ĪSUMĀ:
- Boriss Džonsons kļūst par Konservatīvo līderi un būs britu premjers.
- Džonsonu atbalstīja 66% partijas biedru, viņa konkurentu Hantu – 34%.
- Džonsons uzskata, ka spēs nodrošināt “Brexit” un reizē sadarbību ar Eiropu.
- Džonsons atzina: visus neapmierinās viņa ievēlēšana partijas līdera amatā.
- Aizejošā valdības vadītāja Terēza Meja pauda pilnu atbalstu Džonsonam.
- Viņu apsveica arī sāncensis Hants.
- Opozīcijas līderis Korbins: Džonsonu atbalsta mazākums, nevis visa valsts.
- “Moody’s” brīdina: Pieaug iespēja, ka būs “Brexit” bez vienošanās.
Džonsons saņēma 66% balsu (92 153 balsis), bet viņa konkurents, pašreizējais Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džeremijs Hants - 34% balsu (46 656 balsis). Balsojumā piedalījās kopumā 87% partijas biedru, un 509 biļeteni tika atzīti par nederīgiem.
Savā runā pēc balsojuma rezultātu paziņošanas Džonsons teica, ka apzinās - visus neapmierinās viņa ievēlēšana partijas līdera amatā:
"Es zinu, ka visapkārt būs cilvēki, kuri apstrīdēs jūsu lēmuma pamatotību."
"Šajā mūsu vēsturei nozīmīgajā pagrieziena punktā mums atkal ir jāvēršas pie diviem cēliem instinktiem. No vienas puses, tā ir dziļa vēlme draudzēties, brīvi tirgoties un abpusēji atbalstīt drošības un aizsardzības jomā mūsu Eiropas partnerus. No otras puses, ir vienlīdz dziļa vēlme saglabāt demokrātisku pašu valdīšanu šajā valstī. Protams, daži saka, ka šīs vēlmes nav savienojamas un to vienkārši nav iespējams izdarīt. Es šorīt lasīju "Financial Times", ka neviens no jaunajiem līderiem nav saskāries ar tik lielu skaitu biedējošu apstākļu.
Es skatos uz jums un prasu sev – vai jūs esat iebiedēti? Vai jūs jūtaties iebiedēti?
Man tā neizskatās. Es ticu, ka mēs to varam paveikt un šīs valsts iedzīvotāji mums uzticas. Un mēs zinām, ka mēs to paveiksim!" sacīja politiķis.
Runājot par saviem plāniem, Džonsons izmantoja savas kampaņas saukli "Nodrošināt, apvienot un sakaut" ("Deliver, Unite, Defeat").
"Nodrošināt "Brexit", apvienot valsti un sakaut [Leiboristu partijas līderi Džeremiju] Korbinu," saukli skaidroja Džonsons. Pēc tam viņš lietoja vārdu spēli, sakot, ka kampaņas saukļa saīsinājumā DUD pietrūkst burta E no vārda "energise" ("aktivizēt").
"Vecīt, mēs aktivizēsim šo valsti!" ("Dude, we are going to energise this country!") teica Džonsons.
Politiķis uzsvēra, ka kļūt par Konservatīvās partijas līderi ir liels gods. Tāpat viņš uzteica sava konkurenta Hanta idejas.
Savas runas nobeigumā Džonsons teica, ka kampaņa ir beigusies un tagad sāksies darbs.
Taču analītiķi prognozē, ka jau pašā savas darbības sākumā Džonsonam nāksies saskarties ar asu politisko pretestību, tostarp vadošo partijas politiķu vidū.
Aizejošā valdības vadītāja Terēza Meja pauda pilnu atbalstu Džonsonam kā viņas pēctecim amatā.
Arī viņa sāncensis Hants apsveica Džonsonu un tviterī paziņoja, ka Džonsons būs labs premjers, kas nepieciešams valstij šajā izšķirošajā brīdī.
Kredītreitingu aģentūra “Moody’s” pēc Džonsona ievēlēšanas paziņoja, ka ir pieaugusi varbūtība, ka Lielbritānija atstās Eiropas Savienību (ES) bez vienošanās, jo Džonsons iepriekš izteicies, ka “Brexit” notiks 31. oktobrī neatkarīgi no tā, vai vienošanās būs panākta vai ne. Un tas atstās negatīvu iespaidu uz Lielbritāniju, norādīja “Moody’s”.
Arī opozīcijas leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins paziņoja, ka Džonsonu atbalstīja vien aptuveni 100 000, nevis visa valsts, un “Brexit” bez vienošanās nozīmēs zaudētās darbavietas un augstākas cenas veikalos, un šīs valsts cilvēkiem ir jāizlemj, kurš būs premjers, vēstīja “Sky News”.
Ja kāds premjers spētu “iepārdot” otru referendumu britu vēlētājiem, tad to varētu izdarīt tieši Boriss Džonsons, kurš par spīti dažādiem nekorektiem izteikumiem un kļūdām ir ļoti populārs politiķis un talantīgs runātājs. “Tāpat ir ļoti iespējams, ka viņam vispār neizdosies izveidot spēcīgu un stabilu valdību, un tad viņš kā premjerministrs būs tikai pāris mēnešus. Tad varētu tikt sasauktas vēlēšanas un, iespējams, būs referendums par palikšanu Eiropas Savienībā. Šīs divas lietas ir diezgan iespējami rezultāti no Borisa Džonsona premjerēšanas,” komentē domnīcas “ UK in a Changing Europe” pētnieks Alans Veidžers.
Par premjera vecāko padomnieku varētu kļūt Dominiks Kamings, kas ir bijušais "Brexit" izstāšanās kampaņas vadītājs.
Kas ir Džonsons?
Ambiciozais un skandalozais 55 gadus vecais Džonsons, īstajā vārdā Aleksandrs Boriss de Pfefels Džonsons, pavadījis ilgus gadus gan pašā britu politikas centrā, gan atradies tās kuluāros.
Lai arī Džonsons ir viena no pazīstamākajām britu politikas sejām, viņš dzimis ASV, bet skolojies Eiropā. Ilgus gadus viņam bija ASV un Lielbritānijas dubultpilsonība, līdz 2015. gadā viņš no tās atteicās, paužot lojalitāti Lielbritānijai.
Viņš nāk no elitāras ģimenes – viņa tēvs bija Eiroparlamenta deputāts, strādājis Eiropas Komisijā un Pasaules Bankā, bet māte – māksliniece.
Savu karjeru viņš sāka kā žurnālists - vispirms laikrakstā “The Times”, vēlāk kļuva par “the Daily Telegraph” Briseles korespondentu. Tolaik viņa raksti guva lielu atsaucību britu eiroskeptiķu vidū.
Politikā viņš nonāca 2001. gadā, kad tika ievēlēts par deputātu parlamentā. Tad viņa politiskā ideoloģija sāka iegūt liberālākas aprises.
2008. gadā toriji viņu izraudzījās kā savu kandidātu Londonas mēra vēlēšanām, kurās viņš uzvarēja. Vēlāk tika pārvēlēts arī uz otro termiņu. 2015. gadā atkal atgriezās parlamentā.
Gadu vēlāk jau kļuva par vienu no redzamākajām “Brexit” sejām. Viņš aktīvi atbalstīja britu izstāšanās kampaņu. Tolaik viņam piedāvāja kandidēt uz toriju līdera amatu, kas nozīmētu arī premjera krēslu, taču viņš atteicās. Par premjeri kļuva Terēza Meja un izraudzījās viņu kā ārlietu ministru. Pēc diviem gadiem amatā viņš atkāpās, protestējot pret Mejas “Brexit” politiku. Jau tad sāka klīst baumas, ka viņš, iespējams, uzlūkojis pašas Mejas amatu.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja 7. jūnijā atkāpās no Konservatīvās partijas vadītājas amata, līdz ar to arī no premjeres amata. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.
Cīņa par britu valdošās Konservatīvās partijas vadītāja amatu turpinājās vairākus mēnešus. Pēdējo septiņu nedēļu laikā aptuveni 160 000 partijas biedru bija iespēja nobalsot par sev vēlamāko partijas vadītāja pretendentu – bijušo Londonas mēru un ārlietu ministru Borisu Džonsonu vai pašreizējo ārlietu ministru Hantu.
Borisa Džonsona kandidatūra līdz šim ir vērtēta visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū. Galvenokārt tāpēc, ka Džonsons aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
