Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš šā gada 10. februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks, norādīja Valsts robežsardze.
Tāpēc līdz šā gada 10. martam pierobežas joslā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms.
Valsts robežsardze vērš uzmanību uz to, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas pirmo punktu, Valsts robežsardzei ir tiesības atteikt speciālo caurlaidi, ja attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole.
Pašlaik Valsts robežsardze saņem lielu iesniegumu skaitu ar lūgumu izsniegt speciālās caurlaides, lai uzturētos pierobežas joslā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, taču pastāvošās situācijas dēļ daļai iesniedzēju tiek atteikts izsniegt speciālo caurlaidi.
Valsts robežsardze aicina iedzīvotājus pirms pierobežas joslas speciālo caurlaižu iesnieguma pieteikšanas rūpīgi izvērtēt nepieciešamību uzturēties pierobežas joslā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Savukārt tos, kuriem ir izsniegtas speciālās caurlaides, mudina bez pamatota iemesla neuzturēties attiecīgajā pierobežas joslā, kamēr ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms.
Valsts robežsardze atgādina – lai uzturētos austrumu pierobežas joslā, personām no 15 gadu vecuma ir nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta speciālā caurlaide, izņemot gadījumus, kad:
- persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu pierobežas joslā, uzturas attiecīgā novada (pilsētas) vai blakus esošā novada (pilsētas) pierobežas joslā;
- persona pārvietojas pa valsts autoceļu, kas šķērso pierobežas joslu;
- valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona (darbinieks) pilda dienesta (amata) pienākumus pierobežas joslā un var uzrādīt dienesta apliecību, ja tā paredzēta attiecīgās iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos;
- persona var uzrādīt Latvijas izdotu vietējās pierobežas satiksmes atļauju.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ilgāku laiku vairākās pierobežas pašvaldībās bija noteikta ārkārtējā situācija, bet 2023. gada vidū, mainot regulējumu, uz pusgadu izsludināja pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Tāpat papildus mobilizēja robežsargus, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Cīņā pret nelegālo migrāciju atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
2024. gada februārī noslēdzoties pastiprināta robežapsardzības režīma termiņam, robežsardze tomēr turpina darbu pastiprinātā režīmā. Tāpat uz robežas ar Baltkrieviju slēgts palicis Silenes robežpunkts, kuru sākotnēji slēdza 2023. gada septembrī nelegālās migrācijas spiediena dēļ.
