ĪSUMĀ:
- LTV un Latvijas Radio plāno apvienot no 2025. gada.
- Bet par finansējuma apjomu joprojām nav skaidrības.
- Atbildīgā Saeimas komisija atbalstīja pakāpenisku finansējuma pieaugumu.
- Komisijas deputāts: Priekšlikums par finansējumu atradis dzirdīgas ausis valdībā.
- Finanšu ministrs aizvien noraida iespēju, ka Saeima nosaka finansējuma apjomu nozarēm.
- Skaidrību par finansējumu medijiem ministrs sola pēc budžeta sarunām.
- Kultūras ministre plāno ar Saeimas komisiju apspriest mediju apvienošanu.
- Skaidrība sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumā sagaidāma, vēlākais, oktobrī.
Par finansējumu un sabiedrisko mediju apvienošanu piektdien, 22. septembrī, sprieda arī diskusijā par valsts politiku sabiedrisko mediju attīstības jautājumos.
Pašlaik Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes nosauktais mērķis ir sabiedrisko mediju apvienošana 2025. gadā, kas ir par gadu vēlāk nekā sākotnēji plānotais.
Padome arī nosaukusi mērķi virzīties uz vienotu stiprāku sabiedrisko mediju, piecu gadu laikā virzoties uz Eiropas valstu vidējo finansējumu 0,16% no iekšzemes kopprodukta.
Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") veidotās valdības deklarācijā rakstīts – "paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu".
Sabiedriskajiem medijiem ir jābūt neatkarīgiem, labi un paredzami finansētiem, jo bez tiem nav iespējama spēcīga demokrātija. Latvija sabiedrisko mediju finansējuma ziņā šobrīd ierindojas ES valstu pēdējā trešdaļā, tā video uzrunā konferencē par sabiedrisko mediju jomu izteicās Eiropas Raidorganizāciju apvienības ģenerāldirektora vietnieks Žans Filips de Tenders.
Latvijas sabiedrisko mediju budžets (% no IKP)
- 2023.gadā (prognoze) – 0,09%
- 2022.gadā – 0,10%
- 2021.gadā – 0,11%
- 2020.gadā – 0,10%
- 2019.gadā – 0,09%
Eiropas vidējais līmenis 2021. gadā – 0,16% no IKP.
Avots: SEPLP, Eiropas raidorganizāciju apvienības dati
Vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas par mediju politiku atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 12. septembrī konceptuāli lēma, ka turpmāk sabiedriskajiem medijiem tuvāko trīs gadu laikā būtu novirzāmi ne mazāk kā 0,12% no iekšzemes kopprodukta līdzšinējo 0,09% vietā.
Tas ir kompromisa piedāvājums, kas nozīmētu būtisku finansējuma pieaugumu, bet tas atpaliktu no Eiropas valstu vidējā rādītāja – 0,16% no IKP sabiedriskajiem medijiem. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadība norādījusi, ka bez papildu finansējuma sabiedrisko mediju apvienošanai nav jēgas.
Uz to uzstāj arī Saeimas komisijas deputāts Augusts Brigmanis no Zaļo un Zemnieku savienības, kurš pauda, ka "ir valdībai no mūsu puses piedāvāts finansējuma apjoms sabiedriskajam medijam, un, cik esmu informēts, tas ir atradis dzirdīgas ausis valdībā".
"Līdz ar to varētu no stagnācijas punkta virzīties uz realitāti, ka šis vienotais sabiedriskais medijs varētu arī tapt," sacīja Brigmanis.
Pašlaik ministrijās notiek diskusijas par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem nākamajos trīs gados. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" aizvien noraida iespējamību, ka Saeima nosauc konkrētu finansējuma apjomu konkrētām nozarēm.
"Valdībai ir prerogatīva, kā sastādīt budžetu. Citādi mēs varētu katrai institūcijai piešķirt tik un tik procentus, tad mēs varētu atlaist valdību, jo tad jau finansējums ir piešķirts," sacīja Ašeradens.
Jautāts, kad būs skaidrība par sabiedrisko mediju finansējumu nākamgad vai trīs gadu periodā, ministrs vien norādīja, ka
notiek "budžeta sarunas, lemjam, kādi resursi kurai nozarei vajadzīgi un, protams, tas budžetā būs redzams".
Viņš gan neizslēdza, ka finansējuma palielinājums sabiedriskajiem medijiem ir iespējams, "vienmēr esam atvērti sarunām. Ja SEPLP spētu pieņemt kaut cik skaidru lēmumu, ko viņi taisās darīt. Esam pieņēmuši lēmumu atbalstīt satura attīstību, un to mēs arī darīsim."
Ašeradens skaidroja, ka viņam aizvien nav skaidrs, kā sabiedrisko mediju apvienošana varētu notikt, kas ir ilgākā termiņā plānojams pasākums. Valdības reakcija pašlaik – ja infrastruktūras attīstība nav skaidra, tad satura attīstībai turpmākajos trīs gados būšot rezervēti ik gadu papildu 5 miljoni eiro sabiedrisko mediju satura attīstībai.
Tikmēr Saeimā vēl nav pieņemts lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu, vien Cilvēktiesību komisijas vienbalsīgs aicinājums uz to virzīties. Taču par mediju politiku atbildīgā kultūras ministre Agnese Logina no "Progresīvajiem" pauda gatavību tuvākajās nedēļās kopā ar jauno Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Leilu Rasimu no "Progresīvajiem" tikt skaidrībā ar šo lēmumu virzību.
Pirms lemt par sabiedrisko mediju apvienošanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis no Finanšu ministrijas sagaida skaidras norādes par gaidāmo finansējuma apjomu.
"Tajā brīdī, kad saņemšu galīgo atbildi, mēs kā kapitāla daļu turētājs, protams, konsultējoties arī ar medijiem, lemsim, vai uzturam spēkā ieceri par apvienošanu, jo tā būs liela izšķiršanās. Digitālās attīstības virzienam apvienošanās ir vajadzīga jebkurā gadījumā," norādīja Siksnis.
Skaidrība sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumā sagaidāma, vēlākais, oktobrī.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Sabiedrisko mediju uzraugs – SEPLP – 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi vēlējušies sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no IKP.
