Iepriekšējā Austrumu partnerības (AP) samita uzmanības centrā bija toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča vadītās Ukrainas atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Šis lēmums izraisīja sniega bumbas efektu Ukrainā, kur pašlaik notiekošais ir visas pasaules uzmanības centrā.
Asociācijas līgums
Šie līgumi tiek slēgti starp ES un tā sauktajām trešajām valstīm (kas nav nedz ES dalībvalstis, nedz ES kandidātvalstis). Tie rada vieglākus apstākļus un tiesisku pamatojumu ES, lai ar šīm valstīm varētu sadarboties attīstības, politikas, tirdzniecības, sociālo lietu, kultūras un drošības jomā. Šie līgumi dod tiesisko bāzi ciešākai sadarbībai starp ES un kādu trešo valsti, kas nākotnē arī reāli varētu kļūt par ES dalībvalsti.
Latvijas īpašo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns portālam lsm.lv pauž, ka Lietuvas samitam nebija tiešas saiknes ar pašreizējiem notikumiem Ukrainā, jo tajos vainojamas kļūdas Ukrainas valsts attīstībā un veidošanā pēdējo 20 gadu laikā.
„Janukoviča atteikums parakstīt asociācijas līgumu bija pēdējais piliens. Sabiedrība šo asociācijas līgumu uzskatīja par vienu no iespējām, kā situāciju valstī mainīt, kā palīgu eiropeiskas Ukrainas veidošanā,” uzskata Poikāns.
Viņš arī neuzskata, ka no Viļņas samita Latvijai būtu izdarāmas kādas būtiskas mācības. „Prezidentūras loma pēdējos gados ir mazinājusies, jo ir jāsadarbojas ar ļoti daudzām pusēm – ārlietu dienestu, Eiropas Savienības institūcijām, dalībvalstīm,” skaidro vēstnieks, kurš ir atbildīgs par Rīgas samita politisko saturu.
Samits Rīgā notiks 2015.gada 22.maijā, un tā laikā parakstīšanai varētu būt gatavs līgums ar Baltkrieviju par vīzu atvieglojumiem. Poikāns gan norāda - tas atkarīgs no dalībvalstu apņēmības, tādējādi Latvija „pa lielam tur neko ietekmēt nevar”.
Tā kā 27.jūnijā asociācijas līgumu, visticamāk, parakstīs ar trim valstīm – Ukrainu, Gruziju un Moldovu, tad Rīgas samitā būs iespēja izvērtēt, kā veikusies līgumu pagaidu piemērošana.
„Rīgas samits kalpos kā labs atskaites punkts,” uzskata vēstnieks.
Ņemot vērā Armēnijas lēmumu neparakstīt asociācijas līgumu pērnā gada nogalē, ES jāskatās uz jaunām līgumattiecībām ar šo valsti, norādīja Poikāns.
Uz jautājumu, vai Latvija pārāk neriskē rīkot samitu, ņemot vērā Krievijas attieksmi pret AP politiku, Poikāns uzsvēra, ka Austrumu partnerība nekad nav bijusi vērsta pret kādu trešo valsti, tostarp Krieviju. Viņš atkārtoti aicināja nepārspīlēt prezidentūras lomu.
„Latvijai nav milzu iespējas ietekmēt Austrumu partnerības politikas virzību. Mēs tikai piedāvājam platformu."
"Protams, Latvija ir ieinteresēta šajā politikā – jo lielāka stabilitāte šajās sešās valstīs, jo tas ir Latvijas interesēs tirdzniecības, satiksmes, izglītības kontaktu veidošanā. Krievija ir būtisks partneris tirdzniecības, transporta un ekonomikas jomā, bet mēs neredzam konkurenci starp Austrumu partnerību un sadarbību ar Krieviju,” pauda vēstnieks.
Vienlaikus viņš atzina, ka prognozēt Krievijas reakciju uz samita norisi tepat aiz tās robežām ir grūti: „Protams, Krievija Austrumu partnerību uztver savādāk nekā Eiropas Savienība. Krievija uztver šīs valstis kā savu īpašu interešu zonu. Mēs neesam sajūsmā par šādām interešu zonām, bet, ja, piemēram, Baltkrievija nevēlas ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību, mēs to respektējam."
Uzziņai:
• 2009.gada maijā ES paziņoja par programmu, kuras mērķis ir ciešāki sakari ar sešām valstīm Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā. Austrumu partnerība Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Moldovai un Ukrainai ļauj cerēt uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem, finansiālu atbalstu, palīdzību energoapgādes drošības nodrošināšanā un bezvīzu ceļošanu. ES tā varētu nozīmēt lielāku stabilitāti un drošību pie austrumu robežas.
• Pirmais AP samits notika 2009.gadā Čehijas prezidentūras laikā, otro pēc diviem gadiem organizēja Polija, bet trešais notika Lietuvā.
• Viļņas samitā 2013.gada novembrī tika noslēgti vairāki būtiski līgumi – Moldova un Gruzija parafēja asociācijas un tirdzniecības līgumus, bet Ukraina ar ES vienojās par vienotu gaisa telpu. Azerbaidžāna panāca vienošanos par ērtāku vīzu režīmu, savukārt Gruzija ar ES noslēdza Krīzes menedžamenta līgumu, kurā atrunāta lielāka Gruzijas līdzdalība ES organizētās drošības operācijās. Ar Baltkrieviju un Armēniju nekādi nozīmīgi līgumi samita laikā netika noslēgti.
• Šā gada marta beigās ES un Ukraina parakstīja asociācijas līguma politisko daļu, palikusi bija vēl otrā daļa, kurā paredzēta ekonomikas sadarbība. Ukrainas prezidents Petro Porošenko nule kā paziņojis, ka ES asociācijas līguma ekonomisko daļu parakstīs Briselē 27.jūnijā, kad asociācijas līgumus ar ES parakstīs arī Moldova un Gruzija.
Līdz samitam varētu arī tikt ieviests bezvīzu režīms ar Ukrainu un Gruziju.
Cerību, ka līdz Rīgas samitam būs bezvīzu režīms ar šīm abām valstīm, iepriekš paudis arī Lietuvas vēstnieks ES Raimunds Karoblis. Pašlaik Eiropas Savienībai no AP valstīm tāds ir tikai ar Moldovu.
Patlaban Latvijas pārstāvji, gatavojoties prezidentūrai, nodarbojas ar informācijas vākšanu, mēģinot noskaidrot dalībvalstu un AP valstu mērķus un plānus, dažādās intereses. Tāpat tiek veidots pasākumu saraksts, bet jau tagad ir skaidrs, ka notiks vismaz 12 ar AP saistīti pasākumi. Būtiskākie no tiem būs samita priekšvakarā notiekošais Biznesa forums, Pilsoniskās sabiedrības konference un Mediju Brīvības forums, kā arī jūnijā plānotais Jauniešu forums.
Ārlietu ministrijas ziņojums valdībai liecina, ka AP samita organizēšana Latvijā varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro (līdz 870 tūkstošiem latu), un tas notiks Gaismas pilī. Samita laikā Latvijā ieradīsies 42 delegācijas un pasākumos piedalīsies ap 430 delegātu.
Latvija būs vadošā Eiropas Savienības valsts 2015.gada pirmajā pusgadā.
