Sabiedrisko mediju uzraugs aicina LR un LTV apvienot 2024. gadā; rosina būvēt jaunu ēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 3 mēnešiem.

Lai stiprinātu sabiedriskos medijus, veicinot to ilgtermiņa attīstību un finansiālo patstāvību, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aicina apvienot Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīziju (LTV) 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem.

To paredz SEPLP izstrādātā un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtā koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un koncepcija par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, informēja SEPLP.

Ja koncepcijām būs likumdevēja atbalsts, tajās paredzētās pārmaiņas stiprinās sabiedriskos medijus, kuru sekmīga darbība ir būtisks priekšnoteikums demokrātijas  un informatīvas telpas stiprināšanai Latvijā, norādīja SEPLP.

"Koncepciju īstenošana ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju neatkarību no politisko vai citu ietekmes grupu spiediena, nezaudētu satura kvalitāti un auditorijas uzticību un ļautu stabili plānot un īstenot ilgtermiņa attīstību. Abas koncepcijas ir jāskata ciešā kopsakarībā, jo tās ir noslēdzošais posms sabiedrisko mediju pārvaldības reformā, kas šajā Saeimā tika uzsākta ar SEPL likuma pieņemšanu," norādīja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Saskaņā ar apvienošanas koncepciju, kas tika izstrādāta, sadarbojoties ar LR un LTV pārstāvjiem un konsultējoties ar mediju ekspertiem, LR un LTV būtu jāapvieno 2024. gada janvārī, īstenojot abu uzņēmumu saplūšanu.

Apvienotajā kapitālsabiedrībā paredzēts veidot jaunu organizācijas struktūru ar jaunu, konkursā izvēlētu valdi, kurai SEPLP noteiktos termiņos būs jāizstrādā plāns par struktūrvienību apvienošanu.

"Pārmaiņu mērķis ir palielināt sabiedrisko mediju auditoriju digitālajā vidē, īpaši piesaistot jauniešus, vienlaikus saglabājot satura daudzveidību un augstu profesionālo kvalitāti un vadošās pozīcijas lineārajās platformās. Ja netiek pietiekami sasniegta bērnu un jauniešu auditorija, tas rada ilgtermiņa riskus demokrātiskajai iekārtai, informatīvajai telpai un nacionālās kultūras un identitātes saglabāšanai," uzsvēra SEPLP locekle Sanita Upleja-Jegermane.

Apvienotā medija infrastruktūras attīstībai ir nepieciešama īpaša valsts investīciju programma.

Par piemērotāko vienotā uzņēmuma telpu risinājumu SEPLP uzskata jaunas mediju ēkas būvniecību, jo tad vislabāk tiks nodrošināta satura veidošanas sinerģija un visefektīvāk izmantoti tehnoloģiju un citi infrastruktūras resursi.  Piesaistot speciālistus, tika apzinātas sabiedrisko mediju attīstības vajadzības, noteiktas apvienotā medija mītnei nepieciešamās platības un galvenās funkcionālās sakarības.

Koncepcija par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu paredz, ka sabiedrisko mediju budžetu veido noteikta daļa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un akcīzes nodokļu ieņēmumiem, lai tas piecu gadu laikā sasniegtu vidējo Eiropas līmeni – 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Saskaņā ar SEPLP piesaistīto finanšu ekspertu aprēķiniem līdz 2027. gadam sabiedrisko mediju budžetam būtu pakāpeniski jāsasniedz 54,8 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 17 miljoniem eiro vairāk nekā šobrīd.

"Esošās situācijas analīze liecina par vairākām problēmām. Sabiedriskie mediji ilgstoši nav veikuši pietiekamus finanšu ieguldījumus mūsdienīga satura veidošanai nepieciešamo tehnoloģiju attīstībā. Ikgadējais dotācijas apmērs netiek noteikts, balstoties uz skaidri definētiem kritērijiem, līdz ar to ir riski, kas tas var kļūt atkarīgs no politikas plānotāju labvēlības. Tas ir pretrunā Eiropas labajai praksei, tāpēc piedāvājam mainīt modeli, par paraugu ņemot citu Eiropas, tajā skaitā Baltijas valstu,  veiksmīgo pieredzi," norādīja SEPLP loceklis Jānis Eglītis. 

SEPLP atzīmēja, ka Latvijas sabiedrisko mediju budžets gadiem ilgi ir bijis viens no mazākajiem Eiropā un mazākais Baltijas valstīs. Starptautiskā pieredze nepārprotami apliecina mediju finansējuma apjoma saistību ar spēju izpildīt tiem dotos uzdevumus par satura veidošanu visām sabiedrības grupām, demokrātijas stiprināšanu, pretošanos dezinformācijas ietekmei un nacionālo kultūras vērtību radīšanu un saglabāšanu. Līdz ar to SEPLP ir pārliecināta, ka, realizējot reformu, tiks sasniegts būtisks sabiedriskais labums.

Ar koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu var iepazīties SEPLP mājaslapā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti