Valdības darbu nepieredzējušie ministri – kas viņi ir?
- kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie")
- klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība)
- veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība")
- satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie")
- ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība)
- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība")
- aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie")
- zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība)
Kam ir pieredze valdības darbā?
- premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība")
- finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība")
- ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība")
- iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība")
- izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība")
- tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība")
- labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība)
Astoņi ministri bez valdības pieredzes
Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie")
Logina kopš 2020. gada pilda deputātes pienākumus Rīgas domē, kur ievēlēta no "Progresīvo" un "Attīstībai/Par!" kopīgā saraksta. Pirms tam gan viņa no "Progresīvo" Latgales saraksta nesekmīgi kandidēja 13. Saeimas un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņai neizdevās iekļūt arī 14. Saeimā – līdz ar to Logina ir vienīgā no Evikas Siliņas valdības ministriem, kura nav tagadējā parlamenta sasaukumā.
Ar humanitāro zinātņu maģistra grādu un humanitāro zinātņu bakalaura grādu absolvējusi attiecīgi Latvijas Kultūras akadēmiju un Amsterdamas Universitātes koledžu. Viņa vada Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju. Strādājusi kā kino kuratore, veidojot kino programmas dažādos starptautiskos festivālos un muzeju ekspozīcijās. Bijusi dažādu publikāciju autore par kultūras tēmām.
Lai arī pēc nominēšanas par ministri "Progresīvie" Loginu reklamēja kā "kultūras politikas eksperti", par prioritātēm darbam 14. Saeimā viņa savulaik izvirzīja Stambulas konvencijas ratifikāciju, lai mazinātu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī Civilās savienības likuma pieņemšanu.
Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētājas Inga Brūvere norādīja, ka Loginai ir profesionālās zināšanas un pieredze kultūrā, kā arī politikā. Brūvere uzskata, ka Loginai jādod iespēja strādāt. Loginas darba rezultātus Radošo savienību padome vērtēs pēc tam. Padome cer, ka ministrija uzturēs dialogu ar nozari un nodrošinās līdzvērtīgu un ilgtspējīgu dažādu kultūras nozaru attīstību. Tikmēr Laikmetīgās kultūras NVO asociācija cer no kultūras ministres sagaidīt līdzsvarotu pieeju kultūras nozares attīstībā, proti, sabalansējot kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanu ar labvēlīgas vides veidošanu jauna piedāvājuma un laikmetīgās kultūras radīšanai un izplatīšanai visā Latvijas teritorijā, pievēršot uzmanību arī starptautiskajai dimensijai.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība)
Melnim ir "caurumaina" pieredze politikā. Patlaban viņš ir 14. Saeimā, kur iekļuva no ZZS saraksta. No ZZS rindām 2021. gadā viņu ievēlēja Rēzeknes novada domē. Tomēr šī nav vienīgā reize, kad Melnis bijis Rēzeknes novada domnieks. Jau sarežģītāk arhīvos atrodama informācija, ka iepriekš viņš Rēzeknes novada domē iekļuva 2013. gadā, startējot no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" saraksta.
Absolvējis profesionālā bakalaura studijas Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē un ieguvis transportbūvju speciālista kvalifikāciju. Malnavas koledžā ieguvis uzņēmējdarbības speciālista kvalifikāciju lauksaimniecībā, Juridiskajā koledžā – jurista palīga kvalifikāciju, bet Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā viņš absolvēja akadēmiskā maģistra studiju programmu vadības zinībās. Starp 14. Saeimas sasaukuma deputātiem Melnis ir bijis viens no aktīvākajiem uzņēmējiem. Savās darba gaitās ieņēmis amatus arī Zemkopības ministrijā.
