Aizsprosts pār Aronas upi Madonas novada Mārcienas pagasta Ozolkrastos ir viena no lielākajām būvēm uz šīs upes. Ap to šobrīd sacēlies pamatīgs troksnis, un to rada ne vien ūdens, kas gāžas slūžās, bet arī atbildīgo dienestu strīdi par to, cik šis dambis ir likumīgs.
Trauksmi par Aronas dambi caur lietotni "Dabas dati" cēla iedzīvotāji. Arī zinātniskā institūta "Bior" pētnieki, kas pašlaik īsteno apjomīgu Latvijas upju inventarizāciju, aizdomīgo būvi bija pamanījuši. Tiesa – ne klātienē.
Zinātniskā institūta "Bior" vadošais pētnieks Kaspars Abersons stāsta: "Mums bija jāgatavo dokuments pilnīgi citā sakarā. Un es pilnīgi nejauši skatos ortofoto kartē, kas tajā upē un – "pie velna! kas tas tāds par dīķi un kādēļ viņš tur ir?""
Aronas izmaiņas vislabāk var redzēt no putna lidojuma. Deviņdesmito gadu vidū uzņemtajā ortofoto kartē vēl var redzēt padomju laika dambja atliekas un nelielu ūdenskrātuvi. No 2000. līdz 2005. gadam Arona līkumodama tek pa dabīgo gultni, bet pēc 2010. gada parādās pamatīgs dambis, cita apbūve, Arona pamazām applūst un izveidojas vairāk nekā 10 hektāru plata ūdenskrātuve ar salu. Pētnieki norāda – šādas izmaiņas sugu daudzveidībai Aronā par labu nenāk.
"Viens ir tas, ka uzbūvēts dambis, zivis netiek uz augšu un dažreiz arī ir problēmas tikt uz leju, migrēt, lai savienotu nārsta vietas ar lielāku īpatņu dzīvotnēm. Otra lieta – šādus dambjus parasti taisa vietās, kur ir stāvi krasti un kritums, tādēļ, visticamāk, ir noslīcinātas potenciālās nārsta vietas nozīmīgajām sugām," skaidro Kaspars Abersons.
"Bior" pārstāvji pieļauj – dambis varētu būt uzbūvēts nelikumīgi. Proti – kopš 2003. gada Latvijā ir spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi par upēm, uz kurām zivju aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot jebkādus mehāniskus šķēršļus. Šajā sarakstā ir arī Arona.
Kopš 90. gadu beigām teritorija ap Aronas upi pieder vietējam uzņēmējam Mārim Štrombergam (nejaukt ar BMX braucēju). Viņš skaidro, ka dambis tur jau bijis kopš padomju laikiem, bet pēc neatkarības atjaunošanas ūdens krātuve vairākus gadus stāvējusi nolaista, salauztām slūžām. Štrombergs iegādājies šo vietu un atjaunojis slūžas ar plānu veidot zivju audzētavu. Šī iecere gan nav bijusi veiksmīga, tādēļ šobrīd ūdenskrātuve kalpo tikai ainaviskām vajadzībām. Applūstošās teritorijas tīrīšana un padomju laika ūdenskrātuves līmeņa atjaunošana veikta 2010. gadā, saņemot visas nepieciešamās atļaujas.
"Mums ir būvatļauja, tai skaitā arī Valsts vides dienests uzrakstīja, ka sakarā ar to, ka darbojamies esošajos līmeņos, neremontējam hidrobūves, tad tehniskie noteikumi nav nepieciešami, tikai saskaņojumi ar blakus kaimiņiem. Tā kā apkārtējās zemes ir mūsu, tie arī nebija nepieciešami," stāsta uzņēmējs.
Vides dienests uzņēmēja teikto apstiprina. Uz jautājumu, kādēļ 2010. gadā – pretēji MK noteikumiem – atļauts uz Aronas atjaunot mehānisku šķērsli, Vides dienesta Vidzemes Reģionālās vides pārvaldes direktore Dace Rudusa skaidro: "Atjaunot – tas ir domāts: uzstādinājuma līmeni. Ja dambis bija, bet nebija uzstādinājuma, viņš šo uzstādinājumu var atjaunot uz uzpludinājumu MK noteikumu spēkā stāšanās brīdī."
Vēlreiz aplūkojot ortofoto uzņēmumu no MK noteikumu stāšanā spēkā brīža – tajā nav redzams nekāds uzpludinājums, upe tek pa vēsturisko gultni. Taču VVD savus lēmumus pieņēmis nevis no ortofotokartēm vai situācijas apsekošanas dabā, bet gan balstoties uz mērnieka atzinumu.
"Tā kā mūsu rīcībā bija mērnieka dokuments par ūdenskrātuves platību 11ha platībā, tad mēs uzskatām, ka tas dambis bija un uzpludinājums bija," teic Dace Rudusa.
Nu lūk – pēc papīriem viss kārtībā, bet zivīm migrācijas ceļi ciet. Štrombergs, pats būdams makšķernieks, apgalvo – viņš neesot vēlējies nodarīt kaitējumu ūdens radībām. Tādēļ uzņēmējs aicina "Bior" speciālistus apsekot viņa dambi ne tikai no satelītkartēm, bet arī klātienē un vienoties par kompromisu.
