Uz tikšanos ar VID bija ieradušies Lielbritānijā, galvenokārt Londonā dzīvojošie latviešu diasporas pārstāvji, kuri savulaik ir devušies labāk atalgota darba meklējumos uz šo valsti.
Tiekoties ar diasporas pārstāvjiem, VID uzsvaru lika uz muitas procedūrām, kas stāsies spēkā situācijā, ja tiks piedzīvots “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no ES bezvienošanās ceļā. Īstenojoties šādam scenārijam, Lielbritānija kļūs par vienu no trešajām valstīm, ar kuru ES nav faktiski nekādu vienošanos par sadarbību, kas nozīmē tādas pašas muitas procedūras, kā ar daudzām citām trešajām valstīm.
“Gan iedzīvotājiem Latvijā, gan arī Lielbritānijā jāsaprot, ka bezvienošanās “Brexit” gadījumā attiecībā uz muitas un nodokļu procedūrām Lielbritānija kļūs par vienu no trešajām valstīm, līdzīgi kā Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un tamlīdzīgi,” norādīja VID Muitas pārvaldes vadītājs Raimonds Zukuls.
Piemēram, nekomerciāls pasta sūtījums (privātpersona no trešās valsts sūta citai privātpersonai ES valstī) tiks atbrīvots no nodokļiem gadījumos, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, dažādiem produktiem (alkoholam, cigaretēm, utt) tiks ierobežots atļauto ievedamo vienību skaits. Savukārt preces, ko ceļotājs ievedīs personīgajā bagāžā, netiks apliktas ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, ja to kopējā vērtība vienai personai nepārsniegs:
- 430 eiro – ja persona ceļos ar gaisa transportu vai jūras transportu,
- 300 eiro – ja persona ceļos pa sauszemi,
- 285 eiro – ja ceļotājs ir bērns vecumā līdz 15 gadiem, neatkarīgi no transporta veida.
Tāpat bezvienošanās “Brexit” gadījumā personīgajā bagāžā nedrīkstēs ievest gaļu un gaļas produktus (speķi, svaigu vai apstrādātu gaļu, t.sk., putnu gaļu, dzīvnieku taukus, dažāda veida desas, gaļas konservus, ar gaļu pildītus vai to saturošos mīklas izstrādājumus, makaronus, mērces, zupas u.c.), pienu un piena produktus (pienu, jogurtu, krējumu, biezpienu, kefīru, sieru, sviestu, iebiezināto pienu, saldējumu u.c.), kā arī lolojumdzīvnieku barību, kuras sastāvā ir gaļa vai piens. Spēkā stāsies arī dažādi citi ierobežojumi, ar kuriem būs jārēķinās.
Tāpat VID amatpersonas Latvijas vēstniecībā Londonā tikās ar Lielbritānijā strādājošajiem uzņēmējiem, kā arī Lielbritānijas Enerģētikas, rūpniecības un uzņēmējdarbības ministrijas pārstāvjiem. Apspriesti jautājumi, kas skar preču muitošanu, tarifus un citas aktualitātes, ar ko būs jārēķinās bezvienošanās Brexit gadījumā.
Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā 100 000 Latvijas valsts piederīgo, kas ir lielākā ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu kopiena.
KONTEKSTS:
Pašreiz noteiktais "Brexit" datums ir 31. oktobris, un Boriss Džonsons, kurš vasarā premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, aktīvi uzstāj, ka šajā datumā Lielbritānijas izstāsies no ES ar vai bez vienošanās. Iepriekšējo vienošanos britu parlaments noraidīja, un 2. oktobrī Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līguma – Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski.
Britu parlamenta septembrī apstiprinātais likumprojekts ļaus likt Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. Premjers paziņoja, ka pagarinājumu nelūgs.
Džonsons arī mēģināja apturēt parlamenta darbību, bet tiesa atzina, ka tas nebija pamatoti, un parlaments darbu atsāka.
Lielbritānijas valdība oktobra sākumā publiskoja jauno "Brexit" piedāvājumu, kur iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. Taču Eiropas Parlamenta "Brexit" koordinācijas grupa kategoriski noraidīja jaunākos Lielbritānijas valdības priekšlikumus. Izplatītajā paziņojumā deputāti norādīja, ka pašreizējā formā izmaiņas nevar atbalstīt.