Asu nozares kritiku Melnis izpelnījās jau uzreiz pēc nominācijas ministra amatam. Interesanti, ka vēl pirms dažiem mēnešiem Melnis sociālajos tīklos dižojās ar to, ka ZZS Saeimas frakcija balsoja pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi un tādējādi valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Tagad viņš kļuvis par šī resora vadītāju un pret to kategoriski iebildušas Latvijas vides organizācijas, uzskatot, ka Melņa kļūšana par vadītāju šajā ministrijā ir "kliedzošs un nebijis precedents, kas apdraud Latvijas vides, dabas un klimata situāciju".
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība")
Abu Meri dzimis Libānā, bet uz Latviju pārcēlās 1993. gadā, lai studētu medicīnu. Mediķa izglītību ieguva Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē. Ir sabiedrībā zināms gastroenterologs endoskopists. Latvijas pilsonību Abu Meri ieguva 2007. gadā. Latvijā izveidojis Arābu kultūras centru, Libānas kultūras biedrību.
Politikā Abu Meri iesaistījās 2014. gadā, kandidējot 12. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta, bet neveiksmīgi. Viņš gan ieguva mandātu uz laiku, kamēr partijas biedrs Rihards Kozlovskis pildīja iekšlietu ministra pienākumus. 12. Saeimas laikā Abu Meri kļuva arī par "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, amatā nomainot ilggadējo un pretrunīgi vērtēto politiskā spēka līderi Solvitu Āboltiņu. Šīs pārmaiņas tika uztvertas kā "Vienotības" restarts.
13. Saeimā "Vienotība" tika līdz ar nagiem, Abu Meri tās bija neveiksmīgas – viņš palika pirmais "aiz svītras" Vidzemē. Vēlētāju atbalstu viņš neguva arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gada vasarā. Tomēr 2021. gadā viņu ievēlēja Ropažu novada domē, bet pērn – 14. Saeimā, kur viņš vadīja Saeimas Pieprasījumu komisiju.
Sabiedrības uzmanību izpelnījies ne vien ar viedokli par problēmām medicīnā un padomiem veselības uzlabošanā, bet arī ar košu privāto dzīvi, kas bieži atspoguļota slavenību žurnālos.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie")
Briškens uz lielās politiskās skatuves uzkāpa pirms gada, kļūstot par 14. Saeimas deputātu. Taču pirmoreiz Briškena saite ar politiku parādījās 2017. gadā, kad viņš kopā ar domubiedriem dibināja "Kustību "Par!"". Dažus gadus vēlāk viņš kļuva par "Progresīvo" biedru.
Briškens Stokholmas Universitātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā, Rīgas Ekonomikas augstskolā – bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmumu vadībā. Briškenam ir pieredze diplomātiskajā dienestā Latvijas vēstniecībā Zviedrijā.
Ar satiksmes jomu Briškena vārds saistīts jau ilgāku laiku. Viņš Satiksmes ministrijā strādāja no 2011. līdz 2015. gadam kā ministra padomnieks un valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības un nozaru jautājumos. Bijis arī Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors, kā arī augstos amatos AS "Air Baltic Corporation".
Taču jo īpaši Briškens lepojas ar pieredzi dzelzceļa projektā "Rail Baltica", kur viņš gan padomnieka, gan vadošās lomās darbojies kopš projekta pirmsākumiem. Savu "Rail Baltica" pieredzi Briškens vairākkārt izcēla 14. Saeimas vēlēšanu debatēs, kad "Progresīvie" viņu izvirzīja par premjera amata kandidātu. Arī pēcāk no Saeimas tribīnes Briškens nav skopojies ar frāzi: "Kad es darbojos pie "Rail Baltica" projekta…"
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība)
Kā pats savulaik pirms 13 gadiem intervijā aģentūrai LETA teica – izpratni par procesiem ekonomikā un nekustamā īpašuma jomā guvis studijās Rīgas Tehniskajā universitātē. Jau agrā jaunībā izmēģinājis roku uzņēmējdarbībā, kopā ar draugu Jelgavā nodibinot Pasta klubu ("Post club"), kurā strādāja arī par bārmeni. Vēlāk darbojās nekustamo īpašumu jomā.
