ASV 2. flote - jauns spēlētājs arī Baltijas reģiona drošībā

Jūnijā Baltijas jūrā norisinājās pēdējo gadu lielākās militārās mācības "Baltops 2019". Lai arī mācības notiek jau 47. reizi, šogad tās ir ievērojamas ar to, ka tās vada no jauna izveidotā ASV 2. flote, kurai treniņu koordinēšana kļuva par iespēju pārbaudīt arī savas spējas. Sagaidāms, ka 2. flotes kuģi reģionā tiks manīti arī turpmāk.

ASV 2.flote tika deaktivizēta prezidenta Baraka Obamas laikā, kad šķita, ka Krievijas radītie potenciālie militārie draudi ir faktiski izzuduši un Vašingtona samazināja savus militāros izdevumus. Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Krimā un sekojošā starptautiskā saspīlējuma, ASV prezidenta Donalda Trampa prezidentūras laikā 2018. gada maijā tika pieņemts lēmums par 2. flotes atjaunošanu.

Sagaidāms, ka tostarp arī Krievijas radīto drošības izaicinājumu dēļ, ASV 2. flote Atlantijas un Eiropas ziemeļos uzturēsies tuvākos nākamos gadus. Iespējama konflikta gadījumā šādiem spēkiem būs jānodrošina tas, ka Baltijas jūra ir pieejama kuģošanai un tajā esošās komunikāciju līnijas nenonāk iespējamā ienaidnieka rīcībā. Tāpat flotei būs jāsargā Skandināvijas apgāde - te sabiedrotie pēdējos gados rīko vērienīgas desantēšanās mācību operācijas.

Baltijas jūra kļūst par ASV flotes noslēguma pārbaudījumu

Mācību plānotājs, Nīderlandes Karalisko jūras spēku pārstāvis Aleks Veishauss (Alex Weis Haus) sarunā ar LSM.lv stāstīja, ka parasti "Baltops" koordinē NATO jūras desanta un atbalsta spēku pavēlniecība STRIKFORNATO, taču šogad minētā struktūra bija aizņemta ar citām mācībām. Tādēļ ASV Jūras spēkiem Eiropā (NAVEUR) nācies raudzīties citā virzienā un lieti noderējusi no jauna aktivizētā 2. flote.

ASV 2. floti komandē admirālis Endrjū Luiss (Andrew Lewis) un mācībās viņa pārraudzībā bija visas iesaistīto kuģu un sauszemes spēku desanta operācijas. ASV karakuģi uz "Baltops" ieradās no Tuvajiem austrumiem. Tā, piemēram, desantkuģis "USS Fort McHenry", kas pārvadā ASV Jūras kājniekus, vēl maijā piedalījās kopīgās operācijās ar "Abraham Lincoln" bāzeskuģa kaujas grupu Arābijas apkaimē, kur ASV šajā pavasarī ir dislocējusi spēkus Irānas ārpolitikas ietekmēšanai.

"NAVEUR nācās meklēt cilvēkus, kuri ir spējīgi nodrošināt "Baltops 2019". Mācību koordinēšana deva papildu grūdienu [ASV] 2. flotes spējēm kļūt pilnīgi operacionālai. Salikt visus kopā un nodrošināt, ka mācības notiek visās Baltijas valstīs ir izaicinoši," pauda Veishauss.

Vaicāts vai var apgalvot, ka šāds mācību profils saglabāsies tuvākajos gados, Veishauss atzina, ka tas ir atkarīgs no tā, kādi kuģi un karavīri būs pieejami. Baltijas jūras reģionā NATO rīcībā ir ievērojami pretmīnu kuģi, bet maz desanta kuģu. Attiecīgi, veidojot desanta trieciengrupas, ir jāmeklē tādas valstis, kurām ir šādas spējas pietiekamā daudzumā.

Jauns spēlētājs Eiropas ziemeļos un Baltijas jūrā

Tomēr pati ASV 2. flote Baltijas reģionā, visticamāk, ir uz palikšanu. ASV Jūras spēku virspavēlniecība savus spēkus iedala septiņās nosacītās teritoriālās vienībās. Izsenis Eiropa ir bijusi ASV 6. flotes atbildībā, bet nu kontinenta ziemeļos uzturēsies arī ASV 2. flotes karakuģi.

Preses konferencē admirālis Luiss uzsvēra tieši savu komandēto spēju daudzveidības aspektu, norādot, ka dažu pirmo "Baltops 2019" dienu laikā karavīri un jūrnieki paspējuši šaut ar prettanku gaiss - zeme raķetēm "Hellfire", veikuši mācību uzlidojumus mērķiem krastā, nodrošinājuši desanta operācijas, sarīkojuši iespaidīgu mācību jūras kauju un trenējušies zemūdeņu izmantošanā. Tas viss demonstrē sabiedroto saliedētību un apņēmību aizsargāt visu alianses teritoriju, admirālis stāstīja klātesošajiem.

Žurnālistu jautāts, vai viss iepriekšminētais nozīmē to, ka viņa vadītie spēki Baltijas jūrā ir uz palikšanu, admirālis atzina, ka tieši "Baltops" operāciju vadīšana bijis pirmais lielais pārbaudījums 2. flotes spējām.

"Mans uzdevums ir vadīt ekspedīcijas spēkus -  būt par to štābu, komandēt un kontrolēt. Citiem vārdiem sakot, es varu atrasties jebkurā vietā Ziemeļatlantijā, sākot ar Virdžīniju, beidzot ar Arktikas galējiem ziemeļiem, tostarp arī Baltijas jūrā. Ja būs nepieciešams, mēs strādāsim arī Baltijas jūrā. Galvenais iemesls 2. flotes atjaunošanai ir drošības garantijas sabiedrotajiem. Mācības šeit daudz ko pasaka par NATO iesaisti Baltijas reģionā un mūsu transatlantiskajām saitēm," teica Luiss.

Krievija novēro un izspēlē uzbrukumus kuģiem

Tradicionāli Vašingtonas ārpolitikā lielu lomu ieņem vēlme nodrošināt brīvus starptautiskos kuģošanas ceļus. Baltijas jūrā tam pretī varētu stāties augsti tehnoloģiskās Krievijas pretgaisa un pretkuģu raķetes, kuras Maskava izvietojusi Kaļiņingradā. Tā dēvētās A2/AD sistēmu (anti access/area denail) klātbūtnes Baltijas jūrā, kopā ar Suvalku koridora scenāriju, NATO plānotājiem sagādājušas daudzas bezmiega naktis, jo potenciāla saspīlējuma gadījumā ļautu Krievijai ātri vien slēgt pieeju reģionam, traucējot ne tikai palīdzības sniegšanu sabiedrotajiem, bet arī kontrolējot visu jūras tirdzniecību.

Admirālis Luiss žurnālistiem uzsvēra, ka viņa spēku rīcībā ir pietiekoši resursi, lai šādas sistēmas apkarotu un daļa no mācībās izspēlētajiem scenārijiem kā reiz bijuši saistīti ar to, kā kuģi var operēt slēgtos, vai daļēji slēgtos starptautiskajos ūdeņos. "Kā mēs varam sakopot kuģus, lai viņi kļūtu par manevrētspējīgiem spēkiem? Tas ļoti nozīmīgi ietekmētu dinamiku. "Baltops" pamatprincipi ir operēšana starptautiskos ūdeņos, saskaņā ar starptautisko likumdošanu. Starptautiskajos ūdeņos var atrasties jebkuras pasaules valsts kuģis," uzsvēra Luiss.

Notiekošais Baltijas jūrā izpelnījās arī Krievijas interesi, kuras pieci kuģi uzmanīgi sekoja līdzi mācību "Baltops" norisei. Tomēr Maskava šogad izturējās profesionāli, saglabājot noteiktu distanci no NATO spēkiem un rīkojoties saskaņā ar starptautisko likumdošanu. Krievijas Jūras spēki gan rīkoja arī savas paralēlas mācības, kurās ar raķešu triecieniem gremdēja nosacītā pretinieka kuģi. To komentējot admirālis Luiss uzsvēra, ka Krievijai notikumi Baltijas jūrā nebūtu jāuztver par situācijas eskalāciju, jo ciešākas saites veidošana starp alianses dalībniekiem tikai vairo drošību un stabilitāti.

"Baltops" ievērojamas arī ar to, ka papildu iespaidīgajām desanta operācijām, jūrā tiek izspēlēts "War at sea" jeb "Karš jūrā" - scenārijs, kurā satiekas divas savstarpēji naidīgas flotes un notiek jūras kauja. Privātās sarunās jūrnieki atzina, ka šogad šim scenārijam bija reģiona mūsdienu politiskajām reālijām atbilstoša dinamika.

Spānijas karavīri apgūst Baltijas valstis

Šādas sabiedroto solidaritātes demonstrācijas baltiešiem ir ļoti nomierinošas. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis norādīja, ka tik lielu militāro spēku sakopojums sūta nopietnu vēstījumu - visi sabiedroti strādā kopā, ir vienoti un ir šeit.

