Eiropas Parlamenta komiteja noraida Džonsona jauno «Brexit» līguma piedāvājumu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir noraidījuši jaunāko Lielbritānijas valdības priekšlikumu par izstāšanās līguma izmaiņām. “Brexit” komitejas deputāti uzskata, ka Borisa Džonsona valdības ierosinājums ir pārāk neskaidrs, ka tas apdraud miera procesu uz Īrijas salas un dod vienpusējas veto tiesības Ziemeļīrijas parlamentam, kas šobrīd nemaz nedarbojas.

ĪSUMĀ:

  • EP “Brexit” grupa kategoriski noraida jaunāko Džonsona piedāvājumu izstāšanas līgumam.
  • Džonsons piedāvā: Ziemeļīrija turpina ievērot Eiropas Savienības (ES) tirgus noteikumus, par to balsojot ik pēc četriem gadiem.
  • Ja Ziemeļīrija to neatbalstītu, reģions pārstātu ievērot ES noteikumus.
  • Taču Ziemeļīrijas parlaments nespēj sanākt uz sēdi jau trīs gadus.
  • EP neapmierina neskaidrība, kā notiks muitas kontrole starp Īriju un Ziemeļīriju.
  • EP: Pārbaudes apdraud Ziemeļīrijas miera līgumā ietverto brīvās tirdzniecības principu.
  • Eiropas Komisija: Londonas piedāvājumā ir pārāk daudz neskaidrību.

Eiropas Parlamenta “Brexit” koordinācijas grupa kategoriski noraida jaunākos Lielbritānijas valdības priekšlikumus. Izplatītajā paziņojumā deputāti norāda, ka pašreizējā formā izmaiņas nevar atbalstīt.

Viens no klupšanas akmeņiem ir Ziemeļīrijas parlamentam paredzētās veto tiesības. Proti, ja šīs reģionālās asamblejas deputāti ik pa četriem gadiem nebūs gatavi paust atbalstu tam, ka Ziemeļīrija turpina ievērot Eiropas Savienības noteikumus un prasības, tad šis reģions to vairs nedarīs. Bet šis parlaments nespēj sanākt uz sēdi jau trīs gadus.

Eiropas Parlamenta komiteja noraida Džonsona jauno «Brexit» līguma piedāvājumuArtjoms Konohovs

    Viens no koordinācijas grupas locekļiem Filips Lambertss saka, ka šāds risinājums nevar būt pieņemams.

    “Džonsona piedāvātais priekšlikums paredz, ka vispirms mums ir jāpiekāpjas. Un tad varbūt – un tā ir tikai teorija – varbūt notiks tās piekāpšanās, ko viņš ir skaļi apsolījis.

    Jo piekrišana nozīmē piekrišanu. Ja tās nebūs, tad Ziemeļīrija nesekos tiem pašiem noteikumiem,” norādīja Lambertss.

    Eiroparlamentāriešus neapmierina arī neskaidrība par to, kā varētu notikt muitas kontrole starp Īriju un Ziemeļīriju. Un jau pats fakts, ka šādas pārbaudes būs vajadzīgas, apdraud Ziemeļīrijas miera līgumā ietverto brīvās tirdzniecības principu.

    Arī Īrijas premjers ļoti vēsi izteicās par Džonsona priekšlikumiem, norādot, ka ir pretruna starp to, ko viņš saka un kas ir rakstiskajos priekšlikumos.

    "Mani pārliecina premjerministra Džonsona teiktais šodien, ka viņš nerosina veidot jaunu fizisku infrastruktūru, kas būtu saistīta ar muitu vai muitas pārbaudēm. Bet tas faktiski ir pretrunā ar dokumentiem, ko vakar iesniedza Lielbritānijas valdība. Tāpēc es domāju, ka Barnjē darba grupai būs jāizvilina informācija no Apvienotās Karalistes valdības par to, ko šie priekšlikumi nozīmē. Bet mūsu mērķis ir ļoti skaidrs. Mēs nevēlamies redzēt nevienu muitas punktu starp ziemeļiem un dienvidiem, kā arī nevēlamies redzēt tarifus vai ierobežojumus tirdzniecībai ziemeļu un dienvidu virzienā. Tie visi tika atcelti 1990. gados. Mēs nevēlamies atgriezties pie tā. Lielākā daļa cilvēku ziemeļos to negrib. Lielākā daļa cilvēku Īrijas Republikā to negrib. Bet, ja mēs būsim divās dažādās muitas savienībās, es domāju, ka tas rada patiesas grūtības, kā to atrisināt," sacīja Īrijas premjerministrs Leo Varadkars.

    Eiropas Komisijas reakcija līdz šim ir bijusi piesardzīgāka. Tomēr arī šīs iestādes preses sekretāre Nataša Berto atzina, ka Londonas iesniegtajā piedāvājumā ir pārāk daudz neskaidrību.

    “Priekšsēdētājs [Žans Klods] Junkers ir paudis gandarījumu, ka Lielbritānijas piedāvātajā tekstā ir vērojams pozitīvs progress. Tomēr viņš ir arī norādījis, ka priekšlikumā joprojām ir problemātiski jautājumi, ko Lielbritānijai vajadzētu atrisināt.

    Junkers ir uzsvēris, ka jau izstāšanās līgumā ir jābūt ietvertam skaidram juridiskam mehānismam, nevis tikai atsaucēm uz risinājumiem, kas tiks apspriesti pārejas posmā,” norādīja Berto.

    Borisa Džonsona valdības ieceri ir asi kritizējusi arī Lielbritānijas opozīcija. Tomēr pie varas esošie politiķi uzstāj, ka šis priekšlikums var kļūt par nopietnu pamatu izstāšanās līguma izmaiņām un ka vienošanos var panākt līdz Eiropas Savienības līderu sanāksmei, kas notiks pēc divām nedēļām.

    KONTEKSTS:

    Pašreiz noteiktais “Brexit” datums ir 31. oktobris, un  Džonsons, kurš vasarā premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, aktīvi uzstāj, ka šajā datumā  Lielbritānijas izstāsies no ES ar vai bez vienošanās. Iepriekšējo vienošanos britu parlaments noraidīja, un 2. oktobrī Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līguma - Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski.

    Britu parlamenta septembrī apstiprinātais likumprojekts ļaus likt Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. Premjers paziņoja, ka pagarinājumu nelūgs.

    Džonsona arī mēģināja apturēt parlamenta darbību, bet tiesa atzina, ka tas nebija pamatoti, un parlaments darbu atsāka. Tiesa, Džonsons plāno atkal lūgt apturēt parlamenta darbu.

    2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti