Sadaļas Sadaļas

Par 7,5 miljoniem eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda plāno izveidot Tieslietu akadēmiju

Tieslietu ministrija (TM) virza ieceri par Tieslietu akadēmijas izveidi, kam nepieciešami 7,5 miljoni eiro. Naudu paredz iegūt no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Mācību centrā tiesneši, prokurori un izmeklētāji apgūs zināšanas profesionālās kvalifikācijas celšanai. Tikmēr Iekšlietu ministrijai joprojām ir plāns atjaunot Policijas akadēmiju. 

Tieslietu akadēmija jeb mācību centrs tiesu sistēmas profesionāļu kvalifikācijas prasmju celšanai ir TM prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Par 7,5 miljoniem eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda plāno izveidot Tieslietu akadēmijuLinda Spundiņa

Iecere par šādu mācību centru ministrijai esot bijusi jau sen, stāstīja ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža. Viņa norādīja, ka esošā mācību sistēma tiesnešiem esot fragmentēta un terminēta, tāpēc nepieciešams strukturēts mācību centrs. 

Ar Tieslietu akadēmijas projekta mērķi iepazīstināja Ilgaža: “Tā mērķis ir attīstīt profesionālās zināšanas un prasmes. Tātad tiesnesis un līdzīgi arī prokurors, stājoties amatā, jau ir ar maģistra vai doktora grādu un augsti kvalificētām juridiskām zināšanām. Laikā, kad viņš pilda tiesneša vai prokurora pienākumus, valsts uzdevums ir nodrošināt sistēmu, kas ļauj, pirmkārt, uztrenēt šim amatam specifiskās prasmes. Kā arī attīstīt juridiskās zināšanas kontekstā ar viņa profesiju.”

Projektam paredzētais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums plānots 7,5 miljonu eiro apmērā. Taču rezerves nauda atvēlēta līdz 9 miljoniem eiro. Finansējums paredzēts vairāku gadu periodam, līdz 2026. gadam.

Šobrīd ministrija gatavo projekta pieteikumu, kuru līdz aprīļa beigām jāapstiprina valdībai. Sagaidāms, ka Eiropas Komisija (EK) lēmumu par Latvijas pieteiktajām iniciatīvām pieņems līdz šī gada oktobra beigām, skaidroja Ilgaža.

Ministrijas pārstāve norādīja, ka fundamentāla loma mācību centrā atvēlētu Tieslietu padomei.

“Mēs arī saredzam, ka Tieslietu padomei jābūt tai, kura apstiprina mācību stratēģiskos virzienus. Tātad iesaistās jau sākotnējā posmā, kad tiek domāts par nākamā perioda mācību programmām. Tieslietu padome ir tā, kas apstiprina mācību programmu, to jau šobrīd paredz likums. Nav plānots mainīt šo kārtību,” atzina Ilgaža.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka tiesnešu mācību centrs ir gan viņa, gan Tieslietu padomes prioritāte.

Strupišs atklāja, ka jautājumos par mācību centru Tieslietu padome ar ministriju regulāri sazinās. Taču esot arī savstarpējas domstarpības, piemēram, par to, kā pārziņā jābūt akadēmijai.

“Tai ir jābūt pilnīgā Tieslietu padomes pārziņā, nevis izpildvaras pārziņā kā tas ir šobrīd. Un tā ir arī mūsu domstarpību sakne. Tieslietu padome uzskata, ka būtu jābūt pilnīgā kontrolē apmācību formas noteikšanai, stratēģijas izstrādei, budžeta jautājumiem, vadītāja iecelšanai, struktūras noteikšanai,” sacīja Strupišs.

Viņš uzskata, ka izmeklētājiem zināšanas jāgūst Policijas akadēmijā, tādēļ Tieslietu akadēmijā viņi nemācītos.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“Par cilvēcīgu Latviju”) jau kādu laiku virzījis ieceri par Policijas akadēmijas atjaunošanu. 15. aprīlī paredzēts apstiprināt Noziedzības novēršanas plānu, kurā ministrs vēlas iekļaut punktu par Policijas akadēmijas atjaunošanu.

Ģirģens skaidroja: “Es viennozīmīgi uzskatu, ka ilgtermiņā visai valdībai kopumā un arī Tieslietu ministrijai būtu jāvirza iniciatīva par Policijas akadēmijas atjaunošanu un atbilstoša finansējuma piešķiršanu. 15. aprīlī izkristalizēsies, kuriem ir sapratne, kas ir vajadzīgs tiesībsargājošo iestāžu kvalitātes un cilvēkresursu stiprināšanai, vai nav.”

Ja nebūs iespējams atjaunot Policijas akadēmiju, tad ministrs plāno veidot Nacionālās drošības akadēmiju uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes.

Tikmēr gan Ģirģens, gan TM uzskata, ka Tieslietu akadēmija un Policijas akadēmija viena otru papildinātu. Tās noteikti nav konkurējošas un nepārklātos.

KONTEKSTS:

Par jaunas izglītības iestādes izveidi tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) jau izteicās, kad Valsts kontrole atklāja trūkumus prokuratūras vadībā. Bordāns dalījās ar ideju par Justīciju akadēmiju, kurā izglītību nodrošinātu visām ar tiesu saistītajām profesijām. To varētu finansēt no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudas, kur izglītība ir viena no prioritātēm. Bordāns arī gribētu, lai Valsts prezidents Egils Levits kļūtu par jaunās akadēmijas patronu, jo pats ir mācībspēks un tiesnesis. Tas palīdzētu padarīt to ne tikai par kārtējo augstskolu, bet par vismaz reģionāla mēroga mācību centru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt