Aizvadītās nedēļas sākumā no Rīgas lidostas ceļā uz Itāliju devās Metalurga īpašnieku, Valsts kases un kreditoru kluba pārstāvji. Viņu mērķis bija Romā bankai "UniCredit"lūgt atlikt jau šomēnes gaidāmo kredīta maksājumu, kura segšanai "Metalurgam" naudas nav. Taču Itālijas brauciens beidzās bez cerētā rezultāta. "Unicredit" nepiekrita "Metalurgam" mainīt kredīta atmaksas noteikumus, neredzot, ka īpašniekiem būtu skaidrs biznesa plāns. Tāpēc vismaz pagaidām itāļi, šķiet, izvēlējušies piedzīt parādu no Latvijas valsts, kas ir "Metalurga" galvotāja.
Akcionāri strīdas
Pēc tam situāciju mēģināja risināt Ekonomikas ministrijā. No vienas puses galvenais rūpnīcas īpašnieks Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, no otras – mazākumā palikušais akcionārs Kirovs Lipmans. Visi secināja – investors rūpnīcas glābšanai vēl nav atrasts, bet citi priekšlikumi – savstarpēji nepieņemami.Lipmans atkal atzina, ka viņam ir kauns par Zaharjina un Segala mēģinājumu glābt savu privāto biznesu uz valsts rēķina.
"Ja viņi pa 10 gadiem noveduši līdz tādai situācijai "Metalurgu", viņiem jānoliek uz galda akcijas un jāiet projām! Viss! Projām!" teica Lipmans. Lipmans sola, ka tādā gadījumā ir gatavs glābt "Metalurgu" bez valsts atbalsta, pats ar saviem spēkiem vien.
"Valsts interesēs, valsts labumā es gatavs to "Metalurgu" paņemt un pacelt otrreiz. Pirmoreiz es to izdarīju un man iedeva Triju Zvaigžņu ordeni. Esmu gatavs otrreiz to izdarīt. Bet es jums saku - man pat investori nav vajadzīgi! Man ir bankas, kas man uzticas, kur es varu jebkurā momentā – es varu šodien aiziet. Man vajag 50 miljonus, es paņemšu 50 miljonus. Bet es zinu, ka es viņus atdošu! Es zinu, kā es nopelnīšu! Nevar būt, ka "Metalurgs" nevar nopelnīt! Viņam vajag pelnīt!" apgalvo uzņēmuma mazākuma akcionārs.
Turpretim uzņēmuma liekākais īpašnieks Zaharjins akcijas atdot nav gatavs, runa tikai varot būt par akciju ieguldīšanu.
"Visu savu paketi kopā ar Segala kungu, kas veido 71%, mēs esam gatavi ieķīlāt bankā pret papildus kredītlīdzekļiem vai pret kādām konkrētām investīcijām, lai šo naudu novirzītu uzņēmuma apgrozāmajos līdzekļos un izietu no šīs vissmagākās finanšu situācijas," teica Zaharjins.
Finanšu ministrs Andris Vilks jau norādījis, ka akcionāru īpašumi mērāmi simtos miljonu latu un ka no tiem varētu ieguldīt naudu rūpnīcā, bet par to Zaharjins joprojām runā negribīgi un turpina apgalvot, ka esot bez naudas. Taujāts vai pārdodot kādu personīgo īpašumu nevarētu uzņēmumu glābt, Zaharjins atbild, ka "ja tas būs glābiņš rūpnīcai, tad es to izdarīšu".
Ekonomikas ministrijā gan "Nekā Personīga" vēlāk atzina, ka sanāksmes laikā tomēr Zaharjins neko tamlīdzīgu nav solījis. Bet Lipmana priekšlikums esot juridiski neizpildāms – valsts nevar vienkārši atņemt akcijas vienai sastrīdējušos akcionāru daļai un atdot tās otrai. Daudz laika manevriem vairs nav.
Vēl atlikušas divas nedēļas
"Es domāju, tās ir nākamās 10 dienas, varbūt divas nedēļas. Tas ir apmēram tas laika limits, kas ir šobrīd. Akcionāriem un kreditoriem, par kuru būtu jāvienojas par turpmāko rīcības modeli," saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš.
Ja rezultāta nav, valstij jāizlemj - vai "Metalurga" vietā samaksāt vairāk nekā 51 miljonu vērto galvotā kredīta atlikušo daļu un ļaut rūpnīcai bankrotēt, mēģinot zaudējumus atgūt no uzņēmuma mantas izpārdošanas, vai ieguldīt "Metalurga" glābšanā vēl daudz lielākas summas, cerot, ka tas atkopsies. Pašlaik svaru kausi esot par labu uzņēmuma saglabāšanai, bet jebkurā gadījumā skaidrs, ka Zaharjins un Segals tiks atstādināti no rūpnīcas vadības. Ministrijā uzskata, ka pašreizējiem Metalurga vadītājiem nevar uzticēties.
