Divi mikroautobusi, kuros var nest ukraiņiem noderīgas mantas, ir īpaši pamanāmi, un ikviens mārupietis zina – tur gaida. Gaida lietas, kuras ir ļoti vajadzīgas ukraiņu bērniem un viņu vecākiem.
Nesot mantas uz busiņiem, 9. klases skolnieces Denīze un Patrīcija saka: pierast pie kara nevar, arī, ja tam aprit jau divi gadi, ir jāziedo, ir jāpalīdz. Tāpat domā arī devītklasnieki Tomass, Ričards un Raivo: "Ceru, ka tas karš ātrāk beigsies, kad Ukraina uzvarēs karu un kad visā Eiropā, pasaulē būs miers, nebūs nekādu strīdu, nekā."
Busiņi, kas darbojas akcijas laikā ar saukli "Ceļā uz brīvību", ātri vien tiek piekrauti ar mantām. Rosīgie brīvprātīgie saka paldies un atzīst – tas bija ātri, mārupiešu atsaucība ir liela.
Mārupes tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta aģentūras vadītāja Inuta Šaroka pauž: "Mašīna mums ir pilna, līdz ar to es varu teikt – tiešām ir ļoti veicies. Mēs esam uzrunājuši skolas un bērnudārzus, un jāsaka: tiešām liels paldies. Izglītības iestādes ir bijušas ļoti atsaucīgas, gan izplatot informāciju vecākiem, gan arī runājot ar bērniem, tā ir brīnišķīga iespēja arī runāt par brīvību kā tādu."
Tālāk mantas pārkraus divās mašīnās, kuras kā ziedojums dosies uz Ukrainu. Bet ne tikai – arī vairāk nekā pustūkstotim bēgļu no Ukrainas tepat Mārupes novadā ir jārūpē mantas
Mārupes novada pašvaldības mēra vietnieks Valdis Kārkliņš (Latvijas Zaļā partija) norāda: "Mums ir konkrēti viena vienība pateikusi, kas ir nepieciešams, un mēs tagad šīs te mantas saziedotās aizvedīsim uz noliktavu, izšķirosim. Tās, kas paliks "Vecozolos", šeit uz vietas Latvijā, tās paliks šeit, tās, kas aiziet uz Ukrainu, tiks noliktas malā un jau marta mēnesī tiks ieliktas iekšā šajās automašīnās."
Mašīnās vēl krāmēs vietējo uzņēmēju sarūpētās mantas, un tad jau "brīvības ceļš", kā to sauc paši mārupieši, vedīs uz Ukrainu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
