Spāņu karaflotei Latvijas ūdeņi kļūst par jaunu prasmju apguves vietu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Plaša mēroga militārās mācības, kuru laikā NATO sabiedrotie trenējas pārvarēt kopīgus drošības izaicinājumus, Latvijā pēdējo gadu laikā kļuvušas par ierastu lietu. Pirmsjāņu dienās Baltijas jūrā aizrit vērienīgi jūras spēku treniņi - "Baltops 2019", kas šogad atzīmē jau 47. gadskārtu. To ietvaros Latvijas ūdeņos uzturas Spānijas armijas lielākais kuģis "Juan Carlos I". Spānijas bruņotajiem spēkiem operācija ir jauna pieredze, jo pirmo reizi notiek tālu prom no tradicionālajām darbības vietām.

Spānijas lielākais kuģis Baltijas jūrā

Spāņu bruņotie spēki lepojas ar 2010. gadā ekspluatācijā nodoto, karaļa Huana Karlosa vārdā nosaukto kuģi - tas ir lielākais jebkad Spānijā uzbūvētais un var pildīt četru veidu uzdevumus. Kuģi var izmantot desanta operācijām, pārvietot ievērojamus bruņotos spēkus - ap 1000 karavīru un 45 smagos kaujas tankus "Leopard 2", nodrošināt helikopteru un iznīcinātāju lidojumus un izmantot kā peldošo hospitāli.

Latvijas bruņotie spēki pēdējos gados veltījuši daudz enerģijas, lai nodrošinātu sabiedroto uzņemšanu un izkoptu savas spējas ar tiem sadarboties. Mazāk zināms ir tas, ka arī sabiedroto armijas Latvijā un citās Baltijas valstīs apgūst jaunas prasmes. Tā arī spāņu jūrniekiem piedalīšanās "Baltops 2019" ir jauna pieredze.

Parasti spāņu flotes lepnums kuģo siltākās jūrās – Vidusjūrā, kur sniedz atbalstu NATO spēku operācijām. Taču šoreiz, pirmo reizi Spānijas vēsturē, tās lielākais kuģis atrodas Baltijā, kas pēdējos gados piedzīvo nopietnus drošības izaicinājumus. Šeit nākas rēķināties ar Krievijas flotes klātbūtni, nezināmiem ūdeņiem un laikapstākļiem. Tomēr spāņu jūrnieki stāsta - operācija ne ar ko neatšķirtos no jau pierastajām, ja vien nebūtu "vēsās" Baltijas vasaras.

Spānijas iesaiste Baltijas jūras reģiona drošības stiprināšanā vispār ir saistīta ar daudzām “pirmajām reizēm”. Latvijā izvietotās NATO paplašinātās kaujas grupas sastāvā pirmo reizi ārpus Spānijas ir "Leopard 2E" tanki un "Pizarro" kājnieku kaujas mašīnas. Savukārt Spānijas jūras kājnieki savā teju 500 gadus ilgajā, tradīcijām apvītajā vēsturē saskaras ar Baltijas jūras slēptajām viltībām – dažādiem sēkļiem, kas ietekmē desanta transporta nokļūšanu krastā. Tomēr flotes vadība uzskata, ka tas ir pat vairāk nekā lieliski – “grūti mācībās, viegli kaujā”.

Krievija uzmanīgi novēro

"Baltops 2019" aktīvā fāze sākās 9. jūnijā, kad Ķīles ostu Vācijā atstāja mācībās iesaistītie kuģi. Pavisam tajās piedalās aptuveni 12 000 karavīru, 44 kuģi, tostarp arī zemūdenes, 40 gaisa kuģu no 18 valstīm. Mācības vada pērn atjaunotā ASV 2. flote, bet tās noslēgsies 21. jūnijā.

Neformālās sarunās tiek atzīts, ka šādu spēku koncentrācija un daudzu dažādu operāciju savstarpēja koordinēšana ļauj gatavoties iespējamam scenārijam, kurā Baltijas jūra būtu slēgta sabiedroto flotei un to nāktos ieņemt ar spēku. NATO plānotāji atzīst, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem reģionā ir jūrā esošo sakaru kanālu drošība. Baltijas jūrā atrodas svarīgi komunikāciju tīkli, kas savieno apkārt esošās valstis. Konflikta gadījumā aliansei par kritiski svarīgu jautājumu kļūtu pieejas nodrošināšana šādai infrastruktūrai.

Tāpat mācībās gūtā pieredze tiek sasaistīta arī ar plašāku NATO stratēģiju attiecībā uz Skandināviju un Ziemeļatlantiju, kur iespējama konflikta gadījumā ASV spēkiem nāktos aizsargāt apgādes līnijas starp Jauno un Veco pasauli.

Savā ziņā tā ir arī atgriešanās pie Aukstā kara laika mācību scenārijiem – "Baltops" 1985. gadā tika sāktas, lai “parādītu karogu”, t.i. lai demonstrētu NATO klātbūtni Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos, kas PSRS šķita teju kā iekšējais ezers. Pēc PSRS sabrukuma mācībās "Baltops" piedalījās arī Krievijas Jūras spēki un galvenais uzsvars tika likts uz sadarbības uzlabošanu starp lielvalstu armijām. Taču pēc Krievijas iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā Maskava vairs netiek aicināta.

Krievijas interese par mācībām tomēr nav mazinājusies, un kaimiņvalsts notiekošo Baltijas jūrā šajās dienās novēro ar lielu interesi. NATO jūrnieki ar Krievijas kolēģiem neitrālajos ūdeņos jau ir tikušies, un līdz šim izticis bez asiem incidentiem. Sabiedrotie uzsver – Krievijas flote ir rīkojusies profesionāli, saskaņā ar jūrniecības likumiem un tradīcijām.

Solidaritātes demonstrācija Baltijas valstīm

Papildu minētajam viens no mācību mērķiem ir arī apliecināt Baltijas valstīm, ka NATO ļoti nopietni uztver to drošību. Arī Spānijas Jūras spēki uzsver, ka to klātbūtne demonstrē - alianses dienvidu valstīm, kurām tradicionāli ir citādāki drošības izaicinājumi, kopējās solidaritātes un aizsardzības ideja nav sveša.

Tā “Juan Carlos I” komandieris Hosē Lago Ohoa (Jose Lago Ochoa) uzsver, ka viņa komanda lepojas gan ar iespēju piedalīties mācībās Latvijas teritorijā, gan ar to, ka var parādīt Baltijas valstīm, ko NATO var darīt to aizsardzībai. Šādam apgalvojumam ir arī ticams pamats, ņemot vērā Spānijas iesaisti gan NATO bataljonā, gan arī "Baltops 2019" mācībās mobilizētos spēkus. Baltijas jūrā kopā ar "Juan Carlos" šajās dienās atrodas vēl divas spāņu fregates - viena piedalās NATO 1. pastāvīgajā Jūras spēku grupā (SNMG1), bet otra veic gaisa un jūras telpas novērošanu.

Savukārt trešdien, 12. jūnijā, "Baltops 2019" ietvaros Lilastes apkārtnē notika Spānijas jūras spēku desanta operācija. Vairāk nekā 300 jūras kājnieku, bruņoti ar smagajiem un vieglajiem strēlnieku ieročiem, "Spike" prettanku raķetēm, mīnmetējiem un mehāniskajiem kājnieku transportlīdzekļiem, izsēdās jūras krastā, lai tālāk dotos uz Ādažu poligonu, kur aizvadīs kaujas treniņus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti