Finanšu ministrija norādīja, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms ir jauna EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Latvijas plāna projekts ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem un EK ieteikumiem, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.
Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots, sola FM.
Ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas nosacījumiem, plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. aprīlim.
Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Komentārus un priekšlikumus par plāna projektu un tā pielikumiem var iesniegt līdz šī gada 9. martam.
KONTEKSTS:
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Finanšu ministrija norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz Eiropas Komisiju (EK) tiks nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts.
