Panorāma

Latvijā aizvien pieaug ēnu ekonomika

Panorāma

Panorāma

Valdību spiesti atstāt divi ministri

Premjers brīdina par Vitenberga atbrīvošanu no ministra amata

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirmdien, 16. maijā, koalīcijas partiju kopsēdē premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") valdību veidojošajām partijām norādījis, ka līdz ar iekšlietu ministres Marijas Golubevas ("Attīstībai/Par!") demisiju koalīcijas stabilitātes vārdā amatu nāksies atstāt arī ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (Nacionālā apvienība (NA)).

ĪSUMĀ:

  • Premjers pieprasījis NA ministra atkāpšanos par ultimatīvo Golubevas demisijas pieprasījumu. 
  • Kariņš prasa NA nomainīt vienu no valdības ministriem; piedāvā upurēt jaunāko  Vitenbergu.
  • NA dotas divas dienas laika, lai izšķirtos, kuru ministru upurēt; trešdien Kariņš paziņos lēmumu.
  • Dzintars premjera prasību dēvēja par politisko atriebību; par tālāko rīcību lems NA valde.
  • "Konservatīvo" deputāts: Izprotam premjera piedāvāto "diplomātiskās apmaiņas procedūru".
  • LTRK prezidents neizpratnē: Šis nav tas brīdis, kad mainīt ekonomikas ministru.
  • Politologi pieļauj: prasība par NA ministra nomaiņu varētu būt nākusi no “Attīstībai/Par!”.

Partijām dots laiks apdomāt šo priekšlikumu un paust nostāju, vai tās ir gatavas turpināt darbu koalīcijā kopā, ziņoja Latvijas Televīzija, kas saņēmusi neoficiālus apstiprinājumus no atsevišķu partiju pārstāvjiem. Vēlāk premjers medijiem apliecināja, ka prasa Nacionālajai  apvienībai (NA) viena ministra nomaiņu.

Meklēs jaunus iekšlietu un ekonomikas ministrus
00:00 / 04:22
Lejuplādēt

Kariņš sacīja, ka Golubevas atkāpšanās no amata bijusi atbildīga rīcība, bet vienlaikus notikusi politiska saviļņošanās, kas nebija nepieciešama. Proti, Golubevas demisija pieprasīta ultimatīvā veidā ar šantāžas piegaršu, – Golubevai jāpamet amats, pretējā gadījumā NA atsauks savus ministrus –, tādējādi apdraudot valdības pastāvēšanu.

"Ņemot vērā veidu, kā Nacionālā apvienība, nevis aicinot uz tikšanos, bet publiskā veidā izsakot savu viedokli, kuru es uztveru gan kā ultimatīvu, gan arī ar zināmu šantāžas elementu, nav iespējams koalīcijai bez tālākām maiņām turpināt strādāt šādā veidā. Tad jau nākamreiz jebkurš no partneriem varētu saprast, ka, lai jebko panāktu, neiet pārliecināšanas ceļu, bet ultimatīvo ceļu. Tādā veidā valdība ļoti īsā laikā kļūtu rīcībnespējīga," norādīja premjers.

Šādā situācijā premjers brīdinājis – lai koalīcijā atkal būtu politiskais līdzsvars, NA "par šādu šantāžas mēģinājumu" nāksies nomainīt vienu no ministriem. NA nav nosaukusi to ministru, kam nāksies pamest valdību, taču premjers rosinājis, lai tad no valdības aiziet jaunākais, un tas ir ekonomikas ministrs Vitenbergs.

NA dotas divas dienas laika, lai izšķirtos, kuru ministru upurēt. Ja nekas nemainīsies, trešdien tiks prasīta Vitenberga demisija, teica Kariņš.

Premjers teica, ka piedāvā "Attīstībai/Par!" Golubevas vietā izvirzīt jaunu iekšlietu ministra amata kandidātu, tāpat arī NA piedāvāts Vitenberga vietā izvirzīt citu kandidātu ekonomikas ministra amatam. "Man ir ticība un cerība, ka viņi to arī izdarīs un ka vistuvākajā laikā Saeimā varētu tikt piedāvāti balsojumi par jauniem ministriem," sacīja premjers.

Vitenbergs: tā ir politiska izrēķināšanās

Tikmēr NA vadītājs Raivis Dzintars sacīja, ka nepiekrīt tam, ka NA paustā apņemšanās pamest valdību, ja Golubeva neatkāpsies no amata, būtu bijis ultimāts. Tā bijusi atklāta pozīcija, pie kādiem nosacījumiem NA ir gatava turpināt darbu esošajā koalīcijā.

"Šāds aicinājums atkāpties vai demisijas pieprasījums attiecībā pret Nacionālās apvienības ministru, kur, kā mēs dzirdējām, nav pat būtiski, kurš ministrs, galvenais, ka Nacionālās apvienības ministrs, kā minimums šķiet savāds. Es teiktu, ka tas izskatās pēc politiskās atriebības," vērtēja Dzintars, norādot, ka no "Attīstībai/Par!" pārstāvjiem šāds aicinājums premjeram nav izskanējis.

Dzintars sacīja, ka par tālāko lems NA valde, konsultējoties ar Vitenbergu, un par saviem soļiem informēs koalīcijas partnerus.

Arī Vitenbergs šo notikumu pavērsienu sauc par politisku izrēķināšanos un pats no amata aiziet negrasās. "Šo situāciju es vērtēju kā politisko izrēķināšanos. Es kā ministrs un kā valsts iedzīvotājs atbalstīju Nacionālās apvienības pozīciju, ka tas, kas 10. maijā notika pie okupantu pieminekļa, kur latviešus sauca par fašistiem, apsaukāja arī tos mūsu tautiešus, kuri tur ieradās ar Ukrainas karogiem, mums tas nav pieņemami. Es nenožēloju savu izvēli un atkārtoju izvēli. Tagad notiekošais ir politiska izrēķināšanās par mūsu pausto nostāju," paziņoja politiķis.

VIDEO: Politiķu komentāri pēc koalīcijas sanāksmes:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Koalīcijā izprot, LTRK neizpratnē

Arī Golubeva, informējot par atkāpšanos no amata un atbildot uz jautājumu, vai varētu tikt prasīta kāda NA politiķa demisija, atzina, ka "Attīstībai/Par!" būs nosacījumi turpmākai sadarbībai ar Kariņa valdību, bet "tas nenozīmē, ka mēs esam gatavi šajā brīdī, kad Latvijai tiešām ir ļoti nepieciešama stabila valdība, kļūt par tiem cilvēkiem, kas šo valdību vēl turpmāk destabilizēs".

"Nedomāju, ka mēs rīkosimies pēc principa "aci pret aci", respektīvi, ka mēs tagad prasīsim automātiski kāda Nacionālās apvienības ministra demisiju vienkārši, lai apmierinātu savu kaut kādu atriebības kāri," sacīja Golubeva.

Tikmēr koalīcijā esošās partijas "Konservatīvie" Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans preses konferencē pēc koalīcijas sēdes sacīja, ka premjeram saskaņā ar koalīcijas līgumu ir tiesības atsaukt vienu vai otru ministru.

"Izprotam Ministru prezidenta piedāvāto diplomātiskās apmaiņas procedūru, kā risināt un stabilizēt koalīciju laikā, kad pēc nedaudz vairāk kā trim mēnešiem ir paredzētas Saeimas vēlēšanas, lai īpaši hibrīdkara apstākļos neradītu tādu situāciju, ka uzplauktu vispārējs populisms un tā tālāk.

Diplomātiskā apmaiņa šajā gadījumā būtu, ka divas koalīcijas partijas simetriski zaudē pa vienam ministram," skaidroja Feldmans.

Šis Kariņa piedāvājums, pēc politiķa teiktā, ir adekvāts esošajai situācijai ar mērķi, lai esošā valdība nostrādātu līdz jaunās Saeimas sanākšanai.

Arī Feldmans aicināja iesaistītās partijas pēc iespējas ātrāk izvirzīt jaunus ministru amatu kandidātus.

Par šādu notikumu pavērsienu valdībā neizpratnē ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tās prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka šajā saspringtajā laikā šādas politiskas svārstības nevar būt laba ideja.

"Ir pilnīgi nepieņemami, ka premjera un [iekšlietu] ministres domstarpībām par rīcību 9. maija pasākumos kaut kāds kāršu namiņš trāpa citiem ministriem viņu politiskās pārstāvniecības dēļ. Ir daudz risināmo jautājumu – enerģētika, piegādes, problēmas sankcionēto preču dēļ. Tā vai šā, esošais ministrs kādu laika strēķīti strādā, viņš tā kā saprot to laukumu, un esam atraduši formātu, kā to darām. Šis nav tas brīdis, kad mainīt ministru," uzskata LTRK prezidents.

Vērtē politologi

Politologs Filips Rajevskis pauda viedokli, ka premjera aicinājums par NA ministra atkāpšanos, visticamāk, patiesībā ir “Attīstībai/Par!” prasība.

Politologs Filips Rajevskis
00:00 / 00:21
Lejuplādēt

Līdzīgu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle: "Protams, šobrīd tirgojas visi. Un, ja “Attīstībai/Par!” redz, ka viņa ir zaudētāja šajā ministru sadales jautājumā jeb respektīvi, ka Golubevas kundze ir spiesta atkāpties, viņi, protams, grib vismaz piespiest kaut kādā mērā arī kādu citu justies šajā situācijā slikti – lai tas atsauktos negatīvi uz Nacionālo apvienību. Premjeram tomēr tas viss ir jāsadabū vienā spēlē, lai valdība paliek. Tas noved pie tā, ka tur kaut kādi šādi jocīgi kompromisi tiek meklēti pa vidu."

Viņas skatījumā Vitenberga demisijas prasībai trūkst argumentācijas, jo neviens no koalīcijas partneriem nav norādījis, ko ministrs darījis nepareizi.

Vienlaikus Metla-Rozentāle vērtēja, ka izmaiņas ministru amatos nenovedīs pie valdības krišanas, jo priekšvēlēšanu laikā gāzt valdību nav ieinteresēts neviens politiskais spēks.

KONTEKSTS:

Šogad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, pretēji aicinājumiem nelikt ziedus un nepulcēties pie pieminekļa Uzvaras parkā 9. maijā, daļa iedzīvotāju to darīja. Turklāt 10. maijā pēc ziedu aizvākšanas, ziedu licēji vēlreiz devās pie pieminekļa. Vakarā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, no kuriem daļa slavināja Padomju armiju un Krieviju. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks notikušajā pie padomju pieminekļa Uzvaras parkā vainoja policijas neizdarību, atstādinot no dienesta pienākumu pildīšanas trīs policijas amatpersonas.

Reaģējot uz notikušo 9. un 10.maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā Rīgā, Nacionālā apvienība pieprasīja atbrīvot no amata iekšlietu ministri Marijas Golubevu ("Attīstībai/Par!"), pretējā gadījumā solot neturpināt darbu šajā valdībā un lemt par savu ministru atsaukšanu.

Dažas dienas pēc pieprasījuma Golubeva paziņoja par atkāpšanos no amata. Politiķe atgriezīsies darbā Saeimā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti