Pirmie ĀCM uzliesmojumi Latvijā tika konstatēti Latgalē. "Tā bijusi pirmā, kas šo te "dāvanu" saņēma no austrumiem, bet cietēja būs visa valsts. Tas ir neizbēgami," saka Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības medību daļas inženieris Viesturs Arbidāns.
Pēc viņa teiktā, mēris lielākoties izplatās mežos, par ko liecina sarūkošā mežacūku populācija. "Šobrīd Latgalē mežacūku blīvums nepārtraukti krīt ne tikai medīšanas rezultātā. (..) Ar katru dienu ir jauni ziņojumi par jaunām kritušām mežacūkām visā teritorijā," stāsta Arbidāns.
Pirmie cūku mēra postījumus mana mednieki. Latvijas Mednieku savienības Dienvidlatgales reģiona vadītājs Egils Rūtiņš tikai savā Ambeļu pagasta medību teritorijā vien jau saskāries ar lielu daudzumu slimības dēļ kritušo cūku. "Ja to baru skar infekcija, tad tas skats ir bēdīgs," atzīst Rūtiņš.
Mednieki norāda, ka vienīgā iespēja, kā cīnīties ar ĀCM izplatību, ir mazināt mežacūku populāciju. Tas būtu jādara arī Rīgā, kuras vadība pret galvaspilsētas teritorijā izķertajām mežacūkām izturas saudzīgi – izlaiž ārpus pilsētas lauku teritorijās.
"Pienāks tas brīdis, kad tās izlaistās cūkas medniekiem būs jāmedī. Tas atkal ir laiks, resursi un tā tālāk," saka Daugavpils Mednieku un makšķernieku biedrības valdes priekšsēdētājs Viktors Friliņš.
