Jēkabpils mērs: Daba pati visu sakārtos
Pērn janvāra sākumā Jēkabpilī nebija svarīgāku ziņu par izmaiņām Daugavas ūdeņos. Upe izgāja no krastiem, appludinot plašas novada teritorijas, tūkstošiem tonnu smaga vižņu un ledus putra spieda pilsētas aizsargdambi. Ūdens līmenis nepārtraukti cēlās, līdz sasniedza kritisko robežu 13. janvārī.
"Tu nevari stāties pretīm tai masai. Daba visu pati sakārtos. Mēs varam tikai lūgties. Un, kad man prasīja, kas mums ir jādara, es teicu – aizejiet uz baznīcu, palūdziet, un tas būs lielākais darbs, ko jūs varētu izdarīt," norādīja Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
Atceroties pērnā gada notikumus, Ragainis atzīst: "Nevienu nakti negulējām. Es mēģināju, bet nevarēju. Pirmās sešas naktis – varbūt stundu bija aizvērtas acis. Laikam tas bija adrenalīns. Pārgurums bija ļoti liels."
Civilās aizsardzības štābā dažādiem plūdu scenārijiem jau gadiem ilgi bijuši gatavi. Taču šoreiz Daugava uzvedusies citādāk. Nav bijis laika garām apspriedēm. Izmantotas ierēdņu, glābēju, uzņēmēju zināšanas, jo bija skaidrs – aizsargdambis pilsētu var nenosargāt.
"Dambis, kā ļoti daudzi padomju laikos būvētie dambji, ir uzbūvēts nevis no tāda materiāla, kā tehniskajā literatūrā aprakstīts un kā vajadzētu būt, bet no tāda materiāla, kāds ir bijis tajā brīdī pieejams,"
stāstīja Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācijas vadītājs Jānis Biezais.
Ragainis vēl atceras: "Kolēģis iznāca no mājām, viņš dzīvo pie pašas Daugavas, apskatīties, kas notiek. Un tieši tajā brīdī dambis iedeva sūci un tādu brukšanu."
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jēkabpils daļas komandieris Dzintars Cvilikovskis atzina – tas mirklis bijis neaizmirstams.
"Visi bijām tādā stresā, arī nedaudz uzvilkti. Situācija bija nedaudz savādāka nekā citos gados, kad bija plūdi. Ugunsdzēsēji, protams, vienmēr ir kaujas gatavībā. Apzinoties šo visu situāciju, mēs darījām visu, kas iespējams – bija sadzītas laivas, dažnedažāda tehnika, lai lielu plūdu gadījumā mēs varētu cilvēkus evakuēt un sniegt citu palīdzību," atminas komandieris.
Kļūda – visi speciālisti strādāja bez atpūtas
"Cilvēki maisus bēra ar rokām, ko varēja, to ar traktoru, bet lielākoties maisus bēra ar rokām. Strādāja nenogurstoši – dienu un nakti, tad sapratām, kur ir mūsu kļūda, jo visi speciālisti, kas spēja strādāt ar sūknēšanas tehnikām, kuri pārzināja ūdens saimniecības lietas, jau bija pārguruši. Pašvaldības policijas darbinieki, kuri strādāja bez maiņām, jau bija pārguruši," atzina Ragainis.
Jēkabpiliešiem steigušies palīgā Daugavpils un citu pašvaldību kolēģi. Pašvaldības policistiem tuklāt nācās kontrolēt "plūdu tūristu" uzvedību, jo cilvēki braukuši skatīties, kā pilsēta cīnās ar Daugavas untumiem, un nav sapratuši, cik tas ir bīstami.
Tikmēr ar smilšu maisiem, plēvēm nostiprināti 850 metri aizsargdambja. Brīvprātīgie strādājuši roku rokā ar uzņēmējiem, kuriem atlīdzība šajā situācijā neesot bijusi prioritāte. Svarīgākais – glābt mājas, cilvēkus un novērst traģēdiju.
"Man liekas, ka dambis jau bija sabrucis. Tā ledus, putras masa viņu kā švammi turēja. Visi tie, kas piedalījās, tiešām [dambi] izglāba par mata tiesu.
Naktī nogruvums bija diezgan nopietns – bija uzlikta virsū plēve, tā nobruka. Nāca zemessargi, taisīja tādas speciālas ūdens atvades vietas, lai ūdens neienāk ar joni caur šejieni, un mēs visi likām to plēvi, ar maisiem nostiprinājām, neskatoties uz to, ka šai malai lēnām ūdens gāja pāri. Dambis principā jau bija nekāds, neviens nepaskatījās, vai mēs te drīkstam atrasties vai nedrīkstam atrasties," atminas Ragainis.
Kamēr visi spēki tika vērsti, lai nostiprinātu aizsargdambi, viesnīca, kas atrodas tiešā Daugavas krastā, esot bijusi pārvērtusies gluži vai par kuģi. Tās "kapteinis", precīzāk – īpašnieks, ar visu komandu to neesot pametis, viesiem gan bijusi jāmeklē cita mājvieta.
"Daugavkrastu" viesnīcas pagrabā – ūdensizturīgas fotogrāfijas
"Ļoti skaista tā Daugava, māmulīte. Un kādreiz viņa mazliet padara arī kaut ko pāri, ja neesi sagatavojies," teic viesnīcas "Daugavkrasti" īpašnieks Mārtiņš Krūmiņš.
Viņš atzina, ka par maz smilšu maisu bija saveduši. "Pagrabstāvā sākās. 10 centimetri bija līmenis tāds, ka mēs nespējām uzvarēt Daugavu. Ja es būtu nopietnāk attiecies, protams, ka tas būtu maksājis lielu naudu, un arī tas, ka es nezināju, kur tajā brīdī dabūt jaudīgus sūkņus," gūtās mācības uzskaita Krūmiņš.
Viesnīcas īpašnieks smej – tagad pagrabstāvā ir apskatāmas ūdensizturīgas fotogrāfijas.
Uzņēmējs atzina, ka ar tik vērienīgu Daugavas spēku toreiz nebija rēķinājies, tāpēc seku likvidēšana norisinās vēl joprojām.
Šobrīd, kad ir pagājis gads un pilsētai tik lielu plūdu briesmas nedraud, aizsargdambis tiek cītīgi rekonstruēts, ļaudis pastaigājas gar aizsalušo Daugavu un filmēšanas brīdī vēl gaida ledus iešanu.
Ragainis prognozē: "Tuvākajā laikā, iespējams, pat šovakar varētu sākties ledus iešana šeit Daugavā, jo augšā viņš ir pagājis, lietus šodien arī bija, jo tas ir atkarīgs no lietus, no vēja. Ja šodien būtu lielāks vējš, es pieļauju, ka viņš jau būtu.
Šie putni šobrīd parāda to, ka tas varētu sākties tuvākajā brīdī. Tie ir desmitiem gadu ilgi novērojumi – kad kaijas bieži vien sēž uz ledus un kad šādā brīdī viņas sāk trakot, sākas ledus iešana. Viņi to jūt."
Neticami, bet pēc aptuveni 25 minūtēm Ragaiņa prognozes piepildījās un Daugavā sāka iet ledus.