Valaiņa politiskā darbība ir raiba. Uz politiskās skatuves Valainis parādījās ar īsu slavas mirkli piedzīvojušo Zatlera Reformu partiju – iekļuva ārkārtas vēlēšanās ievēlētajā 11. Saeimā, taču pirmās sēdes priekšvakarā kopā ar vēl pieciem partijas biedriem – plašāk zināmiem kā "Olšteina sešinieks" – no frakcijas atšķēlās.
Vēlāk kā Jēkabpils reģionālās partijas pārstāvis no "Vienotības" saraksta startēja 12. Saeimas vēlēšanās. Neskatoties uz individuālo priekšvēlēšanu kampaņu, kas "Vienotībai" maksāja valsts budžeta finansējumu, Valainis neiekļuva 12. Saeimā, bet viņš saņēma mandātu uz laiku pēc tam, kad mandātu nolika Vjačeslavs Dombrovskis. Valaiņa kandidatūra pat tika apspriesta ekonomikas ministra postenim, taču viņš šajā cīņā zaudēja Arvilam Ašeradenam ("Vienotība"). Valainis gan kļuva par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.
"Vienotību" un Jēkabpils partiju Valainis pameta pēc tam, kad balsoja pretēji frakcijas nostājai jautājumā par Ingunas Sudrabas atsaukšanu no "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Savu vietu Valainis atrada ZZS veidojošajā Latvijas Zemnieku savienībā (LZS), kurā iestājās vien neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Pateicoties individuālai aģitācijas kampaņai, Valainis tika parlamentā, aiz svītras atstājot pat ZZS smagsvaru Augustu Brigmani. Ievēlēts arī 14. Saeimā, bija ZZS premjera amata kandidāts, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs. Šopavasar ievēlēts par Latvijas Zemnieku savienības vadītāju, nomainot Armandu Krauzi.
Valainis no ZZS neveiksmīgi kandidēja iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kurās bija izvirzīts par ZZS Rīgas mēra amata kandidātu.
Aktīvs Saeimas debatēs par ļoti plašu jautājumu loku. Īpaši izcēlās novadu reformas laikā – aktīvi iestājās pret to, iesniedza vairāk nekā 250 priekšlikumu likumprojektā, tādējādi nodrošinot sev tribīni un novilcinot tā pieņemšanu. Ievērību izpelnījās arī saistībā ar "politisko tirgošanos" Dobeles pašvaldībā – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan pārkāpumus nekonstatēja.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība")
Bērziņa ar pašvaldībām saistīta jau kopš 1998. gada, kad kļuva par toreizējās Kuldīgas rajona padomes reģionālās attīstības nodaļas vadītāju, pēc tam ieņēma vēl citus amatus Kuldīgas rajona iestādēs. Darba gaitas gan viņa sāka atbilstoši savam Latvijas Universitātē iegūtajam diplomam kā ģeogrāfijas skolotāja.
Uz politiskās skatuves Bērziņa uzkāpa ar Tautas partijas palīdzību – 2001. gadā viņu ievēlēja Kuldīgas domē, bija mēra Edgara Zalāna vietniece. Arī nākamās vēlēšanas bija sekmīgas. Zalānam kļūstot par pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša valdībā, Bērziņa 2007. gadā kļuva par Kuldīgas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņa saglabāja līdz pat 2022. gadam, kad Bērziņu ievēlēja 14. Saeimā no "Jaunās Vienotības" saraksta. 14. Saeimā viņa vadīja Sociālo un darba lietu komisiju.
Jau 11 gadu Bērziņa vada reģionālo partiju "Kuldīgas novadam", kas ir viena no piecām apvienību "Jaunā Vienotība" veidojošajām partijām. Bijusi premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") ārštata padomniece reģionu jautājumos. Ir aktīva dažādās ar reģioniem saistītās organizācijās.