"Lai kreditori noticētu uzņēmuma dzīvotspējai un iespējai mainīt līdzšinējo darbību, protams, ka būtu jānotiek izmaiņām vadības komandā un šeit mūsu Ekonomikas ministrijas speciālisti un arī es pats personīgi pievienojos šim uzskatam. Jebkuram normālam kreditoram vienmēr ir interese atgūt šo naudu no uzņēmuma saimnieciskās darbības, no uzņēmuma darbības turpināšanas, nevis no ķīlas realizācijas un tāda ir, protams, arī valdības nostāja manā skatījumā. Nu, katrā ziņā, tā ir Ekonomikas ministrijas nostāja. Līdz ar ko mūsu uzskats ir, ka jādara viss iespējamais, lai uzņēmums turpinātu darbu," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
Neveiksmju cēloņi
Lipmans uzskata, ka "Metalurga" sliktie panākumi saistīti ar to, ko secinājuši gan "Ernst&Young" auditori, gan Polijas televīzijas TVP žurnālisti – ka "Metalurga" sadarbības partneri metāllūžņu iepirkšanā un produkcijas pārdošanā ir apšaubāmas starpniekfirmas, kas rada aizdomas, ka liela peļņas daļa tiek gūta melnajā tirgū bez nodokļiem. Uzņēmums un valsts budžets cieš zaudējumus, toties īpašnieki labi nopelna.
"Ļoti vienkārši! Divi varianti – viens variants – tas ir metāllūžņu uzpirkšana, šodien jau mēs redzam un zinām, ka viņi pērk par 25-30 eiro dārgāk, nekā viņi varētu nopirkt vietējos "Tolmetā". Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem izdevīgi to naudu vēlāk dalīt. Nu, tas gadā ir gandrīz 30 miljoni eiro! Jūs varat iedomāties! Tikai no metāllūžņiem! Un tā ir arī ar gatavo produkciju – ja iet caur trešajām, ceturtajām rokām, jūs varat iedomāties, kāda tur nosēžas nauda! Kā var par dempinga cenām pārdot gatavo produkciju?! Tas ir nonsenss!" apgalvo Lipmans.
Zaharjins, komentējot aizdomas par krāpšanos ar nodokļiem, noliedz "Metalurga" saistību ar to un neko nezinot arī, kā darbojušies, piemēram, "Metalurga" izejvielu piegādātāji.
"Neko nevaru pateikt – jo, vēlreiz – es tik dziļi nepārzinu un nezinu par piegādēm un par realizāciju. Mēs to, dabiski, nekā ietekmēt nevaram. Mēs produkciju pārdevām – saņēmām naudu. Viss. Ar to mūsu atbildība beidzas. Bet, kas notiek tālāk – tas jau nepakļaujas mūsu kontrolei," norāda Zaharjins.
Valsts kase Repši brīdināja
Pirms vairāk nekā trīs gadiem, piešķirot "Metalurgam" valsts galvojumu, Valsts kase visai precīzi bija apzinājusi draudošos riskus. Piemēram, to, ka "Metalurga" iesniegtās biznesa plāna prognozes nesakrīt ar uzņēmuma un nozares darbības tendencēm un, ka ,,turpinot ilgstoši strādāt ar zaudējumiem var tikt apgrūtināta arī apgrozāmo līdzekļu pieejamība, kas var vēl vairāk apgrūtināt uzņēmuma darbības iespējas", kas tagad arī noticis. Atzinums toreiz bija adresēts finanšu ministram Einaram Repšem, kuram bija jāpieņem galīgais lēmums. Jautāts, kāpēc izšķīries par galvojuma piešķiršanu, Repše raidījumam atbildējis, ka nekas par riskiem neliecinājis.
"Uzņēmumam tiešām bija vajadzīga modernizācija. Valsts kase un Finanšu ministrijas speciālisti deva labas atsauksmes un ķīla tika paņemta tāda, kas ar uzviju sedza izsniegto garantiju (to nodrošināja Valsts kase). Līdz ar to nebija nekāda pamata budžetā paredzēto garantiju neizsniegt," saka Repše.
Pretēji Repšem, Valsts kases speciālisti "Nekā Personīga" apstiprina - toreiz sagatavoto atzinumu nekādi nevar nosaukt par ,,labām atsauksmēm,, galvojuma sniegšanai.
Tas ļāvis raidījumam secināt, ka arī toreiz politiskais lēmums ar valsts naudu palīdzēt "Metalurgam" bija pamatots galvenokārt tikai ar argumentu, ka rūpnīca ir jāsaglabā kā viena no lielākajām Latvijā un īpaši nozīmīga Liepājai. Turpmāko rīcību "Metalurga" lietā valdība savā sēdē plāno apspriest otrdien.
