Vitālijam Smirnovam bija 28 gadi. Ģimene ir no Līvānu novada, kur tuvinieki, draugi un bijušie dienesta biedri atvadījās ar domām par Vitāliju – kāds viņš bija un kādu viņu atcerēsies.
Dāvis Daugelis pazinis Vitāliju jau kopš bērnudārza laikiem: "Viņš bija ļoti sirsnīgs, vienmēr izpalīdzēja, kad bija nepieciešamība, un bija ļoti labs draugs, jā. Mēs bijām pazīstami kopš bērna kājas jau. Bērnudārzā gājām kopā un arī skolā."
Sarkanbaltsarkanais karogs atvests kopā ar Vitālija urnu no Ukrainas. Vitālijs bijis īsts patriots. Stāvējis godasardzē pie Brīvības pieminekļa.
Brīžus kopā ar Vitāliju atminējās arī bijušais dienesta biedrs NBS Edgars Cīrulis: "Spilgti atceros, mēs uzsākām dienestu kopā 2015. gadā un kopā arī devāmies uz štāba bataljonu, uz Godasardzes rotu. Un pirmo stundu es esmu kopā ar viņu godam aizvadījis pie Brīvības pieminekļa."
To, ka grib palīdzēt Ukrainai, Vitālijs esot izlēmis jau uzreiz pēc Krievijas sāktā pilna mēroga kara. Atvaļinājies no dienesta, lai dotos uz Ukrainu kā brīvprātīgais.
Pametis daudz mierīgāku un labi atalgotu karjeru Latvijā. Ukrainā gan karojis, gan gādājis Ukrainas armijai nepieciešamās lietas.
Uz Ukrainu viņš braucis, tuviniekiem un mammai sakot – ja nekarošu es, tad būs jākaro jums, pastāstīja NBS vecākais eksperts militāri reliģiski starptautiskos jautājumos Elmārs Pļaviņš: "Viņš arī jau bija ievainots un atbrauca mājās, izārstējās un aizbrauca atpakaļ. Tas liecina par viņa drosmi, spēku un tādu neatlaidību un pašaizliedzību."
Tikmēr Zemessardzes 35. kājnieku bataljona komandieris Jānis Svilpe visam pāri Vitāliju vienmēr atcerēsies mīlošu: "Vitāliju es atcerēšos vienmēr kā savus cīņu biedrus, savu tēvzemi un arī mūsu kolēģus mīlošu. Un šīs mīlestības apliecinājums, lūk, šeit ir – viņš ir atdevis savu dzīvību par mums."
Brīvības cīnītāja gars ir Vitālija dzimtā bijis arī agrāk.
Tepat līdzās apbedītais vecvectēvs bija nacionālais partizāns, varonīgi krita cīņā pret padomju okupantiem.
"Es gribētu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus nepagurt savā atbalstā Ukrainai, jo Ukraina patiešām izcīna mūsu cīņu. Un, ja mēs negribam, lai pie mums arvien vairāk būtu kapu kopiņu un, nedod, Dievs, arī karadarbība šeit, tad, lūdzu, nepagurstam savā atbalstā Ukrainai un turpinām šo labo darbu," sacīja Svilpe.
KONTEKSTS:
1. oktobrī karadarbības zonā Ukrainā, Limanā, Kramatorskas rajonā, drona raidīta trāpījuma rezultātā gāja bojā Latvijas pilsonis. 14. oktobrī kritušais tika godināts militārā ceremonijā Kijivā un pēc kremēšanas atvests atpakaļ dzimtenē.
Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Ukrainā frontē bojāgājušā karotāja ģimenei sniedza atbalstu, tai skaitā sedza repatriācijas izmaksas.
Kritušais brīvprātīgais ir pirmais publiski zināmais nogalinātais latviešu karavīrs kopš vispārējā Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā.
Šis gan nav pirmais gadījums, kad cīņās Ukrainas frontē krīt karotāji no Latvijas. Viens brīvprātīgais krita 2014. gadā, cits tika smagi ievainots un mira vēlāk.
Šobrīd ir ziņas par 18 kaujiniekiem no Latvijas, kuri frontē sargā Ukrainas un arī Latvijas brīvību.
