Pandēmijā Marija Briška mudināja gan seniorus vakcinēties pret Covid-19, gan meklēja veidus, kā komunicēties vienam ar otru.
Skaidrot mudinājumus potēties, Briška norādīja, ka viņai ir svarīgi, lai seniori būtu veseli, varētu apmeklēt pasākumus un pie viņiem varētu drošāk ierasties bērni un mazbērni. Esot bijuši gadījumi, kad pēc bērnu apciemojuma nevakcinēti seniori saslima. Un šādu gadījumu bijis diezgan daudz.
Tāpēc Marija kopā ar citiem zvanīja senioriem. Telefona numurus uzzināja no savām paziņām, jautājot, vai viņu lokā ir kāds, kurš šaubās par vakcināciju pret Covid-19. Cilvēku reakcija, saņemot šādus zvanus, gan ne vienmēr bija atsaucīga.
„Neteikšu, ka bija viss pozitīvi. Protams, viens otrs no sākuma man negatīvi atbildēja: mana veselība ir dārgāka nekā vakcīna. Un man sāka stāstīt par vakcīnām. Es saku: paga, paga, jūs izgudrojāt to vakcīnu, ka jums tik smalki zināms?”
Marija Briška tiem, kurus nevarēja pārliecināt, pēc dažādam dienām zvanījusi atkal. Kādu aicinājusi satikties arī ārā, lai klātienē parunātos. Un citus klātienes sarunas ir pārliecinājušas, jo, redzot otru cilvēku, uzticamība esot lielāka, nekā sarunājoties pa telefonu.
Pandēmijas laikā senioriem vislielākais izaicinājums bija būšana mājās vieniem pašiem, uzskata Marija. Tāpēc aizvadītajā gadā biedrībā norisinājās akcija „Nāc, parunāsim!”.
„Seniori varēja atnākt pie tējas krūzītes, neformālos apstākļos parunāt, pastāstīt, savas problēmas. Un es varu pateikt, ka tas bija ne tikai kaut kas negatīvs no viņu puses. Bet bija tādi cilvēki, kuri varēja atnākt un lepoties ar sevi, ar saviem bērniem, ka viņi dzīvo kaut kur. Viņiem gribas izstāstīt, kas viņiem uz sirds,” pastāstīja biedrības vadītāja.
Marija Briška vēlas, lai būtu vairāk pozitīvu emociju, tāpēc darbs ar cilvēkiem notiekot katru dienu: „Protams, tas nesavtīgi, par lielu paldies un par ļoti lielu paldies, ne vairāk, ne mazāk. Man gribas, lai cilvēki komunicē vairāk.”
