Latvija pretendē uz vairāk nekā 1,6 miljardiem eiro fonda naudas, taču uzņēmēju un nevalstiskā sektora pārstāvju ieskatā šobrīd plānā ir vairāki trūkumi.
Latvijas Darba devēju konfederācija pauda, ka lielāko daļu naudas vajadzētu ieguldīt privātajā, nevis publiskajā sektorā.
Vēl vairāki diskusijas dalībnieki stāstīja, ka plānā trūkstot skaidrības par atdevi, kā arī ambīciju un stratēģiskā redzējuma.
“Patiešām, es redzu to, ka tas ir naudas mehānisms, resursu pieprasījums, nevis reformu plāns, kā to ir sagaidījusi Eiropas Komisija un, iespējams, kā to sagaidām arī mēs.
Šobrīd ir sajūta, ka tie ir tādi fragmentēti gabaliņi, kuri ir, iespējams, nenosegti ar kādiem citiem resursiem, bet nav šī stratēģiskā redzējuma,” sacīja “Latvijas platforma attīstības sadarbībai” pārstāve Inese Vaivare.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis savukārt norādīja, ka “galvenais filtrs no LTRK puses ir nevis apgūt naudu, bet investēt”.
“Protams, ka ir šis Eiropas ietvars, bet mums ir jāskatās, kā, ieguldot katru eiro, mēs kā sabiedrība varam dabūt atpakaļ vairāk, lai ir visi tie ilgtspējas momenti,” sacīja Rostovskis.
Arī Kariņš piekrita, ka plāns būtu koriģējams, un, viņaprāt, to vajadzētu balstīt uz jau valdībā pieņemtajām Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm.
KONTEKSTS:
Pēc pirmajām pārrunām ar Eiropas Komisijas (EK) ekspertiem ir skaidrs, ka Latvijas iesniegtais projektu pieteikums Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem vēl būs pamatīgi jāpapildina. Pašlaik atšķiras redzējums par reformu īstenošanu un to rezultātu atskaiti pa gadiem.
Latvija šā gada 9. februārī iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu, bet EK prasa lielāku uzsvaru uz reformām. Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri jau iepriekš kritizējuši, ka uz EK nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts.
ES finansējums šajā mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro.
