„Šogad man pirmoreiz ir zivis, tad ir smalkmaizītes, visi mani kūpinājumi un pašu mājās marinētais burkās, ko esam izaudzējuši. Bez ķīmijas. Bet par papildu naudu varam pielikt arī ķīmiju,” smej tirgotājs Aivars.
„Mums šogad no jauna ir termiski apstrādāti, 150-160 grādos „izcepti” koka izstrādājumi – lāpstiņas, karotes, dēlīši. It kā nedzīvs koks, bet tas ir vērtīgāks, izturīgāks,” rāda Sarmīte.
„Mums ir dažādi vīni: rabarberu, krizdoļu, upeņu-ābolu, upeņu. Ir arī dažādi vīnu destilāti, piemēram, upeņu, ābolu, ķiršu. Arī karstvīnu no tā paša upeņu-ābolu vīna gatavojam,” stāsta Oskars.
„Cimdi, zeķes, džemperi, jakas,” uzskaita Aira. „Tā visa ir etnogrāfija,” viņa rāda uz stendā izkārtotajiem dūraiņiem. „Var sasildīties šajā aukstajā laikā, kurš, protams, kā vienmēr uznācis negaidīti!”
