Raidījums "4. studija" saņēma vēstuli no skatītājas Ināras, kura ir precējusies ar trešās valsts pilsoni un ir neapmierināta ar kārtību, kādā vīram jāsaņem uzturēšanās atļauja.
Ināras vīrs Latvijā ieceļojis pirms trīs gadiem. Tad pāris apprecējies un pieteicis uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz laulības reģistrāciju. Tagad ģimenē jau ir divi bērni.
"Joprojām, neskatoties uz to, ka cilvēks trīs gadus dzīvo Latvijā, ir jānoformē izsaukums, ka es viņu šeit vēlos redzēt. Tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) izskata un apstiprina izsaukumu, tad viņš atkal raksta iesniegumu un pievieno noteiktos dokumentus. Viņi 30 dienas izskata un pieņem lēmumu," norādīja Ināra.
PMLP: Gada laikā daudz kas var mainīties
Sakarā ar ģimenes apvienošanu uzturēšanās atļauja trešās valsts pilsonim var tikt izsniegta: pirmo reizi iesniedzot dokumentus – uz vienu gadu, otro reizi – uz četriem gadiem. Un pēc tam jau var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Realitātē gan arī pēc pirmajiem diviem gadiem jāveic reģistrācija, kas ir mazliet vienkāršāks, tomēr nepieciešams process. PMLP Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe skaidroja:
"Jā, protams, ir saprotami, ka ir nedaudz kaitinoši nākt katru gadu, bet tāda ir tā procedūra. Ir gadījumi, ka Latvijas valstspiederīgais salaulājas ar citas valsts pilsoni. Paiet gads, un Latvijas valstspiederīgais vairs nevēlas šai personai izsniegt uzaicinājumu. Tad pārvalde to konstatē un uzturēšanās atļauja tiek pārtraukta. Tāpat tas notiek ar studijām, ar darba uzturēšanās atļaujām. Gads ir ilgs periods, daudz kas var mainīties."
Negribot neko nokavēt, Ināra ar vīru dokumentu iesniegšanu sākusi savlaicīgi, tomēr rezultāts ģimeni apbēdinājis.
"Pēc likuma viņam [vīram] būtu jāpamet valsts, ja viņš laikus to [termiņuzturēšanās atļauju] nav sakārtojis,
bet rezultātā mēs saņēmām lēmumu, ka termiņuzturēšanās atļauja ir vairāk kā par mēnesi īsāka savā termiņā," norādīja Ināra.
PMLP pārstāve Puķe apstiprināja, ka, tā kā atļauja un ID karte tiek izsniegta uz gadu, gadījumā, ja persona dokumentus iesniedz ātrāk par noteikto termiņu, gadu sāk skaitīt no dienas, kad termiņuzturēšanās atļauja tiek izsniegta, nevis no dienas, kad beidzas iepriekšējā.
Ja pieteikums noraidīts, procesu sāk no jauna
Raidījumam uzrunājot vēl kādus cilvēkus, kas saskārušies ar šo problēmu, atsaucās jauna ģimene, kurā vīrs ir Latvijas pilsonis, bet sievai Annai, lai paliktu kopā ar vīru, vajadzīga uzturēšanās atļauja.
"Samaksājām, lai dokumentus izskata paātrinātā kārtībā, bet PMLP to izdarīja 20 dienās, ne piecās.
Problēma bija tā, kā vēlāk noskaidrojām, ka bija vajadzīgs mūsu laulības apliecinājums. Mums diemžēl nepaveicās, nepaspējām. Nācās uz laiku izbraukt no Latvijas," pastāstīja Anna.
Tā kā dokumenti tiek izskatīti un lēmums izsniegts likumā pēdējā noteiktajā dienā, var nepaspēt trūkstošos dokumentus iesniegt. Pieteikums tiek noraidīts, un process jāsāk no jauna. Arī jāmaksā vēlreiz.
Valsts nodeva par uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu 30 dienu laikā ir 45 eiro, 10 darba dienu laikā – 90 eiro, bet 5 darba dienu laikā – 180 eiro.
Uzturēšanās atļauja ir dokuments – ID karte, kuras saņemšanai var pieteikties tikai tad, kad PMLP devis savu pozitīvo lēmumu. Tad jāmēģina atrast nodaļu, kur to varētu saņemt. Raidījuma "4. studija" skatītāja ar vīru braukusi pat uz Dobeli un Saldu. Viņiem nācies ņemt brīvdienu un doties ceļojumā kopā ar bērniem.
"Ļoti dziļa sistēmas kļūda. Tur kāds vai nu ļauni jokojis, vai vispār nav domājis ar galvu, to procesu uzzīmējot un nodrošinot. Man liekas, ka tur nav vispār izpratnes par to, ka aiz tā stāv reāli dzīvi cilvēki," sašutumu pauda Ināra.
Jānorāda, ka trešās pasaules valsts iedzīvotājiem dubultpilsonība nav iespējama; tā pienākas Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, NATO dalībvalstu, kā arī Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes pilsoņiem.
Ja ārzemnieks nepārtraukti ir uzturējies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus, viņš saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju un var iegūt Latvijas pilsonību.