Bērziņa līdz šim publiskajā telpā nav izcēlusies ar skaļiem vai pretrunīgiem paziņojumiem, taču šā gada sākumā KNAB viņu sodīja par interviju pašvaldības izdevumā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie")
Sprūda politiskā pieredze nav bagātīga, taču sākums ir veiksmīgs – viņš iekļuva parlamentā ar pirmo reizi. Neesot "Progresīvo" biedram, no partijas saraksta tika ievēlēts 14. Saeimā, kur darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās.
Līdz šim publiskajā telpā vairāk uzstājies kā drošības un ārpolitikas eksperts. Doktora grādu politikas zinātnē ieguva Jagaiļa universitātē Polijā, maģistra grādu Centrāleiropas vēsturē Centrāleiropas Universitātē Ungārijā un grādu starptautiskajās attiecībās Latvijas Universitātē.
Sprūds bija ilggadējs Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, bet šo amatu atstāja, kad nolēma startēt Saeimas vēlēšanās. Viņš ir arī Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes pasniedzējs kopš tās pirmssākumiem 1998. gadā, bija arī dekāns, šobrīd – docētājs. Viņa galvenās pētnieciskās intereses – enerģijas drošība un politika Baltijas jūras reģionā, postpadomju valstu iekšpolitika un ārpolitika, kā arī transatlantiskās attiecības.
Vēl pirms iekļūšanas Saeimā starp prioritātēm deputāta amatā minēja valsts drošību. Pēc četriem gadiem parlamentārieša godā viņš justos gandarīts, ja valsts aizsardzībā būtu iesaistīta plašāka sabiedrības daļa un izveidots spēcīgs kiberdrošības dienests. Tāpat viņš sagaida, ka gan Nacionālajos bruņotajos spēkos, gan Zemessardzē, gan atbalsta dienestos cilvēkiem ir iespēja veicināt Latvijas drošību.
Kad Sprūda vārds pirmoreiz izskanēja kā potenciālais aizsardzības ministrs, sociālajos tīklos sacēlās sašutuma vētra par dažādiem viņa izteikumiem medijos pirms vairākiem gadiem, kas apšauba viņa atbalstu Latvijas un Ukrainas neatkarībai. Pats Sprūds to noliedzis un uzsvēris, ka tic Ukrainas uzvarai pār Krieviju un saprot, ka Ukraina karo arī Latvijas interesēs.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība)
Krauze ir diplomēts biškopis, lauksaimnieks un dārzkopis – izglītību ieguvis Vecbebru tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Krauze kopš 2000. gada ir Latvijas Biškopības biedrības vadītājs, viņam ir sava bišu drava. Līdz iesaistei politikā bija arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis.
Politikā parādījās pirms 13 gadiem, veiksmīgi kandidējot 10. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta. Taču viņš nolika mandātu, lai pārstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Nepilnu gadu gan bija Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs.
Krauze darbojas parlamentā jau 11. gadu. Šajā laikā gan atgriezās ZM parlamentārā sekretāra amatā, gan bija premjera Māra Kučinska parlamentārais sekretārs, gan ZZS Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks. Pašreizējā sasaukumā ievēlēts par Saeimas sekretāru. Rīgas domes un Eiropas Parlamenta vēlēšanas nebija veiksmīgas, Krauze bija izvirzīts par Rīgas mēra amata kandidātu 2017. gada vēlēšanās.
Krauze savulaik vadīja arī ZZS, bet 2019. gadā viņu ievēlēja par apvienību veidojošās LZS priekšsēdētāju, amatā nomainot ilggadējo politiskā spēka līderi Augustu Brigmani. Šā gada pavasarī LZS varas groži nodoti Viktoram Valainim.
