Ja nepieciešams, sanitāri pacientus groza, baro, kā arī rūpējas par sasirgušo higiēnu un dara virkni citu darbu, kas nepieciešami, lai palīdzētu māsām un ārstiem. Sanitāra profesija nav reglamentēta, kas nozīmē – galvenais ir gribēt, un tad jau būs iespēja iemācīties arī darāmo.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” galvenā māsa Kristīne Bondareva pastāstīja, ka
sanitāru trūkums slimnīcā beidzies līdz ar Covid-19 pandēmiju.
Aicinājumam palīdzēt atsaukušies daudzi. Arī šobrīd, ja kāda nodaļa tiek slēgta, bieži cilvēki tiek novirzīti uz citām nodaļām, bet prom neiet. Kadru mainība esot zema.
"Protams, ka ir, kam bišķīt par smagu tas darbs ir, – viņi paši atsakās un aiziet. Bet mēs dodam iespēju cilvēkiem iepazīties vispirms ar nodaļu un apskatīties. Daži atsakās jau uzreiz, atnākot uz nodaļu. Tā arī gadās. Bet cilvēki mēģina," pastāstīja Bondareva.
Pati pandēmija gan lielas izmaiņas sanitāra darbā nav ieviesusi – vien to, ka jāievēro īpaša piesardzība un jālieto aizsarglīdzekļi.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Lācis gan norādīja – tas, ka sanitāri nav reglamentēta profesija, nozīmē, ka tajā strādāt var arī cilvēki, kuri nav ieguvuši ar veselības aprūpi saistītu izglītību, tādēļ šos cilvēkus atrast ir vieglāk.
Tiesa gan, tas arī nozīmē, ka ar sanitāriem biežāk nekā citiem darbiniekiem ir jārunā un jāatgādina par aizsarglīdzekļu pareizu lietošanu un nozīmi. Taču kopumā arī Lācis atzina – sanitāru darbs ir ļoti nozīmīgs, taču labā ziņa ir tāda, ka liela to trūkuma gan šobrīd nav nedz Ventspilī, nedz arī filiālē Talsos. Lācis gan ir bažīgs, vai tas tā būs arī pēc piemaksu atcelšanas.
"Problēmas, visticamāk, būs kādu brīdi, jo pie piemaksām pierod, īpaši, ja tās ir ilgstoši bijušas.
Kā tagad jau. Mēs katrā ziņā rūpīgi sekojam līdzi un piemaksas maksājam tikai tad, ja ir darbs ar Covid-19 pacientiem. Citādi mēs piemaksas nemaksājam un cenšamies visu laiku skaidrot, ka tās ir piemaksas un ka to nevajag uztvert kā pastāvīgu algas daļu," stāstīja Lācis.
Tuvākajā laikā uzrunāt kolēģus sanitārus, lai saprastu, vai tie paliks slimnīcā arī pēc piemaksu atcelšanas, gatavojas Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs. Pašlaik gan nekas neliecinot, ka sanitāri masveidā no darba slimnīcā aizplūdīs. Tomēr Daugavpilī to trūkstot arī šobrīd un bez tam – daudz sanitāru arī slimo ar Covid-19.
"Jūtams trūkums. Es nemelošu.
Tagad katra ārstniecības iestāde saskaras ar ļoti plašu darbinieku skaitu, kas atrodas ārpus darba procesa inficēšanās dēļ. Tajā skaitā ir gan sanitāri, gan māsiņas. Un to arī norāda lielākā daļa no [slimnīcu] vadītājiem – tie, kuriem ir lielāka saskare, tie arī inficējas no tiem pacientiem," stāstīja Semjonovs.
Sanitārs Valdis Jankovskis strādā Daugavpils slimnīcā jau teju 20 gadus. Viņš ir piedzīvojis dažādus laikus, bet neslēpj – Covid-19 pandēmija nogurdinājusi un bijušas pat domas, ka darbs jāpamet.
"Nogursti pa maiņu, domā – viss. Vajag meklēt citu maiņu. Pa brīvo laiku mājās pasēdi, nomierinies un tālāk strādā! Vairāk darba palicis. Slodze lielāka. Pie katra slimnieka vajag pārģērbties. […] Slimojam, slimojam. Aizvietojam viens otru. Uz tādu darbu katrs nenāk – darbs grūts," uzsvēra Jankovskis.
Ikdienā jāpalīdz arī pacientiem, kuri ir agresīvi – piedzērušies un nemierīgi, taču Valdi darbā notur apziņa, ka darītais darbs ir nozīmīgs.
