LSM.lv rīcībā nonākušajā vēstulē norādīts uz Saeimas komisijas deputātu vienbalsīgu atbalstu sabiedrisko mediju budžeta pieaugumam, pieņemot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu (SEPLP) izstrādāto attīstības plānu trijiem gadiem.
Saskaņā ar to kopējais finansējums sabiedriskajiem medijiem nosakāms ne mazāks par 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas sabiedrisko mediju budžets (% no IKP)
- 2023.gadā (prognoze) – 0,09%
- 2022.gadā – 0,10%
- 2021.gadā – 0,11%
- 2020.gadā – 0,10%
- 2019.gadā – 0,09%
Eiropas vidējais līmenis 2021. gadā – 0,16% no IKP.
Avots: SEPLP, Eiropas raidorganizāciju apvienības dati
Komisija rosināja likumprojektā par 2024. gada budžetu un trīs gadu budžeta ietvaru ierakstīt minētajiem trīs gadiem nepieciešamās summas:
- 2024. gadā – 55 miljoni eiro;
- 2025. gadā – 63 miljoni eiro;
- 2026. gadā – 72 miljoni eiro.
Tāpēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina Finanšu ministriju un Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, apspriežot un sagatavojot nākamā gada budžetu un trīs gadu ievaru, izvērtējot finansiālās iespējas, atbalstīt iepriekšminēto absolūto summu iekļaušanu budžeta likumos.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Sabiedrisko mediju uzraugs – SEPLP – 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi vēlējušies sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no IKP.
Lai gan SEPLP cenšas panākt, lai sabiedrisko mediju finansējums tiktu sasaistīts ar IKP, FM iebilda pret finansējuma piesaisti IKP, nosakot to likumā. Ministrija piesauca Satversmes tiesas 2020. gada oktobra lēmumu par Augstskolu likumu, norādot, ka Saeimai nav tiesību noteikt finansējuma procentuālu apjomu no budžeta.
"Lai gan piesaistei pie noteikta procenta no IKP pastāv zināmi satversmības riski, tomēr pirmšķietami nav konstatējami nepārvarami šķēršļi šāda modeļa ieviešanai. Tas būtu iespējams, pieņemot attiecīgu politisko lēmumu. Arī šāda modeļa darbība reālajā dzīvē būtu atkarīga no politiskās apņēmības ievērot šo principu," iepriekš norādīja SEPLP.