Tomēr vai līdzīga solidaritātes sajūta ir arī pašiem karavīriem? Spānijas Jūras kājnieku bataljona štāba priekšnieks, majors Hugo Santoss portālam LSM.lv uzsvēra, ka jēdziens tiek saprasts visai burtiski. "Demonstrēt klātbūtni nozīmē – mēs esam šeit. Iedomājieties, jūs esat mazs un vārgs skolēns, kuru skolā visi apceļ. Tad jūs kādā dienā uz skolu pasaucat savus lielos, spēcīgos brāļus. Vairs neviens jūs skolā nepiekaus. Tā arī mēs – mēs demonstrējam savu klātbūtni," teica Santoss.

Spānijas Jūras kājnieki kļuva par šā gada "Baltops 2019" galvenajām zvaigznēm. Spānijas militārajiem spēkiem nekad līdz šim vēl nebija iespējas piedalīties kādā operācijā tik tālu ziemeļos. Taču "Baltops 2019" profila maiņa uz desanta operācijām, ļāva spāņiem uz Latvijas ūdeņiem nosūtīt savu lielāko kuģi - desanta un lidmašīnu bāzes kuģi "Juan Carlos I". Kopā ar to uz Latviju devās elitārie Spānijas jūras kājnieki, kuri desantējās Lilastes pludmalē, kājām devās uz Ādažu poligonu, kur aizvadīja kaujas šaušanas treniņus un koriģēja uz kuģa esošo "Harrier" iznīcinātāju triecienus mērķiem poligonā un pēc 36 stundām devās atpakaļ, lai piedalītos "War at sea" scenārijā.

Santoss sarunā ar LSM.lv stāstīja, ka elitārajiem Spānijas Jūras kājniekiem - kas tradicionāli ir pirmie, kuri uzsāk kauju un pēdējo, kas to pamet - jābūt gataviem darboties jebkādā militāro operāciju spektrā. "Sākot no zema līmeņa apdraudējuma, kā tas bija tad, kad mēs tikām izvietoti Haiti, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem pēc zemestrīces, līdz pat totāla kara apstākļiem. Jums ir jābūt gataviem pilnīgi visam," uzsvēra Santoss.

Katru gadu Spānija sertificē 35 bataljona līmeņa komandas, kas var piedalīties jebkurā zemeslodes vietā, jebkādos militāro saspīlējumu apstākļos. Spāņu Jūras kājnieki ir arī ļoti ātri - uz Latviju tie ieradās desmit dienu laikā (ieskaitot četras dienas, kuras tika pavadītas Ķīlē), bet 2006. gadā, kad ANO miera uzturētāju ietvaros spāņu karavīri bija izvietoti Libānā, no pavēles saņemšanas līdz atrašanās konflikta zonā, pagāja 15 dienas.

Septiņi mēneši jūrā

Lielākā daļa kuģu pēc mācībām dosies uz Ķīli. Tur notiks pēcmācību debriefs. Pēc mācībām tiks apkopota gūtā labā un sliktā pieredze.

Savukārt pēc tam visi mācībās iesaistītie kuģi varēs doties uz savām pieraksta ostām. Amerikāņu gadījumā tas nozīmēs kuģojumu pāri okeānam, kur jūrniekiem noslēgsies pusgadu ilgā rotācija un kuģiem tiks veikts remonts.

Tā "USS Fort McHenry" mičmane Stefija Jo (Steffi Yo) sarunā ar LSM.lv atzina, ka izņemot ilgo laiku, kuru jāpavada no mājām, kuģošana Baltijas jūrā nav īpaši atšķirīga no Persijas līča. Svarīga nianse ir vien saistīta ar to, ka Baltijas jūrā ir ļoti daudz spēlētāju, tostarp Krievija. Līdzīgās domās bija arī Štāba bocmanis Kregs Makklartijs (Craig MacClarty), kurš norādīja, ka Baltijas jūrā viss ir daudz maz mierīgi, kamēr Persijas līcī nācies izvietot vairāk drošības patruļu.

"Mēs nodrošinām starptautisko sadarbību. Mēs neizvirzām pretenzijas ne uz vienu jūras daļu. Mēs operējam starptautiskajos ūdeņos," pauda Jo.

"Baltops 2019" notika jau 47.reizi, un tajās piedalījās aptuveni 8600 karavīru, kā arī aptuveni 50 kuģu, divas zemūdenes un 36 gaisa kuģu no 18 valstīm. Iesaistītās vienības Baltijas jūras valstīs koordinēja desanta operācijas, gaisa triecienus mērķiem un dažādus kuģu manevrus.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti