījumā  likumprojekta izskatīšana Saeimā bija ļoti lēna. Pēc sešām aizvadītām plenārsēdēm procesu pārtrauca lēmums ārkārtējās situācijas dēļ atsaukt vēl neizskatītos priekšlikumus. Lai nākamgad reforma stātos spēkā, un pašvaldību vēlēšanas notiktu jau pēc jaunā pašvaldību modeļa, likums jāpieņem līdz Jāņiem. Reformas virzītāji uzskata, ka tas nav obligāti, bet būtu labi dot pašvaldībām laiku sagatavoties izmaiņām.

KONTEKSTS:

12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai. Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.

Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.

Izmaiņas reformas virzībā vēlējās īstenot vairāki deputāti, tas viņiem izdevies daļēji. Visvairāk priekšlikumu iesniedza Viktors Valainis (ZZS). Atbildīgās ministrijas sākotnējo ieceri Latvijā veidot 39 pašvaldības Saeimas komisija koriģēja, palielinot šo skaitu par trijām.

Iecerēts veidot jaunu  Saulkrastu novadu, bet valstpilsētas statusu piešķirt Jelgavai un Ventspilij, neapvienojot šīs pilsētas ar novadiem.

Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti