Trauma apmeklējuma laikā
Kols augustā kopā ar ģimeni apmeklējis "Vizium", bet aizraujošā vizīte pārtrūkusi pusceļā – pie zinātniskā eksponāta "Cik ātri vari paskriet?".
"It kā jau esmu saprātīga būtne, bet bērniem arī gribas parādīt, ka es to ātrumu varu sasniegt, bet neaizdomājos par to, ka nav paredzēts bremzēšanas ceļš. Starp "STOP" un sienu – praktiski pusotrs metrs," stāstīja Kols. "Rezultātā, lai absorbētu to triecienu, lai ar galvu neieskrietu, kas būtu vēl trakāk, metu gan rokas, gan kājas priekšā un nelaimīgā kārtā guvu smagu traumu."
Kola rīcībā ir centra "Vizium" novērošanas kameru video ar šo atgadījumu. Tajā var redzēt, kā viņš no visa spēka skrien un, nespējot nobremzēt, ietriecas sienā, gūstot traumu – kaula lūzumu divās vietās.
Zinātnes centra "Vizium" direktore Elīna Kroņkalne skaidroja, ka eksponāta mērķi ir "ir matemātikas un fizikas lietas: kas ir ātrums, kas ir distance, kā rēķināt distanci. Kā rēķināt, cik ilgā laikā esi noskrējis, ja sācis esi no viena punkta un beidzis otrā punktā," raidījumam pauda Kroņkalne.
Tomēr "4. studija" aprēķinu un formulu vietā pie eksponāta atrada tikai stāstu par vieglatlētikas vēsturi un to, ka Senajā Grieķijā sacensību uzvarētāji tika uzskatīti par varoņiem.
Tikmēr zinātnes centra direktore uzsvēra – "paredzot, ka varētu būt dažādas interpretācijas", uz visiem eksponātiem izvietotas brīdinājuma zīmes.
Kols: Visu nevar paredzēt, bet situācijas jāanalizē
"Nevar visus iespējamos scenārijus paredzēt ne būvnieki, ne centra uzturētāji; pieļauju, ka viņi visu ir ar labiem nodomiem taisījuši, bet ir jāveic kaut kāda analīze ik pa brīdim," norādīja Kols.
Savukārt Ventspils slimnīcā norādīja, ka aktīvā atpūta allaž ir saistīta ar dažāda veida traumām, taču Uzņemšanas nodaļā nav statistikas, kur un kā pacients guvis traumu.
"Šobrīd, pārrunājot ar Uzņemšanas nodaļas speciālistiem, nav konstatēts, ka "Vizium" būtu kādas pazīmes, ka tur būtu lielākas iespējas traumatismam," informēja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Rudzroga.
"Ir bijuši gadījumi, kas ir saistīti ar pašu apmeklētāju atbildību par savām spējām, par savu rīcību, kā tiek izmantoti eksponāti. Esam pārliecināti, ka arī "Vizium" strādā pie tā, lai šie eksponāti būtu droši," pauda slimnīcas pārstāve.
"Vizium" direktore sacīja, ka konkrētajā eksponātā, kurā traumu guva Kols, tas ir vienīgais gadījums.
"Mums ir bijis gadījums, kad cilvēki aizķeras, ne tikai šinī eksponātā – kopumā – pret grīdu," stāstīja Kroņkalne. "Tas ir grīdas segums, kas nav slidens. Līdz ar to, ja apavu zoles aizķeras, tad ejot, skrienot nevajag nekādu cita cilvēka fizisku iedarbību, var nokrist. Tādi gadījumi ir bijuši."
Sporta eksperts: Bremzēšanas zona būtu jāpagarina
Video, kur redzams Ventspils "Vizium" negadījums, ar Kola atļauju "4. studija" parādīja ekspertam – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) sporta zinātnes pētniekam Edgaram Bernānam, kurš uzskata –
pat ja ir tikai viens atgadījums, nedrīkst pieļaut, lai būtu vēl kāds, jo bremzēšanas zona ir pārāk īsa.
Tā noteikti būtu jāpagarina – īpaši, ja eksponāta nosaukums mudina rīkoties maksimāli.
"Mēģinot attīstīt ātrumu, cilvēks var pieļaut kļūdu un neaizdomāties, ka ir jāapstājas. Tādēļ parasti šādās situācijās paredz tādu bremzēšanas ceļu, lai līdz matracim pie sienas nemaz netiktu. Tai nebūtu jābūt tādai parastai situācijai, kad mēs pret to matraci gana stipri atduramies," skaidroja Bernāns.
"Viņam tas neveiksmīgais bija, ka viņš pacēla kāju pret sienu bremzējot, tāpēc viņš dabūja visu to triecienu uz pēdu. Protams, viņam to nevar pārmest, jo ieslēdzas kaut kādi refleksi. Cits pagriezīs muguru, atsitīsies. Bet viņam tas reflekss bija pielikt kāju. Rokas, kājas ir tāds normāls aizsargāšanās reflekss pret triecienu," skaidroja Bernāns.
PTAC: pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par pakalpojuma drošumu
Zinātnes centra direktore pauda, ka Kola gadījums esot izvērtēts, tomēr esot jāņem vērā statistika – "viens cilvēks no vairāk nekā 200 000".
"Šajā situācijā eksponāts neko šim cilvēkam neizdarīja. Eksponāts savu funkciju izpildīja pilnībā, 100% no A līdz Z strādāja funkcionāli," uzsvēra Kroņkalne. "Būtu cita runa, ja eksponātam būtu atdalījusies kāda detaļa, uzkritusi cilvēkam virsū. Tas ir pavisam cits stāsts."
Sienā ir iebūvēts ugunsdrošības hidrants, tāpēc to pārvietot, lai, piemēram, pagarinātu bremzēšanas ceļu, esot ļoti sarežģīti.
Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz šim nekādus signālus par negadījumiem vai traumām zinātnes centrā nav saņēmis, taču sola tam turpmāk pievērst uzmanību.
PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane uzsvēra, ka pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par pakalpojuma drošumu, un nelaimes gadījumi noteikti ir jāizmeklē.
"Tādēļ tāda izvairīšanās un teikšana, ka tā ir tikai viena trauma, tas pakalpojuma drošumā ne vienmēr būs arguments," sacīja Gertmane.
"Droši vien vajadzētu, iespējams, kādu eksperta viedokli, vai tā ir tiešām cilvēka vaina, ka neatbilstoši instrukcijām izmantojis šo pakalpojumu, vai tā ir paša aprīkojuma nepareizas uzstādīšanas vaina. To var veikt trešās puses un arī pieaicināt mūs," norādīja Gertmane.
