Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Dundagas novada domes darbs strupceļā

Panorāma

Eiropa reaģē uz notiekošo Krievijā

Atbalsta pieteikumu 1,82 miljardu eiro saņemšanai no ES

Valdība apstiprina Latvijas «ES finanšu potes» ieceres 1,82 miljardu eiro apmērā

Valdība otrdien, 20. aprīlī, apstiprināja Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas plāna izmaiņas, dažādām iecerēm palielinot finansējumu no 1,65 līdz 1,82 miljardiem eiro.

Papildinātais plāns

Finanšu ministrija norādīja, ka izmaiņās iekļauti arī sociālo partneru priekšlikumi. Tie paredz izslēgt atbalsta pasākums biometāna patēriņam, bet palielināt atbalstu energoefektivitātes pasākumiem.

Ministrijā norādīja, ka visus sociālo partneru priekšlikumus ņemt vērā nebija iespējams, tomēr ievērojami palielināts paredzētais atbalsts privātajam sektoram.

Komersantiem pieejami būs 643 miljoni eiro, kas ir par 40% vairāk, nekā sākotnēji plānots. 

Tāpat tikuši stiprināti, piemēram, sociālās noturības elementi, klimata ambīcijas un lielākais uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas prioritātēm.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") solīja, ka precizējošas konsultācijas vēl turpināsies:

"Tālākās rīcības būtu šo plāna projektu nosūtīt Eiropas Komisijai saskaņošanai un pēc vēlreizējas Eiropas Komisijas caurlūkošanas nākamnedēļ apstiprināt mūsu gala versiju, ņemot vērā Eiropas Komisijas piedāvājumus un arī ņemot vērā tos priekšlikumus, kur mēs vēl turpināsim strādāt."

No nevalstiskajām organizācijām kritika skanēja par to, ka nav domāts, kā ar šo plānu samazināt nevienlīdzību sabiedrībā. Tika prasīts jau tūlīt noteikt, ka visām juridiskām personām būs vienlīdzīga iespēja uz Eiropas naudu pretendēt un ka iepirkumi notiks sociāli atbildīgi.

"Tas nozīmē – ētiski ražotus produktus mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi publiskajam iepirkumam,

kā arī nodarbinātībā integrēt sociālās perspektīvas jeb, piemēram, nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti vai kādā nelabvēlīgā situācijā, piemēram, sievietes pēc ilgstoša bērnu kopšanas atvaļinājuma," norādīja biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare.

Valdībā par to izteicās atbalstoši, kaut arī smagas sarunas par galīgo vienošanos vēl prognozē nākamnedēļ. Finanšu ministrijas ieskatā - ja viss ritēs, kā iecerēts, Latvijas tautsaimniecībā nauda nonāks jau šogad. 

Savukārt ar konkrētiem projektiem, kuriem varētu atvēlēt šos līdzekļus, varēs sākt iepazīstināt nākamnedēļ, kad būs apstiprināti gala varianti, medijiem pēc valdības sēdes skaidroja Reirs. Vienlaikus daudzām jomām, piemēram, digitalizācijai ir paredzēti līdzekļi, bet nav iezīmēti konkrēti projekti.

Tāpat arī rūpnieciskiem projektiem ir noteikti virzieni, bet projekti tiks vērtēti konkursa kārtībā.

“Un tas arī bija ļoti nopietns uzstādījums no mūsu jaunajiem sadarbības partneriem par to, ka jābūt konkursētiem šiem līdzekļiem un jābūt iespējai visiem vienlīdzīgos apstākļos konkurēt neatkarīgi no tā, vai tas ir komercuzņēmums, nevalstiska organizācija,” sacīja Reirs.

Klimata joma

Klimata jomā paredzēts, ka daudz investīciju ieguldīs energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā.

FM norādīja, ka Latvijas uzņēmēju konkurētspēju palielinās elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija – plānā paredzēti ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, lai potenciāli samazinātu elektroenreģijas cenu ražotājiem par 3%–5%, un palielinātu, tajā skaitā arī – investīcijas mazajā mikroģenerācijas infrastruktūrā, kas uzņem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un privātmāju ar vēja un saules baterijām saražoto enerģiju, varētu būt arī lieli vēja parki.

Tāpat plānā paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Digitālā transformācija

Plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai.

Plānots arī izveidot reģionālos digitālo inovāciju centrus, kur uzņēmēji, it īpaši šis pasākums ir mērķēts uz MVU, varēs konsultēties ar ekspertiem un pārbaudīt savu uzņēmumu digitālo briedumu, saņemt ieteikumus, ko pilnveidot.

Īpaša plāna sadaļa paredzēta finanšu instrumentiem komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Būtisks atbalsts papildinātajā ANM plānā paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Līdzekļi būs pieejami arī pieaugušo tālākapmācībai.

Papildinātajā ANM plānā iekļautas investīcijas arī 5G infrastruktūras transformācijā, ietverot 5G infrastruktūras izbūvi ''Via Baltica'' koridorā, kā arī platjoslas pieslēgumus “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībā.

Nevienlīdzības mazināšana

Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu ANM plānā paredzētas nozīmīgas investīcijas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā.

Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību plānots nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Kuru novadu industriālo zonu attīstībā investēt, – tas tiks noteikts konkursa kārtībā.

Reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. FM norādīja, ka tur, kur tiks attīstītas darbavietas, jāveido arī dzīvojamais fonds, jo labi speciālisti negrib dzīvot novecojušos mitekļos. Dzīvojamo fondu attīstītu pašvaldības sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem.

Papildinātajā ANM plānā palielināti ieguldījumi sociālo pakalpojumu attīstībā – darba un dzīves vides pielāgošanā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (piemēram, īpašas uzbrauktuves – lifti iekļūšanai darba un dzīves vietās), apmācības sociālajiem darbiniekiem, palīdzība cilvēkiem, kas dzīvo sociālajās institūcijās (mājās) – izveidojot ģimenes videi pietuvinātus apstākļus.

Veselības jomā slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 11 slimnīcu infrastruktūrā, tās pielāgošana epidemioloģiskajām vajadzībām.

Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma

Inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstībā veicināšana, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība.

Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai, – lai Latvijā būtu vairāk doktora grāda ieguvēju.

Likuma varas stiprināšana

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar Augstākās tiesas tiesnešiem, lai visiem būtu vienota izpratne par ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.

Plānam pievienotajā finansējuma sadalījumā norādīts, ka 7,5 miljoni eiro paredzēti justīcijas skolai, kas jau iepriekš plānots.

Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāns ir septiņu gadu programma, kurā, aizņemoties naudu, visi nodefinētie projekti valstij ir jāuzsāk trīs gadu laikā. Eiropas Komisijā (EK) apstiprināšanai plāns jāiesniedz līdz 30. aprīlim. 

KONTEKSTS:

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.

Finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Latvija šā gada 9. februārī iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē. Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz EK nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts. Finanšu ministrija atzina, ka šis plāns būs pamatīgi jāpapildina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt