Deputāti par Belēviča izdošanu vēl nelemj; eksperts: vispārīgas šaubas nav pamats nesodīšanai

Vispārīgas šaubas par administratīvo lietu pret kādu Saeimas locekli nav pietiekams leģitīms pamats, lai viņu neizdotu administratīvai sodīšanai, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” sacīja „Providus” pētnieks un pretkorupcijas eksperts Valts Kalniņš, komentējot Saeimas komisijas nespēju trešdien pieņemt lēmumu par Gunta Belēviča (ZZS) izdošanu administratīvai sodīšanai. Deputāti nosprieda, ka vajadzētu vēl uzklausīt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien vēl nevienojās, vai piekrist veselības ministra un deputāta Gunta Belēviča administratīvai sodīšanai saistībā ar interešu konfliktu. Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs („Saskaņa”) skaidroja, ka šis esot neordinārs gadījumus, jo līdz šim deputāti nav pat ieradušies uz sēdēm, savukārt Belēvičs nepiekrīt KNAB viedoklim un deputātiem centies skaidrot savu viedokli. Tāpat KNAB iesniegumā esot pārrakstīšanās kļūdas.

Orlovs arī norādīja uz Belēviča viedokli, ka tas esot mēģinājums izrēķināties ar viņu un ministrs jūtot spiedienu. 

„Šī ir melnās PR kampaņas, vērstas pret mani, sastāvdaļa, un šī kampaņa tiek organizēta nolūkā mani iebaidīt, lai es nenodarbotos ar to, ko esmu uzsācis. Proti, lai es neturpinu savas darbības nolūkā palētināt zāļu cenas un nolūkā izskaust pacientu līdzmaksājumus," sacīja Belēvičs, uzskatot, ka pret viņu tiek rīkota nomelnošanas kampaņa un ka viņš interešu konfliktā nav nonācis.

Tāpat arī Belēvičs skaidroja, ka pārbaude Zāļu valsts aģentūrā esot sākta tāpēc, ka Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane likusi pārbaudīt „Saules aptiekas” sūdzību.

Ar vispārīgām šaubām nepietiek

Tajā faktā, ka deputāti vēlas ievākt papildus informāciju un noskaidrot apstākļus, par kuriem rodas šaubas, nav nekas peļams, uzskata eksperts Valts Kalniņš. Taču viņš arī uzsvēra, ka attiecībā uz gala lēmumu par Belēviča administratīvo sodīšanu jāņem vērā, ka imunitāte jāizmanto tikai gadījumos, ja tādā veidā tiek traucētas Saeimas locekļa iespējas pildīt viņa pienākumus.

Bet vienkāršas vispārīga rakstura šaubas nevarētu kalpot par pietiekami leģitīmu pamatu neizdot deputātu administratīvai sodīšanai. Turklāt šis sods būtu arī pārsūdzams tiesai.

Deputāts Vitālijs Orlovs, eksperts Valts Kalniņš un KNAB pārstāvis Andris Donskis

Kā ministram būtu jārīkojas?

Saeimas komisijas sēdē izskanēja jautājums, vai Belēvičs varēja rīkoties citādi, saņemot dēla uzņēmuma sūdzību par Zāļu valsts aģentūru. Šāds bija Belēviča skaidrojums deputātiem, lai „šī lieta būtu ierēdnieciski sterili nokopta”.

„Man abos šajos gadījumos vajadzēja aizbraukt komandējumā, un, piemēram, cits ministrs, kurš izpildītu veselības ministra pienākumus, to dokumentu parakstītu,” skaidroja ministrs.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji Latvijas Radio atgādina, ka likums nosaka ko citu. Un, lai nenokļūtu interešu konflikta situācijā, Belēvičam bija jāievēro likumā noteiktā kārtība. „Valsts amatpersonai nekavējoties rakstveidā jāsniedz informācija par darbībām, kas ietilpst amata pienākumos, ja tas skar, piemēram, komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs ir šīs valsts amatpersona vai tās radinieks. Tad augstāka valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai,” sacīja KNAB pārstāve Laura Dūša.

Arī Valsts kancelejas vadītājas vietniece Eva Upīte norāda, ka šādā situācijā ministrs nevarēja pieņemt lēmumu, bet gan atbilstoši likumam bija jāvēršas pie augstākas amatpersonas - premjeres. Likumā tas ir rūpīgi atrunāts, saka Upīte: „Un pēc būtības ministra galvenais uzraugs ir Ministru prezidente. Un arī šajā gadījumā, ja ministrs saskaras ar situāciju, kad viņš nevar pieņemt lēmumu, jo to liedz likums, attiecīgi divus gadus nevar pieņemt lēmumu par ģimenes locekli vai biznesa partneri. Tad viņam bija jāgriežas pie premjeres, jāizskaidro situācija un jālūdz nozīmēt vai nu cita persona, kas var pieņemt lēmumu, vai premjere attiecīgi pārņem lietvedību un izskata šo lietu, bet cilvēks pats nevar pieņemt lēmumu, tas nozīmē interešu konflikta likuma pārkāpumu.”

Valsts kancelejas vadītājas vietniece Eva Upīte arī norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad ministri informējuši premjeri, ka nav tiesīgi pieņemt lēmumu par savu biznesa partneri vai ģimenes locekli vai viņa interesēs, un tad premjere ir lēmusi, kā rīkoties. Piemēram, tā ir ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) gadījumā, ja jālemj par lietām kas attiecas Latvijas Investīciju attīstības aģentūru, ko vada viņas vīrs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē Belēvičs deputātiem arī skaidroja, ka KNAB nav devis viņam iespējas sniegt paskaidrojumus. Ministra biroja vadītāja esot telefoniski informējusi KNAB pārstāvi, ka Belēvičs uz pārrunām KNAB nevar ierasties, jo atrodas komandējumā Šveicē un esot lūgusi tikšanos pārcelt, taču tas nav ņemts vērā. Tomēr KNAB pārstāve Laura Dūša norāda, ka ministram tika nosūtīts uzaicinājums un likumā noteiktajā kārtībā persona nav informējusi, ka nevarēs ierasties.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā KNAB pavēstīja, ka Saeimas deputāts un veselības ministrs Guntis Belēvičs ir nonācis interešu konfliktā, lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras direktori Ingunu Adoviču.

Belēvičs pārbaudi sācis, pamatojoties uz "Saules aptiekas" un "Baltacon" iesniegumiem par šīs aģentūras rīcību. "Saules aptiekas" valdes locekļi ir Belēviča radinieki, un "Baltacon" vada viņa dēls. Tā kā Belēvičs ir deputāts, KNAB prasīja parlamenta piekrišanu viņa sodīšanai par valsts amatpersonām noteikto komercdarbības ierobežojumu pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti