ZM un VMD patlaban aktīvi strādā pie Satversmes tiesas sprieduma izpildes, norādīja ZM, skaidrojot, ka ir apzināts sprieduma rezultātā izvērtējamo cirsmu skaits – tās ir 5874 mežaudzes. VMD plāno pārbaudes pabeigt līdz šī gada 15. maijam.
Kā skaidroja ZM, ciršanas apliecinājumi nav zaudējuši spēku līdz ar Satversmes tiesas spriedumu.
"Tas ir noteikts gan spriedumā, gan izriet no Administratīvā procesa likuma: Ministru kabineta noteikumu atcelšana neatceļ uz to pamata izdotos ciršanas apliecinājumus – tie paliek spēkā līdz to izpildei vai termiņa beigām.
Ciršanas apliecinājumi spēku zaudēs tikai tad, kad VMD saskaņā ar ciršanas noteikumiem pieņems lēmumu par apliecinājuma atcelšanu, jo apliecinājuma darbības laikā ir mainījušies tiesiskie apstākļi," skaidroja ZM.
"Ja meža īpašniekam ir ciršanas apliecinājums, tas ir uzskatāms par labvēlīgu administratīvo aktu, uz kuru meža īpašnieks var paļauties un nocirst līdz šim plānoto. Tāpēc koksne, kas iegūta no cirsmas līdz apliecinājuma atcelšanai, ir uzskatāma par likumīgi iegūtu koksni. Taču, lai tas neturpinātos vēl trīs gadus, Satversmes tiesa uzdeva atcelt tos apliecinājumus, kad koku caurmērs ir mazāks nekā bija noteikts iepriekš pirms nu jau atceltajiem noteikumiem."
Tagad, kad pēc Satversmes tiesas sprieduma apliecinājumu darbības laikā ir mainījušies tiesiskie apstākļi, VMD ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma atcelšanu.
"Satversmes tiesa ir noteikusi, ka Ministru kabinetam ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to ciršanas apliecinājumu atcelšanu, kas izdoti, pamatojoties uz apstrīdēto normu gadījumos, kad koku caurmērs cirtē ir mazāks, nekā tas bija paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr. 935 līdz 2022. gada 29. jūnijam," skaidroja ZM.
VMD katru gadījumu vērtēšot individuāli, un apliecinājumu atcelšana ar vienu konkrētu datumu nav paredzēta.
Par katru atceļamo ciršanas apliecinājumu tiks paziņots meža īpašniekam. Informācija par atceltajiem apliecinājumiem būs pieejama arī VMD tīmekļvietnes izsniegto apliecinājumu publiskajā reģistrā.
Gadījumos, kad apliecinājums koku ciršanai tiks atcelts, meža īpašniekam būs tiesības saņemt par ciršanas apliecinājuma izdošanu samaksāto valsts nodevu, vēršoties ar iesniegumu par valsts nodevas atmaksu Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt jautājumi, kas skar noslēgtos tiesiskos darījumus par cirsmu izstrādi, risināmi civiltiesiskā kārtībā, jo, kā norādīts Satversmes tiesas spriedumā – meža īpašnieka tiesiskā paļāvība šajā situācijā nav aizsargājama, skaidroja VMD.
KONTEKSTS:
2022. gada vasarā Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmā valdība atbalstīja izmaiņas koku ciršanas noteikumos, kas pēc būtības ļauj cirst jaunākus mežus. Ārkārtas lēmumu pieļaut jaunāku koku ciršanu valdība tolaik pamatoja ar enerģētikas krīzi un vajadzību palielināt tieši šķeldas ieguvi.
Ar to nebija mierā vides organizācijas, kas Satversmes tiesā apstrīdēja Ministru kabineta noteikumu atbilstību Satversmes 115. pantam, kas sargā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
2024. gada aprīlī Satversmes tiesa secināja, ka norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst pamatlikumam, atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa secinājusi, ka iespējamā ietekme uz vidi netika pietiekami izvērtēta, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
Zemkopības ministrija paziņojusi, ka atkārtoti virzīs grozījumus apstiprināšanai, saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm un ievērojot likumos noteiktās procedūras, kā arī veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.
