Atbildīgie nesaskata pārkāpumus slimnīcā aizmirstā zēna lietā

Nedz Rīgas bāriņtiesa, nedz domes Labklājības departaments nesaskata pārkāpumus psihoneiroloģiskajā slimnīcā aizmirstā jaunieša lietā, sakot, ka "tajā laikā nav bijusi pilnvērtīga likumdošana".

ĪSUMĀ:

  • Puisis lielāko daļu dzīves pavadījis psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur viņam nebija jānonāk.
  • Rīgas bāriņtiesa un pašvaldības domes Labklājības departaments pārkāpumus nesaskata.
  • Bāriņtiesā un pašvaldībā norāda - likumdošanā bijuši robi.
  • Puisim tagad esot nodrošināti labi apstākļi dzīvošanai. LM meklē iespēju atlīdzināt arī nesamaksāto naudu par apgādnieka zaudējumu.
  • Tagad esot novērsta iespēja, ka kaut kas tamlīdzīgs varētu atkārtoties.

Stāsts ir par puisi, kuru trīs gadu vecumā atņēma mātei. Viņš nonāca bērnunamā. Tad tika adoptēts, bet vēlāk no ģimenes izņemts, jo bija aizdomas par seksuālu vardarbību. Un tālākos savas dzīves gadus puisis pavadījis bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". Tur viņš, nebūdams pilngadīgs, ticis arī nodarbināts, bet algu nav saņēmis. Tagad speciālisti uzskata, ka viņam slimnīcā nemaz nebija jānonāk. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā deputāti otrdien uzklausīja Labklājības departamenta un bāriņtiesas pārstāvjus. Viņi pārkāpumus nesaskata.

 Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese ĒrgleZane Mače

    Domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors pastāstīja, ka sociālās aprūpes darbinieku redzeslokā puisis nonācis īsi pirms pilngadības sasniegšanas. Dienesti esot nokārtojuši visas formalitātes, lai slimnīcā daļu dzīves pavadījušas varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi. Piemēram, parūpējušies par vajadzīgajiem pabalstiem, dokumentiem, pamatizglītības ieguvi.

    Vērtējot sociālo pakalpojumu sniedzēju darbu, departaments neizdarības nav atradis. Taču to, vai zēns pamatoti 9 gadus pavadījis psihoneiroloģiskajā slimnīcā, Moors nav kompetents vērtēt.

    "Saprotiet, nevienu nevar ievietot slimnīcā bez ārsta nosūtījuma. Ja jūs uzskatāt, ka viņš ir atradies slimnīcā bez medicīniskām indikācijām, tad tas nav jautājums ne pie Rīgas bāriņtiesas, ne arī pie sociālo pakalpojumu administrētājiem," sacīja Moors.

    Mediji jau iepriekš vēstīja, ka tagad, skatot puiša lietu, psihiatri secinājuši - zēns slimnīcā visdrīzāk ievietots nepamatoti. Pārkāpumus savā darbā nesaskata arī Rīgas bāriņtiesa.

    "Šodien pateikt, ka 20 gadus atpakaļ... No šobrīdējā redzespunkta mēs saskatām, ka, jā, tajā laikā nebija pilnvērtīgi likumdošanā tajā laikā, tur nav pilnīgi pareizi, mūsuprāt, šodien ievērotas bērna tiesības un intereses.

    Bet pārmest bāriņtiesai vai sociālajai jomai par to, ka kaut kas netika darīts tos padsmit gadus atpakaļ, esošajā sistēmā mēs ne viena, no otra iestāde to neatradām.

    Vienīgais, kas mūsu izvērtējumā jāatzīst, ko mēs neesam darījuši - ja bērnam pēc adopcijas divi gadi ir jābūt bāriņtiesas uzraudzībā, tas nozīmē, ka reizi gadā vismaz jāaiziet pie šiem adoptētājiem pavērtēt, kā viņiem klājās. To esam veikuši nevis gada laikā, bet pusotra gada laikā," stāstīja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle.

