Vides organizācijas apstrīdēja pērn septembrī Saeimas atbalstītā likuma, kas nosaka nacionāla interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, atbilstību Satversmes 115.pantam. Šis pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Likums Skultes termināļa projektam nosaka atvieglotus nosacījumus ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā. Tas vides organizāciju ieskatā rada risku, ka projekta virzības gadījumā netiktu pienācīgi izvērtētas potenciāli negatīvās vides un sociālās ietekmes, tai skaitā ietekmes uz globālās sasilšanas veicināšanu.
"Šis ir liela mēroga infrastruktūras objekts, kas var atstāt paliekošu, degradējošu ietekmi uz jūras un sauszemes vides kvalitāti un vietējo iedzīvotāju ikdienu, kā arī nepārprotami pastiprina valsts atkarību no fosilajiem energoresursiem," norādīts organizāciju paziņojumā medijiem.
"Zaļā brīvība" un Piekrastes vides aizsardzības biedrība uzskata to, ka šāds īpašais statuss vairs nav attaisnojams, jo kopš pagājušā gada septembra situācija ar energoresursu pietiekamību būtiski mainījusies. Tās norādīja uz "Latvenergo" ilgtermiņa līgumu ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, plānoto Inko gāzes terminālis Somijā un dabasgāzes patēriņa kritumu reģionā.
Tādējādi vides organizācijas uzskata, ka īpašā statusa saglabāšana vairs nav attaisnojuma. Attiecīgi termināļa attīstīšana būtu tikai ekonomisku interešu projekts, kura ietekme ir pienācīgi jāizsver dabas, sociālās un klimata krīzes mazināšanas kontekstā.
Vides organizācijas arī norādīja uz ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu komisijas ziņojumā minēto – lai globālo sasilšanu noturētu 1,5 grādu līmenī, nav pieļaujams attīstīt jaunu fosilās enerģijas infrastruktūru.
KONTEKSTS:
Pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.
Termināļa attīstītāji – "Skulte LNG Terminal" – atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka attīstītāji prasa valsts garantijas, ka tiks kompensēti zaudējumi pie mazas termināļa noslodzes.
Taču valdība, balstoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) analīzi, noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Uzņēmums "Skulte LNG Terminal" reģistrēts 2016. gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022. gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
