Ar izvēlēto investoru parakstīs būtiskos nosacījumus līgumam, apstiprinās darba grafiku, nosakot to, par ko slēgs pirkuma līgumu, tādā veidā dodot ekskluzīvas iespējas vienam pircējam, Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” stāstīja maksātnespējas administrators Haralds Velmers.
Viņš atzina, ka līdz šim strādāts, lai maksimāli apmierinātu gan nodrošināto, gan nenodrošināto kreditoru prasības. Un lai gan „Metalurgs” ir maksātnespējas procesā un galvenais ir kreditoru intereses, ir izvirzītas prasības atjaunot uzņēmuma darbību.
Abu potenciālo pircēju piedāvātās pirkuma summas ir līdzvērtīgas, un galvenās sarunas bija pat nodrošinājumu un garantijām.
„Mēs cenšamies panākt labākas garantijas no investoriem, [..] un ir pamatotas cerības, ka septembrī parakstīs galvenos līgumus,” atzina konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Viņš uzsvēra, ka, atsākot darbu, „Metalurgs” tiešā veida tautsaimniecībai dos pozitīvu efektu 150 miljonus eiro gadā, bet netiešā veidā – 300 miljonus eiro.
Tai pašā laikā Krastiņš atklāja, ka vairāki potenciālie investori „stingrākā vai maigāka veidā norādīja, ka Latvijas enerģētikas politika nav konkurētspējīga” un ražojošiem uzņēmumiem noteiktā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumi par atjaunojamo enerģiju ir „nejēdzīgi augsti”, kas grauj Latvijas ražošanu.
„Metalurgs” ir labs, jo tam ir jaunas tehnoloģijas un tas atrodas ostā, bet ir slikts, jo ir OIK, investoru nostāju skaidroja Krastiņš.
Krastiņš arī atklāja, ka investori prasīja atlikto maksājumu, taču sarunās „izdevās uzlabot šos piedāvājumus”, kas uzlabotu kreditoru interešu ievērošanu un nodrošinātu, ka uzņēmums atsāk strādāt.
Ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Pērn jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
Pērn novembrī tiesā tika iesniegts pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