    Bāriņtiesa jau iepriekš stāstījusi, ka notikušajā ir vainojams normatīvo aktu trūkums. Bāriņtiesas pārstāve arī mierina, ka tagad sistēmā ir notikušas būtiskas pārmaiņas un uz bērnu tiesību jautājumiem skatās nopietnāk. Taču slimnīcā aizmirstā zēna lietā Ērgle neredz pamatu vērsties pret sociālo dienestu vai bāriņtiesu, jo viss noticis pēc tolaik spēkā esošajiem likumiem.

    Rīgas domes Labklājības departamentā informēja, ka tika izveidota informācijas izvērtēšanas komisija, kuras uzdevums bija veikt Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra Rīgas bāreņu sociālās rehabilitācijas un atbalsta centra "Marsa gatve" un Rīgas Sociālā dienesta amatpersonu veikto darbību izvērtējumu klienta kā nepilngadīgā tiesību un interešu nodrošināšanā, kā arī psihosociālā atbalsta sniegšanā pēc pilngadības sasniegšanas, tai skaitā palīdzības sniegšanā dokumentu nokārtošanai apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanai.

    Veicot darbinieku darbību izvērtējumu, secināts, ka krīzes centra "Marsa gatve" darbinieki sniedza nepieciešamo atbalstu un veica darbības viņa interešu nodrošināšanā, savukārt sociālā dienesta darbinieki nodrošināja nepieciešamo psihosociālo atbalstu pēc pilngadības sasniegšanas, piešķīra atbilstošus sociālos pakalpojumus viņa sociālās funkcionēšanas uzlabošanai, kā arī nodrošināja nepieciešamo atbalstu, atbilstoši iestāžu darbiniekiem pieejamajai informācijai.

    "Ir veikts ļoti skrupulozs un retrospektīvs darbs, lai atskatītos uz to notikumu gaitu, kas risinājusies pirms daudziem gadiem.

    Nepārprotami ir skaidrs, ka šis jaunietis ir piedzīvojis lielas ciešanas un emocionālu pāridarījumu, bet pēc veiktās izpētes nav iespējams apgalvot, ka nebūtu ievērota tā laika likumdošana vai kaut kas apzināti darīts pret bērna interesēm.

    Ir jāsaprot arī tas, ka šī brīža normatīvie akti krasi atšķiras no tajā laikā spēkā esošajām normām, un patlaban normatīvā bāze ir sakārtota tā, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos," uzsvēra Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Baiba Rozentāle ("Saskaņa").

    Labklājības departamentā informēja, ka jaunietis pēc pilngadības sasniegšanas ir saņēmis gan valsts sociālās aprūpes centra pakalpojumu, gan grupu dzīvokļa pakalpojumu Rīgas pilsētas pašvaldībā. Kopš pagājušā gada beigām jaunietis ar pašvaldības atbalstu īrē labiekārtotu divu istabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā tuvu Rīgas centram, kā arī saņem asistenta atbalstu individuālās sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros. Šo pakalpojumu kompleksu īsteno pieredzējusi nevalstiskā organizācija, kurai par šo darbu Rīgas pilsētas pašvaldība maksā ap 600 eiro mēnesī. Tāpat arī Rīgas Sociālais dienests sadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju, lai atbilstoši situācijai sniegtu jaunietim konsultācijas, nodarbības un citas aktivitātes, ņemot vērā viņa vajadzības. Rīgas pilsētas pašvaldība ir nodrošinājusi sociālos pakalpojumus un atbalstu jaunietim un turpinās nodrošināt nepieciešamo atbalstu, tai skaitā individuālo sociālās rehabilitācijas programmu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. 

    Labklājības ministrija sola pārskatīt atteikumu jaunietim izmaksāt apgādnieka zaudējuma pensiju. Pēc tēva nāves puisis gadiem to nav saņēmis, kaut tā pienācās. Savukārt Saeimas deputāti maijā, uzzinot par to, kā dzīve izvērtusies slimnīcā aizmirstajam cilvēkam, apņēmās darīt visu, lai nekas tāds neatkārtotos. Tajā pašā laikā tiesībsargs atklāja, ka par šo pašu bērnu gan Saeimai, gan Labklājības ministrijai jau bija ziņojis pagājušā gada beigās. Tobrīd reakcijas nebija. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti