"Mēs esam viena no tām valstīm, kurai ir jābūt Ukrainas ruporam un jānes Ukrainas vēstījumi starptautiski," sacīja Kaktiņa.
Piemēram, jautājumā par uzvaras definēšanu Latvijai jāspēj atgādināt citām valstīm, ka pati Ukraina to noteiks. Tāpat Latvijai kopumā jātur Ukrainas jautājums augstu dienas kārtībā, kā arī jāveido sabiedroto loks atbalsta sniegšanai Ukrainai.
"Mūsu darbs starptautiski ir iespēja tikt klāt dzirdīgām ausīm ne tikai mums tuvos reģionos un ne tikai mums tuviem politiķiem, kurus mēs uzrunājam diezgan regulāri, bet arī tāliem reģioniem un tālām valstīm. Tas ir ļoti būtiski – atgādināt to, kas notiek un ka joprojām nepieciešams atbalsts," sacīja Kaktiņa.
Tāpat Latvijas diplomāti starptautiski runā par Krievijas izolēšanu, ko daļēji panāk caur Ukrainas jautājuma aktualizēšanu un lielāku atbalstu tai. "Otrkārt, mēs rūpējamies, lai Krievijai būtu iespējami mazāk ruporu pašai, mazāk mikrofonu un sabiedroto. Un izolējam, neļaujot Krieviju ievēlēt visdažādāko starptautisko organizāciju struktūrās. Tas ir bijis ļoti veiksmīgi pēdējos divus gadus; tajā skaitā Latvijas diplomāti, ja nepieciešams, veidojuši konkurenci Krievijas kandidātiem, lai tikai Krieviju neievēlētu," skaidroja vēstniece.
Vēl viens Latvijas diplomātu darba virziens ir praktiskā atbalsta panākšana no starptautiskām organizācijām.
Kaktiņa arī piebilda, ka sarunas ar Krievijas diplomātiem nav tādas pašas, kā ar citām valstīm, ar kurām runā piezemēti un ar izmeklētiem vārdiem. Kopš iebrukuma Ukrainā sarunās ar Krieviju esot ļoti mainījies tonis un vārdu izvēle. "Kā es parasti saku, mūsu diplomātu bultas ir mūsu vārdi, un mēs tos Krievijas delegācijas virzienā noteikti netaupām," sacīja vēstniece.
Lai gan nereti izskan vērtējums par Rietumu nogurumu no kara Ukrainā, tomēr Latvijas diplomāte to noliedza: "Pilnīgi noteikti – nē. Mums ir ļoti daudz sabiedroto Ukrainai. Ir rietumvalstis, kas varbūt var vairāk palīdzēt gan finansiāli, gan militāri. Bet
Latvijai ir uzdevums palīdzēt – ne tikai materiāli, bet arī diplomātiski – un šo aktualitāti uzturēt."
Viņasprāt, Ukrainas jautājumos Baltijas valstīs joprojām ir ļoti redzamas, pamanāmas un vērā ņemtas.
Divu Ukrainas kara gadu laikā diplomātija savu uzdevumu pamatā ir izpildījusi, intervijā LTV vērtēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš iepriekš daudzus gadus bijis Latvijas ārlietu ministrs. "Lai cik mēs dažreiz esam kritiski, bet tas, ka Ukraina divus gadus pēc kara sākuma turpina cīnīties, tas uzdevumus ir izpildīts. Diplomātija ir mobilizējusies. Tajā pašā laikā
mums jāsaprot – mēs nezinām, cik ilgi karš turpināsies, un atslābt nevar nevienu brīdi," sacīja Rinkēvičs.
Tāpat Latvijas diplomātijas uzdevums ir panākt to, lai, līdzīgi kā šonedēļ lēma Latvijas parlaments, arī citas valstis liegtu Krievijas graudu importu, norādīja prezidents.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
