„Tīri tehniskas dabas problēmu dēļ nav tik daudz nelaimes gadījumu bijuši. Pirmajā vietā mums ir zaudējums pār gaisa kuģu kontroli, respektīvi, mazā augstumā piloti mēģinājuši veikt dažāda veida manevrus vai akrobātiskus manevrus. Un tā prasme ir pietrūkusi.
Otrajā vietā ir avārijas saistībā ar dzinēju darbības problēmām. Arī šajā gadījumā tiek pieļautas līdzīgas problēmas,” sacīja Civilās aizsardzības aģentūras vadītājs Māris Gorodcovs.
Viņš gan skaidro, ka šāda tipa lidmašīnām dzinēja darbības atteikums uzreiz nenozīmē traģēdiju: „Šeit neizpratni raisa tas, ka notikuma vieta ir klajš lauks bez šķēršļiem. Šādas klases gaisa kuģim vajadzēja varēt noplanēt vispār bez jebkādām sekām pasažieriem. Tas raisa turpmākos jautājumus.”
Ņemot vērā lidmašīnu daudzumu Latvijā, avāriju skaits ir diezgan liels, norāda pilotu skolas „Eriva” vadītājs Juris Ignatovičs, piebilstot – tas liecina par problēmām sistēmā. „Drošs nav tas, kurš prot ko ekstra oriģinālu, bet tas, kurš zina savus limitus, laika apstākļus, kuros droši lidot, skrejceļa apstākļus un gaisa kuģa stāvokli,” skaidro Ignatovičs.
Pilotu skolas vadītājs uzsver, ka jebkuram sertificētam pilotam jāprot tikt galā ar jebkuru tehnisku problēmu. Ja apstākļi ir pārāk slikti, tad jāpieņem lēmums palikt uz zemes, bet ja lido, tad jāprot ar lidmašīnu droši nokļūt uz zemes.
Jau ziņots, ka šogad amatieru aviācijā notikuši jau pieci nelaimes gadījumi un trīs nopietni incidenti ar trim bojāgājušiem pilotiem. Maijā akrobātisku triku izpildes laikā nositās pilots Liepājā, bet jūnijā ar pašbūvētu gaisa kuģi Jelgavā avarēja kāds tukumnieks.
Savukārt decembra nogalē netālu no Saldus, Novadnieku pagastā nokritusi mazizmēra lidmašīna. Tajā atradies viens cilvēks - pilots, kurš gājis bojā.
Šobrīd Saeimā notiek darbs pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa, lai paredzētu dažādus sodus par dažādiem pārkāpumiem amatieru aviācijā.