Krauze ir aktīvs gan Saeimas debatēs, gan publiskajā telpā, bieži izsakās par lauksaimniecības problemātiku. Ņemot vērā viņa līdzšinējo darbību, Krauze uzskatāms par nozares profesionāli. Taču Krauze nav slēpis kritiku pret Krišjāni Kariņu, ar kuru tagad būs jāstrādā vienā valdībā. Proti, kad Kariņš savā pirmajā valdībā prasīja iekšlietu ministres Marijas Golubevas un vienlaikus arī ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisiju Nacionālās apvienības "šantāžas mēģinājuma" dēļ, Krauze sacīja, ka "Kariņš uzvedas kā kārtīgs nacists". Bet pirms 14. Saeimas vēlēšanām Krauze akcentēja, ka Kariņš ir izgāzies kā premjers. Savukārt Aivara Lemberga iekļaušanu ASV sankciju sarakstā Krauze nodēvēja par "linča tiesu".
Ar pieredzi valdības darbā
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") Kariņa otrajā valdībā pirmo reizi vadīja ministriju – Labklājības ministriju. Tomēr viņai ir gana ilga pieredze izpildvarā. Viņa bija premjera parlamentārā sekretāre Kariņa pirmās valdības laikā – nereti dēvēta par Kariņa "labo roku", "glābējzvanu" pandēmijas laikā. Pirms tam bija ilggadēja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, devusi padomus Rihardam Kozlovskim, kad viņš bija iekšlietu ministrs. Politikā ienāca 2011. gadā ar Zatlera Reformu partiju, pēc tam pievienojās "Vienotībai".
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") šajā amatā ir nepilnu gadu, bet ir jau reiz strādājis valdībā – bija ekonomikas ministrs Māra Kučinska (tobrīd ZZS) valdībā. Ir ilgstoša parlamentārā pieredze, pirms tam vadīja laikrakstu "Diena". "Vienotības" biedrs kopš 2011. gada, šobrīd – partijas vadītājs.
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirms vairāk nekā 15 gadiem bija ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša (Tautas partija) vadītā valdībā. Viens no "Jaunā laika" dibinātājiem, politiskās karjeras sākumā strādāja Saeimā, vēlāk desmit gadu pavadīja Briselē kā Eiropas Parlamenta deputāts. Bija Ministru prezidents kopš 2019. gada 23. janvāra, bet šovasar demisionēja.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") šo amatu ieņem nepilnu gadu. Līdz šim profesionālo darbību gan vairāk saistīja ar medicīnu, savulaik vadīja Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Bija veselības ministre Māra Kučinska valdībā. Bija ievēlēta 13. un 14. Saeimā. "Vienotībā" kopš 2019. gada, pirms tam neilgu laiku bija Latvijas Zaļajā partijā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") arī saglabāja amatu. Karjeru sāka Satversmes tiesā, vēlāk strādāja kā zvērināta advokāte. Bija Valsts prezidenta Valda Zatlera padomniece, bet pēc tam tikusi ievēlēta četros Saeimas sasaukumos (kopš 2011. gada), bijusi Saeimas priekšsēdētājas biedre. Politisko karjeru sāka Zatlera Reformu partijā, pēc tās izjukšanas pievienojās "Vienotībai". 2020. gadā neveiksmīgi pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") iekšlietu struktūrā ir jau kopš 1991. gada – bija policijas inspektors, strādāja arī Drošības policijā, vēlāk – Aizsardzības ministrijā. Bija iekšlietu ministrs astoņus gadus – gan Valda Dombrovska, gan Laimdotas Straujumas, gan Māra Kučinska valdībā. "Vienotībā" kopš 2014. gada.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) šo amatu ieņēma gan Valda Dombrovska, gan Laimdotas Straujumas valdībā. Bija satiksmes ministrs Māra Kučinska valdībā. Strādājis arī par Zemkopības un Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru. Ievēlēts Saeimā kopš 2006. gada (pēdējos sešos sasaukumos). Pirms tam vairāk darbojās pašvaldību līmenī, bija Bērzes pagasta domes priekšsēdētājs. Latvijas Zemnieku savienībā kopš 1997. gada.
KONTEKSTS:
Jauna valdība bija jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Jaunās valdības izveidi uzticēja Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai solījis arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Iepriekšējā valdība, kurā darbojās "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar tobrīd opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm šajā amatā ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu – ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
